Foto: Shutterstock

Ja savam bērnam esi saņēmis nosūtījumu uz kādu izmeklējumu, nereti rodas bažas – kā to darīs, ko vispār šādā izmeklējumā ārsti var aplūkot, vai ir īpaši jāgatavojas. Jautājumu vecākiem var būt gana daudz, tāpēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti ir sagatavojuši informatīvo materiālu, kurās izskaidro, kas ir magnētiskā rezonanse, rentgens, kā noris šie izmeklējumi.

Magnētiskā rezonanse (MR)

Tās laikā iegūst audu šķērsgriezuma attēlus dažādās plaknēs. Iekārta sastāv no tuneļa ar kustīgu galdu, uz kura guļ pacients un kas slīd cauri tunelim. Ko diagnosticē: galvas smadzeņu pataloģijas, kaulu, locītavu un muskuļu problēmas, vēdera dobuma un mazā iegurņa pataloģijas, asinsvadu pataloģijas.

Iekārta rada troksni, tāpēc pacientam tiek uzliktas austiņas.

Rentgena izmeklējumi (RTG)

Iegūst kaulu, plaušu, vēdera dobuma vai noteiktu ķermeņa zonu rentgena attēlus. Iekārta sastāv no statīva ar rentgena staru spuldzi un attēla uztvērēja – fotofilmas vai īpašas plates. Izmeklējuma laikā pacients guļ uz iekārtas galda, sēž pie tā vai arī stāv pie speciāla sienas statīva, kurā ir novietots attēlu uztvērējs.

Ko diagnosticē: traumas, kaulu bojājumus, plaušu slimības, deguna blakusdobumu problēmas. Rentgena caurskatē tiek izvērtēts arī kuņģa – zarnu trakta stāvoklis.

Lai pasargātu no starojuma dzimumorgānus, vairogdziedzeri vai acis, bērnam tiks uzklāts īpašs pārklājs.
Foto: Shutterstock

Datortomogrāfija (CT)

Šī izmeklējuma laikā iegūst audu attēlus. Iekārta sastāv no tuneļa, ar kustīgu galdu, uz kura guļ pacients un kas slīd cauri tunelim.

Ko diagnosticē: kaulu, plaušu, vēdera dobuma orgānu, asinsvadu pataloģijas. Bērniem vēdera dobuma izmeklējumiem lieto reti. Visbiežāk izmanto traumu gadījumā, neatliekamos, dzīvībai bīstamos stāvokļos – infekciju, smadzeņu bojājumu, audzēju izplatības, kā arī asinsvadu izvērtēšanai.

Ultrasonogrāfija (USG)

Tā laikā iegūst mīksto audu un asins plūsmas attēlus brīdī, kamēr pacients tiek izmeklēts. Iekārta sastāv no zondēm un datora ar lielu ekrānu.

Ko diagnosticē: vēdera dobuma, vairogdziedzera, mīksto audu – muskuļu, cīpslu, ādas, zemādas, limfmezglu – slimības, sāpju, infekciju un tūskas cēloņus, asinsvadu pataloģijas.

Veicot izmeklējumus, tiek izmantota īpaša želeja, kuru uzklāj uz pacienta ādas.

Scintigrāfija (SC)

Attēlā redzams, kurās ķermeņa vietās uzkrājas radioaktīvās vielas pastiprinātas vielmaiņas dēļ.
Iekārta sastāv no detektoriem, kurus novieto pacienta abās pusēs un galda, uz kura guļ pacients.

Ko diagnosticē: metastāzes un iekaisuma perēkļi kaulos, nieru funkciju traucējumus, vairogdziedzera veidojumus.

Izmeklējumiem izmanto radioaktīvas vielas, ko injicē pacientam.

Cik ilgs laiks nepieciešams katram izmeklējumam

Protams, katram pacientam viss notiek individuāli, bet vidēji rentgena izmeklējums aizņems no piecām līdz 15 minūtēm, datortomogrāfija – no 10 līdz 15 minūtēm, ultrasonogrāfija – no 10 minūtēm līdz pat stundai, magnētiskā rezonanse – no 20 minūtēm līdz stundai, bet visilgākais izmeklējums ir scintigrāfija, tam būs nepieciešams laiks no pusotras līdz pat divām stundām.

Rentgena iekārta un datortomogrāfijas iekārta izstaro rentgena starus. Scintigrāfijā starojums rodas no injicētās vielas. Starojums ir nepieciešams rezultātu iegūšanai, taču ir arī kaitīgs veselībai. Savukārt ultrasonogrāfijā izmanto ultraskaņu, magnētiskajā rezonansē – radioviļņus. Šie izmeklējumi ir droši pacientam.
Foto: Shutterstock

Lai veiktu izmeklējumus, pacientam ir ilgāku laiku jāpavada nekustīgi, tāpēc mazākiem un nemierīgiem bērniem pirms tiem tiek iedots "miedziņš". Ļoti svarīgi bērnam pirms tam nedot ēst un dzert. Jautājiet par to ārstam!

Izmeklējumi tiek veikti ar ģimenes ārsta un/vai speciālista nosūtījumu. Nosūtījuma saturs ir ļoti svarīgs, jo, pamatojoties uz to, radiologs pieņem lēmumu, kā izmeklēt pacientu, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas, radot pēc iespējas mazāku kaitējumu starojuma dēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!