Foto: Shutterstock
Pandēmijas laiks ir daudz skaudrāk iezīmējis sociālo nevienlīdzību Latvijā, īpaši ģimenēs ar maziem bērniem. Šajos apstākļos ir saasinājusies iespēju nevienlīdzība, piemēram, bērniem no mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni, vecākiem, kuri bērnus audzina vieni, un citām sociāli mazāk aizsargātām grupām. Eiropas Parlamenta 2020. gada novembrī publiskotajā aptaujā 44% respondentu Latvijā atzinuši, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi viņu personīgos ienākumus.

Jauniešus un ģimenes ar bērniem krīze ir skārusi vissmagāk, piemēram, 27% respondentu ar bērniem ir izmantojuši savus personīgos iekrājumus ātrāk, nekā iepriekš plānots. Tas parāda, ka aizvien sarežģītāk ir nodrošināt pat pamatlietas bērnu ikdienai. Pašlaik vecākiem ir nepieciešams tieši praktiskais atbalsts visos iespējamos veidos.

Tieši bērni Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija. Visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās ir viens vecāks. Latvijā ir 29% ģimeņu, kur par visu rūpējas tikai mātes, un vien 32% ģimeņu, kur ir abi vecāki. Apskatot Latvijas mājsaimniecību vidējos izdevumus saskaņā ar CSP datiem, redzams, ka vismazākā rocība ir tieši vientuļajiem vecākiem un mājsaimniecībām, kur bērnus audzina vecmāmiņa.

Ja nav iespējams nodrošināt ģimenes pamatvajadzības, tas vecākos rada stresu, kas ietekmē arī bērnus. Lai gan vecāki neizsaka skaļi savas bažas un problēmas, bērni sajūt viņu uztraukumu un pārņem kopējo noskaņojumu. Turklāt mazi bērni un zīdaiņi vēl asāk uztver ģimenes emocionālo fonu, tāpēc arī vecāku labsajūtai ir ārkārtīgi liela loma.

Autiņbiksītes 21 ģimenei

Diemžēl Latvijā ir daudzas ģimenes, kurās jau pirms pandēmijas neklājās viegli – gan saistībā ar fizisko un emocionālo vardarbību, gan dažādām atkarībām, gan ar faktu, ka daudzi vecāki bērnus audzina vieni.

Laikā, kad valsts atbalsts ir ierobežots, priecē fakts, ka sabiedrība kļūst atbalstošāka un palīdz līdzcilvēkiem, ziedojot un piedaloties dažādās akcijās. Vēl nesen lielu rezonansi guva "Dod pieci!" labdarības maratons pret vardarbību ģimenē, kur tika saziedoti 407 020 eiro. Savukārt "Gege" decembrī aicināja atsaukties cilvēkus labam darbam un sarūpēt autiņbiksītes 21 ģimenei Rīgā, Liepājā un Jelgavā. Kopumā "Labo darbu akcijā" tika sagādātas 1536 autiņbiksītes (šobrīd tās jau izdalītas). Šo ģimeņu stāsti ir ļoti dažādi, un tie parāda, ka katra situācija ir individuāla, prasa iedziļināšanos, empātiju, iejūtību un galvenais – atbalstu.

Tie, kam visvairāk vajag, mēdz nelūgt

"Decembrī īstenojot akciju, novērojām, ka ne vienmēr tie, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, to prasa visskaļāk," min "Gege" vadītājs Kaspars Magrins. "Reizēm ir tieši otrādi. Šādas ģimenes iepazinām arī savas labdarības akcijas laikā. Piemēram, mammas, kas saskārušās ar dzīves skarbo un negatīvo pusi, savulaik rūpējušās par jaunākajām māsām un brāļiem, tāpēc ļoti nopietni un atbildīgi gādā par saviem bērniem, reti lūdz palīdzību un cenšas ar visu tikt galā pašas. Savukārt ģimenes, kurās kāds ir piedzīvojis vardarbību, ļoti neuzticīgi skatās uz institūcijām un "cilvēkiem no malas"."

Tāpēc ir ļoti svarīgi labdarības iniciatīvas īstenot sadarbībā ar palīdzības organizācijām, kuru uzraudzībā ir ģimenes, kam neklājas finansiāli viegli un kuras pārzina viņu vajadzības, piemēram, atbalsta centrs "Miera osta" Liepājā, "Tilts" Rīgā un "Aging Out" Jelgavā.

Sazinoties ar šīm organizācijām, var noskaidrot, kāds atbalsts ģimenēm būtu visnoderīgākais. Jāatceras, ka nav liela un maza atbalsta. Jebkurš atbalsts un palīdzība – tās ir rūpes, uzmanība un apliecinājums ģimenei vai cilvēkam, ka viņš ir pamanīts un svarīgs. Turklāt šādi mēs ģimenēm atgriežam ticību līdzcilvēku atbalsta spēkam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!