Kāpēc jauniešiem nav motivācijas studēt? Spriež eksperti
Foto: Shutterstock

Diskutējot par jauniešu motivāciju iegūt augstāko izglītību, jomas eksperti atzinuši, ka to var veicināt, piedāvājot aizraujošu, dinamisku mācību procesu un jēgpilnas zināšanas, kas balstās uz reālo darba tirgus pieprasījumu un praksi. Tāpat situāciju uzlabotu arī tas, ja pēc studiju pabeigšanas jauniešiem būtu lielākas iespējas veiksmīgāk iesaistīties darba tirgū.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par jauniešu motivāciju trūkumu studēt un iegūt augstāko izglītību, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece norādīja, ka, viņasprāt, jaunieši joprojām apzinās augstākās izglītības nozīmīgumu, bet viņu motivāciju ir ietekmējuši vairāki faktori – piemēram, Covid-19 situācija, kas radījusi gan daudz sarežģījumus, gan iespēju un pieradumu visu darīt attālināti; tāpat ir mainījusies jaunās paaudzes vērtību sistēma un izpratne par to, kas ir un kas nav svarīgi, kā arī motivāciju ietekmē augstskolu reputācija un mūsdienu tehnoloģijas, kas sniedz iespējas jauniešiem mācīties individuāli.

Attiecībā uz skolu vidi ir mainīts izglītības saturs, kas, pēc ministres domām, veicinās jauniešu izpratni, kādu ceļu izvēlēties nākotnē. Taču jaunieši, kas šobrīd pabeidz vidusskolu, vēl strādā pēc salīdzinoši novecojuša satura, kur karjeras izglītībai nav uzlikts pietiekami liels akcents. "Mēs mācāmās visu mūžu, ar augstāko izglītību mēs startējam tikai darba tirgū, un tā, visticamāk, nav ne pirmā, ne trešā un ne beidzamā izglītība. Sabiedrībai kopumā ir jāpierod pie domas, ka pasaule ir ļoti mainījusies," atzina ministre.

Arī jauniešu izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JAL) veikto aptauju dati apliecina, ka Covid-19 situācija ir atstājusi lielas sekas – jauniešiem ir zudusi motivācija mācīties, jo pēdējos divos gados lielākoties mācības notikušas attālināti. "Jaunieši ir piekusuši no visa šī mācību procesa, un ir diezgan loģiski, ja viņi šobrīd gribētu paņemt pauzi pēc visa šī trauksmainā procesa," norādīja JAL vadītājs Jānis Krievāns.

Vēl kā argumentus, kāpēc jauniešiem samazinājusies motivācija studēt, ir neziņa par gaidāmo studiju procesa norisi. "Kādēļ man maksāt par augstāko izglītību klātienē, ja studijas visticamāk notiks neklātienē? Jaunieši grib saprast, kāds būs šis plāns – ar vai bez Covid-19. Šobrīd augstākā izglītība ir dārga, un šajā neskaidrajā laikā tas ir nopietns arguments, kāpēc padomāt," skaidroja Krievāns. Viņaprāt, jauniešu rīcību arī nosaka pašreizējā dzīves dārdzība. Taču, studējot ārvalstīs, jaunieši redz lielākas iespējas pēc studijām dabūt daudz labāk apmaksātu darbu.

Arī Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe, atzina, ka Covid-19 dēļ ieviestā attālinātā apmācību sistēma bija izaicinājums gan pasniedzējiem, gan arī studentiem. Un šobrīd vērojama demotivācija, kas prasa pēc mācībspēku enerģiskas piepūles virzīt atpakaļ jauniešus sociālajā vidē.

Kāpēc jauniešiem nav motivācijas studēt? Spriež eksperti
Foto: Publicitātes foto

Tāpat viņa akcentēja to, ka patlaban ir ļoti daudz iespēju mācīties un ir pieejamas plašas studiju virzienu iespējas. Un šajā piedāvājumā, kā liecina arī pētījumi, jaunieši ir apjukuši un tāpēc, visticamāk, "uztaisa" pauzi no mācībām. "Te redzama ir paaudžu atšķirība ar atšķirīgu redzējumu un attieksmi pret dzīves procesu un tempu. Jaunieši, kā viņi paši saka, "neiespringst" uz koncentrētu, fokusētu, ātru un apjomīgu izglītības ieguvi, jo tā iespēja ir visu mūžu, viņiem ir sajūta, ka viņi neko jau nezaudēs," skaidro dekāne. Tāpēc, pēc viņas domām, augstskolām ir izaicinājums jauniešiem piedāvāt aizraujošu, dinamisku un ātru mācību procesu.

Kā risinājumu jauniešu motivācijā izglītības un zinātnes ministre saskata darba devēju iesaisti, kas jauniešus motivētu apgūt izglītību augstākajā līmenī. "No valsts puses varam domāt vairākus mehānismus, kā darba devējus atbalstīt, lai viņi arvien tālāk izglītotu savus darbiniekus un domātu par izglītību savā uzņēmumā. Valstij tas ir viens no mājasdarbiem," pauda Muižniece.

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš norādīja, ka šobrīd jauniešiem šķiet, ja kaut ko vajadzēs uzzināt, viņiem to palīdzēs izdarīt internets – meklētājprogramma "Google", tikai svarīgi to ātri spēt atrast. "Bet tas, ko mums vidējā izglītība nav iemācījusi – ar zināšanu nekas jau nav līdzēts, vēl ir arī jāprot. Tas nozīmē, ka ir jāprot darīt ar tām zināšanām, kas ir iegūtas. Un to nevar izdarīt caur mobilo telefonu," tā Kalviņš.

Viņš pauda viedokli, ka "varbūt lielākā nelaime izglītības sistēmā ir tā, ka faktiski tajā modernajā sektorā, kur ir mūsu noteicošās zinātņu nozares, t.sk., inženierzinātnes, ir ļoti ierobežota iespēja piekļūt prakses vietām augsti inovatīvos uzņēmumos. Un, ja šāda iespēja rodas, tas jaunietis faktiski saprot, ka tur ir tā dzīve, nevis skolas solā vai augstskolas auditorijā, un tad viņš sāk domāt citādāk. Ja mēs vidējo izglītību nepārveidosim tādā veidā, ka, beidzot vidusskolu, 80-90 procenti cilvēku varēs izvēlēties jebko, šobrīd viņš ir spiests izvēlēties to, ko viņam mācīja no 9. klases."

Uz jautājumu, kāpēc jaunietim būtu jāmācās, lai iegūtu augstāko izglītību, Muižniece uzsvēra, ka noteikti ir jāmācās un to jādara primāri sevis dēļ. "Augstākā izglītība nav tikai diploms, tās nav garantētas darba vietas, pat mākslīgā intelekta un tehnoloģiju laikmetā, bet augstākā izglītība, pirmkārt, tā ir sevis bagātināšana, viedokļu paplašināšana, spēja analizēt un apkopot, tās ir prasmes dzīvot laikā ar ļoti lielu informācijas apjomu, dažādiem tematiem, pašam saprast, ko es par to domāju. Bez augstākās izglītības nākotnē pilnīgi noteikti nevarēsim izdzīvot."

Savukārt Driņķe uzsvaru lika uz jēgpilnas izglītības nozīmi, jo to var izmantot gan krīzes situācijās, gan samazināt riskus, gan ilgtermiņā izdzīvot. Ja tā ir jēgpilna izglītība, tajā noteikti iekļaujas tādas prasmes kā kritiskā domāšana un emocionālā inteliģence, kas mūsdienās un arī turpmākos 10 gadus būs jo īpaši svarīgas.

Bet Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un JAL vadītājs norādīja, ka mākslīgā intelekta un robotizācijas laikmetā mazāk kvalificētus darbus paveiks roboti un šādas specialitātes nākotnē "izmirs", bet būs nepieciešami augstākās raudzes speciālisti, kas spēs vadīt šos robotus un radīt to, ko nevar paveikt robots. "Tas viss ir atkarīgs no jaunieša ambīcijām. Ja grib strādāt un labi pelnīt, tad viennozīmīgi ir vajadzīga augstākā izglītība. To pierāda pasaules līmeņa pētījumi, ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki," pauž Krievāns, piebilstot, ka, viņaprāt, mūsdienu jauniešiem netrūkst ambīciju.

2022. gadā pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar" veiktais pētījums par augstākās izglītības reputāciju liecina, ka augstākās izglītības reputācija sabiedrībā kopumā pieaug, bet jauniešu vidū samazinās. Eksperti apkopoja augstāko izglītības iestāžu reputācijas 2022. gada pētījuma rezultātus un noskaidroja, kā augstākās izglītības jomas reputāciju vērtē Latvijas iedzīvotāji un jo īpaši jaunieši, kāds sabiedrības īpatsvars tuvāko trīs gadu laikā plāno iegūt pirmo vai nākamo augstāko izglītību, kā arī to, cik par augstākās izglītības apguvi iedzīvotāji būtu gatavi maksāt. Pētījumā Latvijā tika aptaujāti 1014 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 60 gadiem.

Tags

Junior Achievement Biznesa augstskola Turība Augstākā izglītība Latvijas Zinātņu akadēmija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form