Pedagoģe: skolas vieta reitingā vēl neliecina par tās izglītības kvalitāti
Foto: Privātā arhīva foto

Nesen publicētajā pētījumā par skolu reitingiem secināts, ka eksāmenu atzīmes nav izcilākais skolas kvalitātes rādītājs, jo nerāda individuālo izaugsmi. Arī pedagoģe un Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Inguna Granta norāda – arī tās skolas, kurām ir zema vieta reitingā, ir labas un sniedz kvalitatīvu izglītību.

Lai izvērtētu to, cik laba vai slikta ir skola un vai tās sniegtā izglītība ir kvalitatīva, jāņem vērā ne tikai skolēnu atzīmes, bet arī ikdienas mācību process, ārpusklases aktivitātes, pedagogu darbs, tas, kādi bērni mācās skolā, un citi aspekti. Patiesībā ļoti daudz ir atkarīgs arī no pedagoga un viņa personības, jo tieši skolotājs var sniegt lielu ieguldījumu bērnu izaugsmē un būt noderīgs viņu dzīvēs. "Tā arī ir viena no labākajām lietām šajā profesijā," pedagoģe piebilst. Vēl par profesiju viņa saka – tā nav grūtāka, kā citas, galvenais ir prast saskatīt sava darba augļus.

Lūk, pedagoģes pārdomas par izglītības kvalitāti Latvijā!

Mīti par mazajām skolām

"Mani, tāpat kā daudzus Latvijā, satrauc jautājums par mazo skolu slēgšanu. Es vienmēr esmu iestājusies par mazajām skolām, īpaši lauku reģionos, jo uzskatu, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Arī laukos ir jābūt skolām, kuras ir kvalitatīvas, tāpēc ir nepieciešama katras skolas izvērtēšana, kas, protams, ir laikietilpīgi. Šobrīd attiecībā uz mazajām skolām sabiedrībā valda dažādi mīti. Ir aplami domāt, ka mazās skolās ir nekvalitatīva izglītība, ka mācību procesam netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība. Tie ir mīti, ka mazās skolās audzēkņi lielākoties nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, bet pašas skolas atrodas aizmirstos nostūros. Taisnība, ka Latvijas laukos ir pagasti, kuros dzīve grozās ap skolu. Un tas ir saprotami, jo skolas audzēkņi kopā ar skolotājiem veido lielu iedzīvotāju daļu. Ja pagastā vai ciemā nav kultūras nama, ir tikai normāli, ka skola ir arī kultūras dzīves centrs.

Kā jau minēju, tas ir mīts, ka mazo skolu audzēkņi lielākoties nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Nenoliedzami, ir skolas, kurās pedagogi vai direktori vienlaikus veic arī sociālo darbu, bet tas nav tikai mazo skolu fenomens. Ja šis sociālais darbs netiks veikts, skola pagrims. Līdzīgas situācijas ir arī lielās pilsētu skolās, taču tur kopējais bērnu skaits ir daudz lielāks, tāpēc problēma nav tik izteikta. Ja klasē ir gandrīz 30 bērni, no kuriem dažiem ir sociāla rakstura problēmas, tas nešķiet daudz, bet, ja klasē ir mazāk kā desmit bērni, situācija šķiet daudz dramatiskāka. Tāpēc šādas lietas nedrīkst vispārināt.

Source

Cālis.lv

Tags

Izglītība Skola
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form