Labs un uzticams, bet ar zemu algu: pētījums atklāj, kāds ir vidējais Latvijas pedagogs mediju acīm

Labs un uzticams, bet ar zemu algu: pētījums atklāj, kāds ir vidējais Latvijas pedagogs mediju acīm
Foto: Shutterstock

Labi un uzticami, bet ar zemu algu, turklāt šajā profesijā trūkst darbinieku – tāds priekšstats par Latvijas pedagogiem veidojas, analizējot preses un ziņu portālu virsrakstus, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā analīze.

Gandrīz ceturtajā daļā gadījumu, kad medijos parādās virsraksts, kurā pieminēti pedagogi, tas ir kontekstā ar zemo algu jautājumu, 13 procentos gadījumu – kontekstā ar darbinieku trūkumu profesijā, bet vēl 13 procenti gadījumu – saistībā ar pieredzes stāstiem, kuros šīs profesijas pārstāvji tiek apzīmēti ar tādiem īpašības vārdiem kā "uzticams" un "labs".

Vēl daļā gadījumu pedagoga profesija ziņu virsrakstos tiek atspoguļota kopā ar tādiem negatīvas nozīmes apzīmējumiem kā "nespēj" vai "nevar", "kaitina" vai "kaitinošs". Šāda veida virsraksti ir aptuveni trīs procentos gadījumu. Vēl profesija nereti tiek minēta kontekstā ar jēdzienu "izaicinājums" (viens procents), bet gandrīz pusē gadījumu pedagoga profesija tiek atspoguļota neitrāli, neminot nedz ļoti pozitīvus, nedz negatīvus apzīmējumus.

"Medijiem ir ļoti liela vara un ietekme uz sabiedrisko domu. Arī mēs, uzsākot darbu pie pedagogu profesijas prestiža celšanas, akcentējām masu mediju nozīmi, lai kopīgiem spēkiem panāktu, ka paši pedagogi, skolēni, izglītības politikas veidotāji un sabiedrība kopumā uz šo profesiju paraudzītos citām acīm. Daudzi mani kolēģi – pedagogi gan Rīgā, gan reģionos pelna krietni virs Latvijas vidējās algas un nejūtas žēlojami vai par zemu novērtēti, tajā pašā laikā ir daudzas skolas, kur neviens nepelna vairāk par minimālo likmi. Es aicinātu paraudzīties uz šo jautājumu no citas puses – cik gudri un elastīgi skolu vadība vai attiecīgā pašvaldība prot pārvaldīt tai iedalītos finanšu resursus saskaņā ar principu nauda seko skolēnam. Mēs nerunājam tikai par primitīvi izprastu skolu tīkla sakārtošanu – aizslēgsim mazās skolas un visiem pietiks nauda. Pētījumi liecina, ka vienāda lieluma skolās izdevumi ir krietni atšķirīgi, tāpat arī līdzīgās skolās pedagogu pašvērtējums atšķiras, un tas arī lielā mērā ir atkarīgs no skolas vadības prasmēm," stāsta Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Pētījuma ietvaros tika analizēti publikāciju virsraksti laikrakstā "Diena", portāla "Delfi.lv" sadaļā "Cālis" un "Vesti.lv", kas publicēti laika posmā no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. augustam.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!