Foto: PantherMedia/Scanpix

Ar mērķi agrīnāk atpazīt, identificēt un ārstēt anoreksijas un bulīmijas gadījumus jauniešu vidū, 1. aprīlī Rīgas domes Labklājības departaments organizē apmācības Rīgas vispārējās izglītības iestāžu medicīnas māsām par veselīgu uzturu un ēšanas traucējumiem jauniešiem.

Šo apmācību programmu ir izstrādājuši un vadīs veselības centra "Vivendi" speciālisti: ārste-psihoterapeite Ilze Sestule un uztura speciāliste Eva Kataja. Medicīnas māsas tiks informētas gan par ārstēšanas pamatvirzieniem, specifiku un iespējām Latvijā, gan arī apmācītas veidot sarunu ar pusaudzi, vecākiem un pedagogiem.

Ēšanas traucējumi – anoreksija un bulīmija – rada nopietnu kaitējumu jauniešu psihei un fiziskai veselībai. Šīs slimības pārsvarā skar meitenes pusaudžu vecumā vai jaunas sievietes. Retos gadījumos ēšanas traucējumus novēro arī zēniem vai jauniem vīriešiem, portālam Cālis.lv skaidroja veselības centra "Vivendi" direktore Agita Lazdiņa.

Psihoterapeite Sestule norāda, ka anoreksija ir ļoti nopietna psihiska saslimšana, jo robeža starp diētas ievērošanu un anoreksiju jauniešiem ir trausla un nemanāma. Svara samazināšanai jaunieši nereti izmanto ilgstošu mazkaloriju diētu, izlaiž ēdienreizes, lieto caureju vai vemšanu izraisošus līdzekļus, kas, viņuprāt, palīdzēs sasniegt vēlamo izskatu.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pērn veiktais Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums liecina, ka regulāra brokastošana darba dienās būtiski samazinājusies gan zēniem, gan meitenēm visās vecuma grupās. Darba dienās brokastis regulāri ēd 59,7 procenti meiteņu un 65,3 procenti zēnu.

Svara pieaugums ir iemesls, kādēļ jau 15 gadu vecumā meitenes ietur dažādas diētas, pārsvarā neveselīgas svara samazināšanas metodes, kas nav vēlamas un var būt ļoti bīstamas veselībai.
Eva Kataja

Uztura speciāliste Kataja atzīst, ka mazāk nekā trešdaļa skolēnu vismaz reizi dienā ēd augļus un dārzeņus, kas ir labas veselības pamatā. Skolēni maz ēd mājās gatavotu ēdienu, reti mājās ietur maltītes kopā ar vecākiem, bet vienlaikus uzturā daudz lieto saldumus, pusfabrikātus un neveselīgas uzkodas. Līdz ar to strauji pieaug to jauniešu skaits, kuriem ir problēmas ar lieko svaru, īpaši 11 līdz 13 gadu vecumā.

"Svara pieaugums ir iemesls, kādēļ jau 15 gadu vecumā meitenes ietur dažādas diētas, pārsvarā neveselīgas svara samazināšanas metodes, kas nav vēlamas un var būt ļoti bīstamas veselībai," atzīst uztura speciāliste.

SPKC pētījuma dati liecina, ka diētas ievērošana un dažādu līdzekļu izmantošana ķermeņa masas samazināšanai kopš 2002. gada ir pieaugusi gan zēniem, gan meitenēm visās vecuma grupās. Īpaši liels pieaugums vērojams 11 un 13 gadīgu zēnu vidū. 2002. gadā diētas vai citas svara samazināšanas metodes 11 gadu vecumā ievēroja 4,6 procenti zēnu, bet 2014. gadā – 17,2 procenti. Savukārt 15 gadu vecumā dažādas diētas ievēro 25 procenti meiteņu.

Nozīmīga loma personības attīstībā ir ģimenei. SPKC skolēnu aptaujas dati liecina, ka 2014. gadā kopumā tikai 64,3 procenti no pusaudžiem dzīvoja ģimenē kopā ar abiem vecākiem. "Latvijā katrs trešais bērns piedzimst nepilnā ģimenē, līdz ar to bērna audzināšanā ir iesaistīts tikai viens no vecākiem. Savā ārsta praksē esmu novērojusi, ka anoreksijas cēloņi visbiežāk meklējami vecāku – bērnu attiecībās," atzīst psihoterapeite Sestule.

Diemžēl daudziem jauniešiem jau nepieciešama ārstēšana slimnīcā, jo pārmērīgā svara zuduma dēļ ir apdraudēta pacienta veselība un dzīvība.
Ilze Sestule

Jaunieša ārstēšanās veiksmi veicinās agrīna ēšanas traucējumu atklāšana, kā arī ģimenes, vecāku iesaiste ārstēšanas procesā. "Ģimenei jāsagatavojas, ka ārstēšanās no anoreksijas vai bulīmijas nav īslaicīgs process. Diemžēl daudziem jauniešiem jau nepieciešama ārstēšana slimnīcā, jo pārmērīgā svara zuduma dēļ ir apdraudēta pacienta veselība un dzīvība," atzīst Sestule.

"Vivendi" eksperti ir izstrādājuši speciālu "Ēšanas traucējumu programmu", kas paredzēta anoreksijas un bulīmijas ārstēšanai. "Ārstēšanā tiek iesaistīta vairāku speciālistu komanda: ārsts-psihoterapeits, deju un kustības terapeits, kā arī uztura speciālists, kuri paralēli fiziskās veselības uzlabošanai palīdz apzināties slimības rašanās cēloņus, atrisināt psihoemocionālas problēmas. Tāpat programmas laikā tiek veikta medicīniskā uzraudzība – kontrolēta svara dinamika un citi dzīvības procesus nodrošinošo orgānu sistēmu funkciju rādītāji," stāsta Lazdiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!