Foto: LETA

Valsts policija (VP) saņēmusi satrauktu vecāku zvanus par sacelto ažiotāžu ar suicidālo spēli, taču likumsargi nav guvuši pierādījumus, ka šo spēli organizētu kāds pieaugušo grupējums.

VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics 27. februārī žurnālistiem pastāstīja, ka policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) bija saņēmusi ļoti daudz satrauktu zvanu par šādu spēli no vecākiem un skolām.

Policija pēdējo nedēļu laikā pārbaudījusi vecāku un skolu sociālo pedagogu iesniegto informāciju par šādas spēles esamību, taču bažām nav pamata, jo nav konstatēts neviens noziedznieku grupējums, kura mērķis būtu panākt, lai pusaudži sev nodara miesas bojājumus.

Jaunieši, protams, apmainoties ar dažāda veida informāciju un sociālajos tīklos viens otru izaicinot uz kādām darbībām. "Policija gan ir saskārusies ar situāciju, kad jaunieši internetā, savstarpēji apmainoties ar informāciju, viens otru izaicina un tajā skaitā draud. Šo informāciju pārbaudījām un konstatējām, ka tie ir bērni, kas muļķojas vai jokojas. Bažas gan rada masveidība, kādā jaunieši, uzzinot par šīs it kā spēles esamību, iesaistās informācijas apmaiņā. Protams, šādā sarakstē tiek doti pietiekami nevainīgi uzdevumi, piemēram, kaut ko nofotografēt vai ierunāt, taču to visu organizē vienaudži. Tās ir jauniešu interešu grupas, kas apmainās ar informāciju par ikdienu, piemēram, mūziku," skaidroja Rinkevics.

"Jāsaka, ka šādu grupu sarakstēs patiesi ir atrodami fotoattēli, kuros redzami miesas bojājumi, tomēr policijas veiktā izpēte liecina, ka lielākoties tie ir internetā lejuplādēti attēli, kuri pēcāk ievietoti jauniešu sarakstē. No saturiskā viedokļa šīs grupas vairāk ir kā interešu grupas, kurās jaunieši savstarpēji apmainās ne tikai ar destruktīva rakstura informāciju, bet arī par ikdienu, mūziku un citām interesēm. Tomēr jāuzsver, ka, lai arī šobrīd reāli draudi bērnu dzīvībai un drošībai saistībā ar šo fenomenu nepastāv, zināmas bažas rada tas, ar kādu interesi jaunieši šādu grupu sarakstēs iesaistās, tādēļ aicinām jauniešu vecākus pievērst uzmanību sava bērna aktivitātēm internetā un vispārējai bērna labsajūtai," uzsver Rinkevics.

Neskatoties uz to, ka oficiāli policija nav guvusi apstiprinājumu par to, ka bērni sev būtu nodarījuši miesas bojājumus, Rinkevics aicināja pieaugušos vērsties policijā vai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, ja konstatēta bērna piedalīšanās "šādās izaicinājuma sarakstēs".

VBTAI vadītāja Ilona Kronberga norādīja, ka bērnu iesaistīšanās šādās sociālo tīklu grupās liecina par to, ka tiem ir neorganizēts brīvais laiks un nav vienoti viedierīču lietošanas noteikumi ģimenē. Tāpat tas var liecināt, ka bērniem pastāv ģimenē neatrisinātas problēmas.

"Šādās spēlēs neiesaistās bērni, kuriem ir normālas attiecības ģimenē un strukturēti veidots brīvais laiks. Veselīgs pusaudzis ir imūns pret šādām nodarbēm," uzsvēra Kronberga.

Lai pasargātu bērnus no šādām aktivitātēm, Kronberga aicināja vecākus sekot līdzi bērnu uzvedībai un izpausmēm internetā. Nepieciešamības gadījumā bērni var ziņot pa uzticības tālruni 116111.

Mērķtiecīgi pašdestruktīvu darbību iemesls, visticamāk, nebūs tikai bēdīgi slavenais pusaudžu vecums – problēmas sakne drīzāk meklējama ģimenē, tā uzskata "Centrs Dardedze" psiholoģe Inese Sadauska. Plašāku psiholoģes skaidrojumu par šo tematu atradīsi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!