Ļaunums, ko bērnam nodara distress jeb Kas ir sliktais stress
Foto: Shutterstock

Pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits. Katrs trešais bērns, kas vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi.

Pētījumi liecina, ka 10 līdz 25 procenti bērnu pēc ilgstoša vai daudzkārtīga stresa attīstās hroniskas iekšējo orgānu slimības, tostarp ilgstoši neārstēts un nepamanīts distress var provocēt dažādu saslimšanu attīstību jau pieaugušā vecumā.

Savukārt speciālistu novērojumu liecina, ka, pieaugot bērnu un pusaudžu distresa līmenim, būtiski pasliktinās arī imunitāte, kā rezultātā pieaug bērnu saslimšanas ar dažādām elpceļu un saaukstēšanās slimībām, tostarp vēdera vai galvas sāpēm, izmainās bērnu un pusaudžu ēšanas paradumi, kā arī rodas miega un augšanas jeb attīstības traucējumi, portālu Cālis.lv informēja asociācijā.

Palielinoties sliktā stresa ietekmei, bērnu un pusaudžu dzīvē norisinās ne vien fizioloģiskas, bet arī ar emocionālo labsajūtu saistītas izmaiņas – pastiprinās garastāvokļa izmaiņas, pieaug nervozitāte, kā arī paaugstinās bērnu un pusaudžu psiholoģiskais diskomforts, tostarp pasliktinās kognitīvās spējas. Tāpat palielinās arī magnija deficīta draudi, kas vēl vairāk mazina noturību pret stresu un var kalpot kā viens no galvenajiem daudzu slimību attīstības faktoriem.

"Lai arī vecāki mēģina risināt bērnu veselības problēmas, viņi ne vienmēr aizdomājas, ka iemesls bērna veselības izmaiņām ir nevis slimība, bet citi faktori, kuru ietekmē šī slimība ir radusies – lieli pārdzīvojumi, liela slodze skolā un bērnudārzā, pārāk maz laika kopā ar ģimenes locekļiem un pārāk daudz - virtuālajā realitātē pie datoriem, viedtālruņiem un TV ekrāniem," uzsver Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Izglītības un zinātnes daļas vadītāja prof. Ilze Grope.

"Ja ilgstoši neārstēta distresa gadījumā ar pieaugušajiem esam ieraduši runāt par "izdegšanu", tad bērnu un pusaudžu distresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas – valodas raustīšana, gribai nepakļautas spaidu kustības, patoloģiskas tīrības vēlmes. Savukārt pavisam maziem bērniem – šūpošanās, tādējādi sevi nomierinot, urīna saturēšanas problēmas un fēču aizturēšana," skaidro profesore.

Kādi ir biežākie bērnu un pusaudžu stresa cēloņi, kā ārstēt distresa radītās sekas un kādus profilaktiskus pasākumus veikt sliktā stresa mazināšanai – par to Latvijas Pediatru asociācijas organizētajā konferencē 11. martā no pulksten 14 līdz 17.30 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā Dzirciema ielā 16 runās vairāki speciālisti:

• "Stress: cēloņi, sekas un dzīvesveida risinājumi" – ārste, holistiskā stresa menedžmenta konsultante, apzinātās ēšanas trenere Inese Millere;

• "Stress ģimenē – tā izpausmes un vadības iespējas" – RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, prof. Gunta Ancāne;

• "Stresa izpausmes bērnam – bērna neirologa skatījums" – neiroloģe, Dr. Agnese Tretjakova-Bāliņa;

• "Dinamiskā dzīves ritma un stresa ietekme uz runu" – RSU Rehabilitācijas fakultātes un RSU psihosomatiskās klīnikas pārstāve, logopēde Andra Vabale;

• "Stress bērnu psihiatra skatījumā, iespējamais medikamentu klāsts" – bērnu psihiatre Inta Barengo.

Lai izglītotu sabiedrību par slikto stresu bērniem un pusaudžiem, Latvijas Pediatru asociācija martā un aprīlī plāno sagatavot arī dažādus izglītojošus materiālus.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība Stress
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form