Piecu bērnu tēvs: Vislaimīgākie ir tie, kuriem ir daudz bērnu
Foto: Privātā arhīva foto

"Laimīgi tie cilvēki, kuriem ir bērni, bet vislaimīgākie tie, kuriem ir daudz bērnu," Tēva dienas priekšvakarā atzīst piecu bērnu tēvs Andris Kalnozols, kurš valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"" organizatoriem atklāti stāsta par to, cik viegli vai grūti ir audzināt tik kuplu pulciņu bērnu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Veiksmes atslēga ir kopdarbs – kamēr Andris vada uzņēmumu, ikdienas rūpes uzņēmusies sieva Inese. Tāpēc arī uz interviju pāris ieradies roku rokā – tieši tāpat kā savā ikdienā.

Kas viņi ir?

Tētis – Andris, uzņēmuma ZS "Vairogi" līdzīpašnieks un vadītājs. Mamma – Inese Kalnozola, sociālais pedagogs Aizkraukles pagasta sākumskolā. Bērni – Patrīcija (15 gadi, dzimusi Andra iepriekšējās attiecībās), dvīņu brāļi Mariss un Markuss (10 gadi), dvīņu māsas Roberta un Paula (seši gadi).

Viens nav karotājs – atbildība ir jādala

Andris: Visa ikdiena patiesībā balstās uz Ineses pleciem. Man kopā ar vecākiem un brāli ir ģimenes uzņēmums, esmu atbildīgs par 50 darbiniekiem. Dažkārt smejos, ka man ir mājās pieci bērni un darbā – 50.

Inese: Mana diena paiet, bērnus vadājot uz skolu, pulciņiem. Varu atļauties tikai 0,2 slodzi vietējā skoliņā, kur esmu sociālais pedagogs. Man piedāvāja lielāku slodzi, taču nācās atteikt, jo vienkārši nav vairāk laika. Šobrīd lielā stundu likme ir mājās. (Smejas.)

Andris: Mans moto: man jānodrošina sievai visi apstākļi, lai viņai būtu pēc iespējas ērtāk pavadīt šo salīdzinoši ilgo laiku kopā ar bērniem. Nesaku, ka man darbā ir viegli, taču būt mājās ar bērniem ir daudz grūtāk. No darba ir brīvdienas, var aiziet agrāk, bet kopā ar bērniem ir jābūt visu laiku.

Ilūzijas, realitāte un mūžīgā mācīšanās

Andris: Inese man laika gaitā ir iemācījusi daudzas lietas par bērniem (un ne tikai) izprast un uztvert citādi, es arī daudz lasu rakstus un grāmatas par attiecībām ģimenē, bērnu audzināšanu. Tā ir taisnība, ko daudzi vīrieši neslēpj, ka, atnākot no darba, gribas kādu stundu divas darīt to, ko pats vēlas. Man arī tā ir bijis, ka, braucot mājās, jau uzburu ainu, kā tagad būs, ko es darīšu, kā atpūtīšos, ka māja būs kārtībā, gaidīs silta zupa un rātni, rindiņā sasēdināti bērni, taču realitāte dažkārt atšķiras no iecerētā par visiem 360 grādiem.

Ar sievu esam daudz par to runājuši, tāpēc es spēju pieņemt, ka dzīvē tomēr nevaru visu ietekmēt. Esmu pārstājis uzburt iedomu ainas, priecājos par to ikdienu, kas mums ir. Patiesībā pēdējo trīs četru gadu laikā esmu aptvēris, ka tieši bērnos rodu mieru. Pēdējā laikā esmu izvērtējis savas prioritātes, piemēram, neeju tik bieži medībās, lai vairāk būtu kopā ar ģimeni.

Inese: Jā, reizēm mums nav vienprātības kādā jautājumā, bet tas taču ir normāli. Meklējam dažādus risinājumus. Ne tikai lasām izglītojošu literatūru, bet arī aprunājamies ar psihologu, īpaši tad, ja kāds no bērniem sasniedzis jaunu vecumposmu. Ar pusaudzi mums jau bija pirmās saskarsmes problēmas, ko, šķiet, esam veiksmīgi atrisinājuši. Ja šķiet, ka paši nevaram vienoties, vienmēr ir iespēja pakonsultēties ar trešo cilvēku no malas, kas ir kompetents bērnu audzināšanas jautājumos. Tā kā esmu sociālais pedagogs, man ir daudz labu studiju laikā iegūtu materiālu par dažādām problēmām un situāciju risinājumiem.

Andris: Mūsu lielais pluss – mēs, protams, varam sastrīdēties, bet pēc 15 minūtēm atkal varam sēsties pie galda un konstruktīvi sarunāties. Nekad nav bijis, ka mēs nedēļām klusētu vai par kaut ko apvainotos, jo no tā cieš ne tikai bērni, bet arī pašu attiecības. Ja ir atšķirīgi viedokļi, vienalga nonākam pie kopsaucēja, jo mērķis ir viens – atrast labāko risinājumu.

Tags

Ģimene Sarakstu karuselis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form