Pētījumi: skolas vecuma bērni ir piedzīvojuši kritiskāko psihoemocionālo satricinājumu
Foto: Shutterstock

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra (centrs) eksperti sadarbībā ar vadošajiem Latvijas speciālistiem ir izstrādājuši intensīvu izaugsmes programmu "P faktors", kuras galvenais mērķis ir pēcpandēmijas posmā dot iespēju bērniem un pusaudžiem stiprināt psiholoģisko noturību jeb P-faktoru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Psiholoģiskā noturība ir saistīta ar spēju īstenot savu radošo un intelektuālo potenciālu, sasniegt pozitīvus dzīves rezultātus un veidot veselīgas attiecības, kas ir viens no laimīgas dzīves priekšnosacījumiem. Pandēmijas laikā, pašreizējas karadarbības Ukrainā kontekstā, kā arī citu emocionālo satricinājumu rezultātā cieš psiholoģiskā noturība, kas ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz dzīves rezultātiem dažādās jomās.

Centrā 2022. gadā visbiežāk pusaudži vai viņu ģimenes locekļi ir vērsušies ar sūdzībām par būtiski pazeminātu motivāciju. Visvairāk motivācijas trūkums skar skolas apmeklējumu, mājasdarbu pildīšanu, brīvā laika aktivitātes un socializēšanos. Trīs no četriem pusaudžiem uzskata, ka netiek galā ar skolas uzdevumiem vai tie sagādā pārāk lielu spriedzi un trauksmi. Arī jaunākie nozares pētījumi rāda, ka efektīvākais veids, kā samazināt vai novērst pusaudžu trauksmes un depresijas riskus, ir iemācot viņiem noteiktas emociju regulācijas prasmes. Šīs prasmju veicināšanas tehnikas un metodes veido P-faktora programmas pamatu.

"Diemžēl gan pētījumi Eiropā, gan mūsu pašu pieredze 2021. un 2022. gadā, darbojoties mentālās veselības check-up jeb pārbaudes punktos vairākās vietās Rīgā un Latvijā liecina, ka ne vien pandēmija, bet arī spriedze saistībā ar karadarbību Ukrainā nopietni ietekmējusi pusaudžu apmierinātību ar dzīvi un izraisījusi būtiskas emocionālas problēmas. Vairāk nekā 75 procenti jauniešu, kuriem būtu nepieciešams kāds atbalsts, to nesaņem. Apzinoties, ka atceltie ierobežojumi mums ļauj 2022. gada vasarā piedāvāt intensīvus, efektīvus rīkus jauniešu P-faktora veicināšanai, esam izstrādājuši speciālu programmu jauniešiem," norāda Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.

Covid-19 pandēmijas laikā psihoterapijas eksperti un pētnieki visā pasaulē, arī Latvijā, īpašu uzmanību pievērsa bērnu un pusaudžu psiholoģiskajai veselībai. Dati un pētījumi no visas pasaules apliecina – tieši skolas vecuma bērni dažādo ierobežojumu un ar mācībām saistīto pārmaiņu dēļ ir piedzīvojuši vislielāko psihoemocionālo satricinājumu. Nesenā centra pieredze, organizējot bezmaksas mentālās veselības check-up punktus, ko apmeklēja vairāk nekā 200 jaunieši, parādīja, ka krasas ikdienas dzīves pārmaiņas traucējušas pilnvērtīgu izaugsmi. Izolācija no vienaudžiem tāpat ir ietekmējusi jauniešu spēju veidot attiecības un attīstīties sociālā sfērā, emocionālā sfērā un arī personības izaugsmes sfērā. Visbiežāk tas izpaužas kā uzvedības un emociju grūtības, sliktākas sekmes, paaugstināts satraukums, nomāktība, nevēlēšanās iesaistīties aktivitātēs, intereses zudums par hobijiem, kā arī biežāki strīdi un pieaugošs, neproduktīvi pavadīts laiks pie datora vai mobilā telefona.

Pētījumi: skolas vecuma bērni ir piedzīvojuši kritiskāko psihoemocionālo satricinājumu
Foto: Shutterstock

Konstantinovs norāda: "Šīs grūtības rodas, jo bērni neapgūst savai attīstībai nepieciešamās prasmes un iemaņas konkrētajā vecuma posmā. Īstermiņā tas izraisa pamanāmas svārstības uzvedībā vai emocijās, bet ilgtermiņā var ietekmēt dzīves svarīgākās sfēras – akadēmiskos panākumus, karjeras izvēli, fizisko un mentālo veselību, attiecības, kā arī apmierinātību ar dzīvi kopumā. "

Daudzviet pasaulē jau ir uzsāktas mērķtiecīgas, valsts mēroga programmas ar mērķi palīdzēt bērniem apgūt iekavētās prasmes un iemaņas. Arī Latvijā centrs ir uzsācis pirmo programmu "P faktors" ar mērķi īsā laikā palīdzēt bērniem un pusaudžiem nostiprināt un uzlabot labsajūtu un spējas sociālajā, emocionālajā un personības sfērā, lai nostiprināt motivāciju un pozitīvu pārliecību par sevi un savu nākotni. Programmu izstrādājuši psihoterapijas speciālisti sadarbībā ar dažādu mentālo veselību stiprinošu nozaru ekspertiem. Par jauniešu psiholoģiskās noturības attīstību programmā rūpēsies Evita Štāla, Maira Dzene, Māra Sleja, Liene Stepena, Māris Olte, Madara Garklāva u.c. Šī programma ir paredzēta visiem skolas vecuma bērniem, kurus ir ietekmējušas pandēmijas radītās pārmaiņas. Programmas uzdevums ir intensīvi atklāt un pilnveidot tās prasmes un pieredzes, kuru apguve bijusi traucēta pandēmijas dēļ: draudzēšanās, emociju pašregulācija, personības izaugsme.

Par P-faktoru

"P-faktors" ir centra ekspertu izstrādāta intensīva izaugsmes programma ar mērķi stiprināt bērnu un jauniešu psiholoģisko noturību jeb P-faktoru. Psiholoģiskā noturība ir saistīta ar spēju realizēt savu radošo un intelektuālo potenciālu, sasniegt pozitīvus dzīves rezultātus un veidot veselīgas attiecības, kas ir viens no laimīgas dzīves priekšnosacījumiem. Nometnes forma ir pateicīgs un efektīvs veids, kā koncentrēti sniegt ievērojamu atbalstu bērnu un jauniešu pašuztverē un konkrētu prasmju attīstībā. Tā ir pirmreizīga pieeja mērķtiecīga atbalsta sniegšanai psiholoģiskās noturības veicināšanai Latvijā.

Programmā ir iesaistījušies dažādu jomu Latvijas vadošie speciālisti, un tā ir pielāgota katra vecumposma vajadzībām. Programma ir balstītā zinātniskās atziņās un pierādījumos, atbilstoši bērnu un jauniešu psihoemocionālām vajadzībām. Programma tiks īstenota 2022. gada vasarā četrās nometnēs bērniem un jauniešiem.

Par jauniešu psihisko veselību Latvijā

Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz to norāda Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc OECD datiem Latvija jau ieņēma 4. vietu pasaulē pašnāvību skaita ziņā jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs 2020. un 2021. gada mijā īstenoja apjomīgu pētījumu, iesaistot vairāk nekā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Pētījums rāda, ka jaunieši savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi. 54,5 procenti pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8 procenti – ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4 procenti atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2 procenti sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk nekā 60 procenti piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām. Viens no pieciem pusaudžiem atzīst, ka skolā sastopas ar psihoemocionālām grūtībām. Satraucoši ir arī mentālās veselības lejupslīdes rādītāji. Ja pirmajā pandēmijas vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1 procents) vai pieņemami (24,3 procenti), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemami (31,6 procenti) un slikti (29,8 procenti). Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtās ļoti labi (no 19,5 procents pirmajā vilnī uz 7,6 procenti otrajā vilnī), bet to, kuri jūtas kritiski slikti palielinās (no 4,6 ptrocenti pirmajā vilnī uz 7,8 procenti otrajā vilnī).

Tags

Dzīve Covid-19 pandēmijas laikā Attiecības Bērna veselība Bērni Psihoemocionālā veselība Pusaudzis Pusaudžu depresija
0
Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form