Latvijā 10 gadu laikā gandrīz divas reizes sarucis jauniešu skaits
Foto: Shutterstock

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 122 000 jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 000 jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

"Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009.gadā jauniešu bija 11 procenti, tad 2019.gadā vairs tikai 6,4 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā," sacīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Apkopotie dati liecina, ka jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks kā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē (7,2 procenti), Vidzemē (7,1 procents), Zemgalē (6,7 procenti) un Latgalē (6,6 procenti), savukārt Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks nekā vidēji valstī – attiecīgi 6 procenti un 5,8 procenti.

No republikas pilsētām lielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 procenti), bet mazākais – Jūrmalā (5,3 procenti).

Savukārt novados lielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 procenti), Rugāju (8,9 procenti), Riebiņu (8,7 procenti), Vārkavas (8,7 procenti), Brocēnu (8,3 procenti) un Naukšēnu (8,3 procenti) novados.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka, pieaugot mātes vidējam vecumam, jauniešu vidū dzimstības rādītāji samazinās – šobrīd dzimst vidēji 48 bērni uz 1000 jaunietēm, kas ir trīs reizes mazāk nekā 80. gados. Jauniešiem lielākoties bērni dzimst ārpus laulības (63,5 procenti).

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka, sasniedzot pilngadību, jaunieši, jo īpaši jaunie vīrieši, nesteidzas pamest vecāku mājas. 2019. gada sākumā 83,7 procenti jauno vīriešu un 73 procenti jauno sieviešu dzīvoja kopā ar vecākiem. Vienlaikus 2,9 procenti vīriešu un 7,4 procenti sieviešu bija precējušies, kamēr 6,9 procenti vīriešu un 20,4 procenti sieviešu norādīja, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar partneri vai laulāto.

2018.gadā 59,9 procenti jauniešu mācījās vai studēja, tostarp 14,5 procenti mācījās vispārizglītojošajās skolās, 11 procenti – profesionālās izglītības iestādēs, bet 34,3 procenti studēja koledžās un augstskolās.

Latvijā pērn 47,8 procenti no visiem jauniešiem strādāja, 6,5 procenti bija bezdarbnieki (meklēja darbu un bija gatavi to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā), bet 45,7 procenti bija ekonomiski neaktīvi. Katrs ceturtais nodarbinātais apvienoja darbu ar mācībām. Savukārt ekonomiski neaktīvo skaitā 87,1 procenti jauniešu turpināja mācības. No visiem nodarbinātajiem jauniešiem 30 procenti strādāja tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās.

Source

LETA

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Jaunietis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form