Pedagogu trūkums: kādēļ kaimiņu Janka varētu būt labs skolotājs, bet nedrīkst
Foto: Pixabay

"Atcerieties tos labos laikus, kad Latvijas skolās trūka kādi 500 skolotāji? Nu, vismaz uz papīra 500, realitātē daudz vairāk. Jā, tie tik bija laiki. Slavenas Rīgas centra skola varēja mierīgi mācību gadu nostrādāt ar viena pedagoga iztrūkumu, reizēm, pat varēja viens otru aizvietot, kāds strādāt vājprātīgā pārslodzē un viss bija kārtībā. Ehh, kā gribētos atgriezties 2019. gadā. Un tomēr, esam 2022. gadā, kur no darba tika atbrīvoti vai aizgāja paši daudzi. Tagad reālais trūkstošo pedagogu skaits ir krietni pāri tūkstotim. Kur lai viņus dabū?" retoriski vaicā Cēsu Jaunās vidusskolas direktors Ivo Rode.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Turpinājumā Ivo Rodes viedoklis saistībā ar akūto pedagogu trūkumu visā valstī.

""Mācītspēks" sagatavos katru gadu kādu simtiņu. Tomēr nav neviena Latvijas iedzīvotāja, kurš nezinātu, ka pirmspensionēšanās vecumā valstī ir vairāk pedagogu, nekā gribētos atzīt. Tātad Damokla zobens jebkurā gadījumā kritīs. Pag, nē, jau ir kritis! Ja slavena ģimnāzija nevar atrast virkni pedagogu jau trešo gadu, tas nozīmē, ka vajadzīgs labāks plāns. Bet kāds? Popularizēt pedagoģiju sociālajos tīklos? Labi, atbalstu! Palielināt budžeta vietas pedagoģijas fakultātē? Lieliski! Stipendijas topošajiem pedagogiem? Aiziet! "Mācītspēkam" par 100 procentiem palielinām jaudu? Esmu par! Bet joprojām ar to nepietiek!

Ir vēl cits ceļš, kurš reti kuram patīk, vismazāk – Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Izglītības un zinātnes ministrijai un Valsts izglītības informācijas sistēmai un katram, kurš studējis pedagoģijas fakultātē! Šis ceļš ir mans kaimiņš Janka! Viņš varētu mācīt skolā bērniem ģeogrāfiju! Varētu, bet nedrīkst. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš ir tikai Janka un nav studējis pedagoģiju. Un visi, kas nav studējuši pedagoģiju, ir tikai un vienīgi Jankas un Koļas daudzu acīs. Bet ne manās.

Redzi, mans kaimiņš Janka pasē ir Jānis, kurš vispār ir ieguvis maģistra grādu vides zinātnēs un strādā Rīgas pilsētas zinātniski pētnieciskajā ģeotehniskajā centrā. Vai viņš kādreiz ir strādājis skolā? Noteikti nē! Vai gribētu? Jā, es viņam prasīju! Vai varētu? Nezinu, bet zinu, ka par vidi, ģeoloģiju, ģeogrāfiju, ķīmiju varētu no viņa pamācīties ne tikai skolēni vien! Vai drīkst? Nē! Nu, pagaidām nedrīkst, ir jāiziet dažādi soļi.

Papildus izglītībai, kura ir ārkārtīgi svarīga, vēl ir jābūt patikai pret darbam ar bērniem, strukturētai domāšanai, jābūt zināma veida atraktivitātei, vēlmei mācīties un pieaugt, un, galu galā – pedagoga gēnam Ivo Rode

Tātad, lai mans kaimiņš varētu strādāt skolā, viņam ir pāris opciju. Pirmā – viņam ir jāiestājas pedagoģijas fakultātē. Savienot ar darbu Jānis to nevarēs, tādēļ noteikti nepiekritīs.

Otrā – viņš var iestādies "Mācītspēkā". Tādējādi viņš nevarēs strādāt savā pamatdarbā tikai piektdienās un brīvdienās, kad mācīsies, un tajās dienās, kad vadīs man skolā stundas. Jānis nepiekritīs!

Kādreiz varēja Rēzeknē un citur iziet "ātros" pedagoģijas kursus. Lai nu paliek saturs, bet 10 nodarbībās varēja dabūt atļauju strādāt skolā. Jānis piekristu. Varbūt.

Bet man patiktu, ka Jānis vasarā sev pieejamā laikā nāktu uz skolu, tiktos ar kolēģiem, veidotu stundu plānus kopā ar pārējo kolektīvu, skolā uz vietas izietu apmācības par vērtēšanu, klasvadību, skatītos, kādus pārbaudes darbus veidojuši citi, noskatītos kovida laikā ierakstītās tiešsaistes stundas, apgūtu internetā pieejamo saturu par mācību stundu sastādīšanu. Tā teikt, nometnes formā izietu "crash course"! Tad septembrī Jānis tajās dienās, kad viņam jāvada stundas, ietu vērot, kā citi kolēģi strādā ar klasi, Jānim tiktu piesaistīts kāds pieredzējušais pedagogs, kurš pavērotu Jāņa stundas un pamazām Jānis kļūtu un izaugtu par pedagogu.

Vai tas ir ideāls variants? Noteikti nē! Es atbalstītu variantu par pedagoģijas fakultāti, ja mēs nebūtu tādā kara stāvoklī, kādā esam. Jāņa variants man šķiet šobrīd labākais no pieejamajiem? Jā!

Pie manis ir strādājuši sportisti par sporta skolotājiem, mākslinieki par mākslas, mūziķi par mūzikas, fizikas doktorants par fizikas un inženierzinību skolotāju, programmētājs par datorikas skolotāju, tulks par svešvalodas skolotāju, biznesa sieviete, kuras visi klienti ir Krievijā par krievu valodas skolotāju. Esam vērojuši viņu stundas daudz. Mums patīk, skolēniem patīk, vecākiem patīk, iet pēc "Skola2030" programmas. Es pats, piemēram, esmu ieguvis grādu teoloģijā un reliģiju pētniecībā, no šo programmu satura apmēram puse ir vēsture un kultūra, daudz darba ar tekstu pētniecību, tulkošanu. Puse manu vēstures priekšmeta skolēnu uzrakstīja eksāmenu tuvu 90 procentiem, daži labāk. Vai es tehniski drīkstu mācīt vēsturi? Kā interpretē likumu un noteikumus. Tehniski – jā un nē.

Normālos apstākļos es teiktu, ka, protams, mums vajag profesionāļus ar labu izglītību. Bet mēs esam citā realitātē. Ja jūs man teiktu, ka kļūst labāk vai pat kādreiz kļūs labāk, es atkāptos un teiktu, lai Jānis strādā savā pētnieciskajā centrā un mākslinieks glezno savā darbnīcā. Bet neviens nevar pateikt, ka ir labi vai kļūst labāk, vai kļūs labāk.

Nobeigumā tikai pateikšu, ka liela daļa Latvijā slaveno skolotāju, par kuriem raksta žurnāli, avīzes, interneta portāli, kurus intervē, un skolu direktoru pedagoģijas fakultātē nav pavadījuši nevienu dienu. Un tas ir tāpēc, ka papildus izglītībai, kura ir ārkārtīgi svarīga, vēl ir jābūt patikai pret darbam ar bērniem, strukturētai domāšanai, jābūt zināma veida atraktivitātei, vēlmei mācīties un pieaugt, un, galu galā – pedagoga gēnam. Manam kaimiņam starp citu šīs kvalitātes ir. Bet viņš joprojām ir tikai Janka."

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Skola 2030 Mācītspēks Izglītība Skola
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form