Palikt bez matiem nav trakākais: mammas stāsts par dēla cīņu ar vēzi
Foto: Privātais arhīvs

Mīnus pieci kilogrami no ķermeņa svara, intereses zudums par apkārt notiekošajiem procesiem un bālums – tas bija septiņus gadus vecā Niklāva pazīmju kopums, ko vecāki uzskatīja par psiholoģiska rakstura pārejošām problēmām, kas, iespējams, jāsaista ar dzīvesvietas maiņu, mazās māsas piedzimšanu un skolas gaitu sākumu. Tomēr visai ātri noskaidrojās, ka ar emocionālo labsajūtu tam nav nekāda sakara, jo pirmklasnieks ir nopietni saslimis. Viņam noteica diagnozi – neiroblastoma kreisajā virsnierē.

"Sākumā es vārdu "vēzis" nevarēju pat izrunāt, skaņa fiziski nenāca ārā," saka zēna mamma Mareta Bērziņa-Meirāne, kura tagad, kad kopš ārstēšanās beigām apritējuši teju pieci gadi, arī nesteidz sacīt, ka "vēzis ir uzvarēts", medicīniski to dēvē – remisija. Jā, Niklāvs tagad dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, izmeklējumu rezultāti ir labi, taču ģimenē to dēvē par "stabilu remisiju". Lai neizraisītu kāda augstāka spēka dusmas, lai pateiktie vārdi neizspēlētu kādu negantu joku... Dzīve jau iepriekš esot parādījusi savu raksturu. "Ne mums lemt par uzvaru, par to lemj augstāki spēki, tādēļ mums ģimenē nav saukļa – uzvara."

Tagad Niklāvam ir 15 gadu, viņš mācās vienā no Rīgas prestižākajām ģimnāzijām, kur iestājies pēc paša gribas, ne vecāku mudināts, un bez īpašas sagatavošanās. Tiesa, pilnībā aizmirst par onkoloģisko slimību viņš nevar, jo ik pēc trim mēnešiem, bet atsevišķu izmeklējumu gadījumā ik pēc pusgada viņam jādodas uz pārbaudēm. Kopš 2014. gada maija terapijas beigām viņam ir stabila remisija. Niklāva slimība ģimenē ienesusi vairākas pārmaiņas, par to arī šajā stāstā – par diagnozes noteikšanu, šoku, asarām, kas atnāk kaut kad vēlāk, dzīvošanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 20. nodaļā, par operācijām, ķīmijterapiju, MIBG terapiju, kaulu smadzeņu transplantāciju, atveseļošanos, prieka brīžiem...

Kā saka Mareta, viņu ģimenē ir dzīve pirms un dzīve pēc. Šajā laikā mainījies ļoti daudz kas – no vērtību sistēmas pārskatīšanas līdz draugu loka nomaiņai, un "tas viss notiek dabīgi, jo ir kopējas intereses, sāpes, prieki, bēdas, tikai līdzīgs līdzīgu saprot tā pa īstam, līdz sirds dziļumiem". Pati Mareta no laba un stabila darba valsts pārvaldē, kur strādāja par finansisti, kļuvusi par pilna laika mammu un sapņo īstenot savu vēl jaunības domās piesaukto sapni – nodarboties ar labdarību.

Runājot par novērojumiem medicīnas aprūpē, Mareta atzīst, ka ne viss mūsu valstī ir tik slikti, kā daudzi mēdz sacīt, – visā garajā dēla ārstēšanās procesā viņa guvusi tikai un vienīgi pozitīvu pieredzi, tiesa, ļoti daudz kas esot atkarīgs no tā, kā pats to visu uztver. Mūsu tikšanās vieta – Niklāva ģimenes mājoklis, zēns ir skolā. Sarunas laikā saldā diendusas miedziņā guļ mazā māsa, divus gadus vecā Tīna, bet blakus istabā rosās lielā māsa – astoņus gadus vecā Marta, kura skolu spiesta kavēt apaukstēšanās dēļ. Mareta pagatavo tēju un iekārtojas ērtāk, saprotot – saruna būs garāka – stāstāmā par trīs gadu ārstēšanos būs daudz. Pirms tam aplūkojam fotogrāfijas no tiem laikiem, kad Niklāvs ķīmijterapijas dēļ bija bez matiem, daudz bilžu no slimnīcas palātas ir no Viļņas (Lietuvā), Gdaņskas (Polijā), kurās redzams, cik daudz aparātu nepieciešams darbināt, lai puisēna veselību uzlabotu un iespējami drīzāk sasniegtu mērķi – izveseļošanos. Ar Niklāvu aprunājamies vēlāk, sarunā pa tālruni. Viņš atzīst, ka slimība, iespējams, likusi kļūt vairāk pieaugušam, salīdzinot ar vienaudžiem, taču to laiku, kas pavadīts slimnīcā, neatminas kā kaut ko negatīvu, viņam ir tikai labas atmiņas, jo slimnīcā iegūts daudz draugu. "To, cik tas ir nopietni, apjēdzu kaut kad vēlāk, kad redzēju, ka bērni tomēr mirst," tā Niklāvs.

Veselīgs zēns pēkšņi kļūst nopietni slims

Niklāvs nebija nopietni slimojis, ne reizi nebija gulējis slimnīcā... 2011. gada septembrī viņam bija jāsāk mācības 1. klasē. Vasara bija pavadīta aktīvi, bet, tuvojoties skolas laikam, mamma pamanīja, ka dēls nokrities svarā, bijis visai apātisks, varbūt šis vārds ne visai iederas, bet Niklāvam esot zudusi interese par to, kas iepriekš sagādāja prieku. Tā, it kā viņam viss būtu vienalga. Puika dejoja tautas deju kolektīvā "Dzintariņš", un pēc kāda mēģinājuma deju skolotāja tētim vaicājusi, kas noticis ar Niklāvu. Kad mamma pavadīja dēlu skolas ekskursijā, viņa novērojusi, ka Niklāvs, salīdzinot ar citiem bērniem, ir ļoti bāls. Izsaukusi uz mājām ārstu, kurš nozīmējis asins analīzes un vizītes laikā sataustījis, ka puikam esot palielināta liesa, tādēļ nosūtījis uz ultrasonogrāfiju (USG), kur speciāliste pateikusi, ka vēderā ir kaut kas, kam tur nevajadzētu būt. Kad bija pieejami šo izmeklējumu rezultāti, ārsts bijis satraukts, un arī Mareta zemapziņā sapratusi, ka "tas ir kaut kas briesmīgs", lai gan nav spējusi sev to formulēt, bet sapratusi... Visai ātri viņi nokļuva BKUS pie pieredzējuša, izcila ārsta Dr. Jāņa Krasta, un Niklāva vecāki joprojām uzskata, ka primāri viņš bija Niklāva glābējs, ārsts ar zelta rokām un Dieva dotu talantu, kurš, apskatot USG rezultātus un iztaustot zēna ķermeni, uzreiz izteicis aizdomas par audzēju.

"Tad jau viss bija ātri – slimnīca, operācija. Tās ir visbriesmīgākās stundas – gaidīt operācijas beigas. Tu gaidi tās piecas stundas, cerot sagaidīt, ka tas nav tas, par ko aizdomas izteicis ārsts, un tad uzzini, ka ir vēl ļaunāk, nekā bija prognozēts. Diemžēl, bet nāca diagnoze un slimnīcas 20. nodaļa, kur pabijām gadu," stāsta Mareta. Pirmie mēneši bija jāpavada tikai slimnīcā, bet pēc kādiem trim uz piecām dienām Niklāvs palaists mājās. "Tas bija kā svētki, kā ilgi gaidīts ceļojums. Ja citi plāno un priecājas par ceļojumu uz Maldivu salām, tad tādas mums bija izjūtas par tām piecām dienām," atminas mamma.

Var teikt, ka vislabākie draugi man nāk tieši no slimnīcas, šķiet, ka viņi ir vairāk saprotoši, daudz sirsnīgāki, labestīgāki, mums ir vieglāk saprasties. Niklāvs

Operācijai sekoja ķīmijterapija, un tā gadu. Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) Niklāvs bijis pirmais bērns, kuram Latvijā veica terapiju, izmantojot jaunu metodi – MIGB. "Varu izteikt lielu pateicību LOC par to, ar kādu iejūtību, pacietību un sirsnību viņi strādā ar bērniem, paldies dakterei Antrai Bērziņai un visai komandai, joprojām reizi gadā mēs viņus apciemojam, lai veiktu izmeklējumu," stāsta Mareta. Vienkāršākos vārdos – pacienta organismā ielaiž radioaktīvo jodu, kas no iekšpuses sasniedz audzēja šūnas, kurās ir metastāzes, un izdara savu darbu. Metodes pielietojuma laikā pie dēla bija tētis, kuram tur bija jābūt speciālā tērpā – svina mētelī, lai neiegūtu starojumu.

Palikt bez matiem nav trakākais: mammas stāsts par dēla cīņu ar vēzi
Foto: Privātais arhīvs

Foto: Niklāvs ar tēti.

Kad Niklāvam noteica diagnozi, mazajai māsai Martai bija 11 mēneši un Mareta viņu vēl baroja ar krūti. Nu bija jāveic korekcijas visā dzīves ritmā. Slimnīcā uz maiņām kopā ar Niklāvu dzīvoja Mareta un vīrs Uldis. "Pa nedēļām mainījāmies, lai viens no mums nepārdegtu, visu laiku dzīvojot slimnīcā. Sākumā vīrs mani ļoti žēloja un sargāja, lai es neredzu smago ķīmijterapijas posmu, bet pienāca diena, kad arī man ar to bija jāiepazīstas. Mums bija brīnišķīgi pirmie palātas biedri, jauks puisēns un sirsnīga un dzīvesgudra mamma, viņi man deva ļoti daudz šai smagajā posmā, pēcāk mēs braucām viņus apciemot uz Vāciju, kur puisēns ārstējās," atminas Mareta.

"Kad uzzināju diagnozi, gaidīju, ka ar mani notiks kā filmās – histērija, bļaušana, kāpēc ar mums tā ir noticis, bet man nebija nekādas histērijas, bļaušanas. Es vispār pirmo mēnesi nevarēju paraudāt, man uzradās pārdabisks spēks. Kā skaidroja mana laba draudzene, kura pati dzīvē pārdzīvojusi smagu triecienu, ķermenis, atrodoties šoka stāvoklī, darbojas adrenalīna ietekmē. Protams, bija neziņa, šoks, nesaprašana, kas notiks tālāk, bet man ļoti, ļoti palīdzēja parunāšanās ar citiem. Atradu ģimeni, kurā bija tieši tāda pati diagnoze," saka Mareta. Un tieši tādēļ arī Niklāva mamma ir gatava dalīties savā stāstā, lai kāda cita ģimene, kura ir saskārusies ar onkoloģisku slimību bērnam, zinātu, ka viņi nav vienīgie, ka ir vēl citi vecāki un ar viņiem var izrunāties.

Source info

Cālis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Pregnancy widget logo Pregnancy widget logo
Aprēķināt
Norādi pēdējo mēnešreižu
pirmo dienu
Kļūda!
Lūdzu, norādiet korektu
datumu pagātnē.
Iesaisties sarunā!