Foto: Shutterstock
Darba pamešana vienmēr ir grūts lēmums, ko ir ļoti rūpīgi jāapsver, ņemot vērā visus plusus un mīnusus. Nereti brīžos, kad liekas, ka viss ir slikti un steigšus vajadzīgas pārmaiņas karjerā, iespējams, nepieciešama vien neliela atpūta. Taču ir arī situācijas, kad neatliek nekas cits, kā mainīt darbu. Turpini lasīt, lai uzzinātu par pazīmēm, kuras liecina, ka laiks izzināt jaunus karjeras apvāršņus!

Vai man ir jāpamet darbs? Ir tik grūti nonākt pie atbildes šim jautājumam. Tu, visticamāk, centies izvērtēt daudzus faktorus – darba stabilitāti, savu apmierinātību, stresa līmeni un tamlīdzīgi. Skaidrs, ka jebkuram lēmumam ir savas sekas un ieguvumi, taču dažkārt aizdomājamies jau tik tālu, ka apmaldāmies savās domās un informācijā. Tas savukārt var traucēt virzīties uz priekšu.

Šī iemesla dēļ Lorēna Makgudvina, karjeras centra dibinātāja, iesaka nozīmīgos faktorus klasificēt punktu skalā: "Kad sāc domāt pārāk daudz, tad liekas, ka visiem aspektiem ir "10. līmeņa" nozīme. Bet, tiklīdz veltīsi laiku, lai piešķirtu punktus noteiktām lietām, varēsi vieglāk noteikt, kas ir vissvarīgākais."

Šajā nenoteiktības laikā ir būtiski būt proaktīvām un rīkoties vēl pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas. "Sazinies ar saviem kontaktiem, bijušajiem kolēģiem, priekšniekiem un draugiem savā nozarē. Atgādini cilvēkiem, ka tu eksistē un esi atvērts iespējām," mudina Žanija Kima, darba meklēšanas vietnes "The Muse" redakcionālā direktore. Turklāt saruna ar cilvēkiem savā jomā var palīdzēt noskaidrot, vai tas, ko izjūti savā darbā, ir normāli.

Lai gan katram cilvēkam var būt savi personiski iemesli darba pamešanai, ir jāņem vērā brīdinājuma zīmes, kuras liecina, ka ir pienācis laiks atvadīties no savas darbavietas. Iedvesmojoties no "Good Housekeeping", esam tās apkopojuši.

1. Toksiska darba vide apdraud tavu veselību.

Ja darbs negatīvi ietekmē tavu ķermeni, prātu vai abus, tad tas ir neapstrīdams iemesls darbu pamest. Sadzīvošana ar toksisku darba kultūru, vadītāju vai kolēģi dienu no dienas var izraisīt pārpūli un saasināt hroniskas veselības problēmas. "Tev ir jādomā par savu emocionālo un garīgo veselību. Ja nevari būt labākā sevis versija, tas kaitē arī darbam," teic Makgudvina. Bet svarīgi ir atcerēties, ka jebkurā darbā un nozarē var būt grūtības, tāpēc ir ļoti svarīgi atšķirt izaicinošu mācību pieredzi no toksiskas situācijas. Vai esi mēģinājis runāt ar savu vadītāju par konfliktu ar kolēģi? Vai esi mēģinājis dažādos veidos vērsties pie kolēģa, lai mēģinātu atrisināt konfliktu? Vai redzi iespējamu veidu, kā atvieglot situāciju? Tu gribi aiziet no darba, zinot, ka esi darījis visu iespējamo, lai labotu šīs problēmas.

2. Darbs vairāk neiederas tavā dzīvē.

Makgudvina savulaik strādāja jaundibinātā uzņēmumā, kurā darbinieku vidējais vecums bija ap 26 gadiem. Tur valdījusi kultūra, kurā atbalstīta smaga strādāšana un pēc tam – arīdzan kārtīga atpūta. "Ja es tur strādātu trīsdesmit gadu vecumā un plānotu ģimenes veidošanu, es, visticamāk, domātu par darba pamešanu." Tas ir normāli, ka laika gaitā mainās tie aspekti, kuri tev ir svarīgi. Varbūt ceļošana kādreiz bija aizraujoša darba daļa, taču tagad tas šķiet nogurdinoši. Varbūt esi pārcēlies tālāk no biroja, un reiz vieglais brauciens uz mājām ir kļuvis par murgu. Ir svarīgi novērtēt, kāds darbs atbilst tavam pašreizējam dzīvesveidam.

3. Tu nejūti jēgu strādāt.

2019. gadā "LinkedIn" veiktā pētījumā 35 procenti no 3000 aptaujātiem profesionāļiem atklāja, ka mērķu trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc nepatīk savs darbs. "Speciālisti 90 000 stundu no savas pieaugušā dzīves pavada strādājot, un daudzi no mums vēlas, lai šis laiks būtu vērtīgs un jēgpilns," stāsta "LinkedIn" karjeras eksperte Blēra Heitmane. Pajautā sev – vai tev un uzņēmumam, kurā strādā, ir vienādas vērtības? Vai vari lepni runāt par savu darbu?

4. Tev nav ietekmes.

"Ietekme" nenozīmē to, ka esi priekšnieks vai tev ir vara pieņemt lēmumus. Runa ir par iespēju būt atbildīgam un nozīmīgam savos ikdienas pienākumos. "Pajautā sev, vai tev ir ietekme uz tavu darbu? Vai tu spēj atklāti un godīgi sarunāties ar saviem vadītājiem un kolēģiem? Vai šajās sarunās uzklausa tavu viedokli un tavus ieteikumus ņem vērā?" iesaka Heitmane. Skatpunkts par to, kas ir ietekme, var atšķirties, taču bieži vien tai pamatā ir vēlme justies cienītam.

5. Trūkst izaugsmes iespēju.

Sarunā tikšanos ar savu vadītāju un izsaki vēlmi virzīties uz priekšu uzņēmumā. Svarīgākais, uzsākot šo sarunu, ir paturēt prātā kādu termiņu (vienalga – trīs, seši vai 12 mēneši), līdz kuram jānotiek kaut kādai izaugsmei. Pajautā sev – ko es varu darīt nākamo sešu mēnešu laikā? Un pēc tam katru otro mēnesi piefiksē, kas pa šo laiku ir noticis. Ja pusgada laikā nav panākts nekāds progress, vari doties prom, izvairoties no šaubām par to, vai pamet darbu pārāk ātri. Uzticies sev, ja jūti, ka darba devējs tevi vienkārši velk līdzi.

6. Tu vairs neattīsties.

Cilvēki izaugsmi bieži saista augstāku atalgojumu vai amatu, taču, novērtējot progresu, ir svarīgi ņemt vērā iegūto prasmju un pienākumu daudzumu. Iespējams, esi apmierināts ar savu pašreizējo algu, taču tevi neapmierina tava amata nosaukums salīdzinājumā ar citiem kolēģiem. Par to nevajadzētu pārāk iespringt! Taču – ja saproti, ka darbā nevari attīstīties, iespējams, ir laiks izzināt jaunus apvāršņus.

7. Tu sapņo par pilnīgi citu darbu.

Lai saprastu, vai patiešām vēlies mainīt karjeru (varbūt tev vienkārši ir vajadzīgs atvaļinājums), iedomājies savu nākotni, izproti, kādi ir tavi ilgtermiņa mērķi un pieraksti tos, iesaka Heitmane. Iespējams, nevari pamest darbu jau no rītdienas, jo ir jāmaksā kredīts un jābaro ģimene, taču ir ieteicams sākt plānot, kādas darbības tev ir jāveic, lai varētu nonākt šajā sapņu lomā. Padomā par to, kādas prasmes, kvalifikāciju vai papildu izglītību vari iegūt sava darba laikā. "Viens no variantiem ir pārvēst savu aizraušanos nelielā blakus darbā, kas ļaus izpētīt šo interesi un noskaidrot, vai tas varētu būt dzīvotspējīgs ienākumu avots. Iespējams, atklāsi, ka sapņu darbs ir vien lielisks hobijs, vai arī kļūsi vēl motivētāks nekā jebkad agrāk pārvērst to par pilna laika karjeru. Jebkurā gadījumā – tev nepaliks jautājums "kā būtu"."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!