Šokolādes piens rodas no brūnajām govīm: smieklīgas aplamības, ko bērniem teikuši vecāki

Iespaidojoties no portāla "Fatherly", ļaujam tev pakavēties bērnības atmiņās un ieskatīties, kādas aplamības reiz kādam ir stāstījuši viņa vecāki! Iespējams, kādas no tām vari izmantot, audzinot savu atvasi.

"Atceros, ka katru reizi, kad kopā ar vecākiem karstā vasaras dienā ēdām arbūzu, mamma ar tēti vienmēr atgādināja, ka pirms ēšanas arbūzs noteikti jāattīra no sēkliņām. Kad vaicāju, kāpēc tā, viņi vienbalsīgi atbildēja, ka citādāk vēderā izaugs arbūzs. Neatceros, cik ilgi tam ticēju, bet pirmo reizi, kad nejauši noriju arbūza sēklu biju pārbijusies, bet arbūzs vēderā neizauga. Tagad gan dažkārt pat ēdu arbūzu ar visām sēklām un pie sevis vienmēr nosmeju, cik ģeniāli bijuši mani vecāki," atklāj Sandra.

"Mamma mani vienmēr brīdināja, lai lieku soli pāri vietai, kur beidzas eskalators, jo citādāk mani tajā iesūks. Tā nu es visu bērnību gaidīju eskalatora beigas ar lielu satraukumu, jo nevēlējos tikt tajā iesūkta," savā bērnības pieredzē dalās Diāna.

"Kad gāju bērnudārzā tētis man iestāstīja, ka šokolādes piens tiek slaukts no brūnām govīm. Kaut bērnībā ļoti daudz laika pavadīju laukos, kur bija arī govis, es pārliecinoši ticēju tēta sacītajam. Atceros, ka pat centos pārliecināt visu klasi, ieskaitot audzinātāju, ka viņiem nav taisnībā, brīdī, kad skolotāja stāstīja, ka arī brūnas govis dod baltu pienu," portālā "Fatherly" atklāj Džo.

"Mani vecāki mēdza teikt, ka pērkona skaņa rodas, savā starpā sasitoties diviem mākoņiem. Es tam ticēju līdz brīdim, kad astotajā klasē man bija jāstāsta par pērkonu. Pateicoties dabazzinībām un skolotājiem, es uzzināju taisnību," atceras Keitija.

"Katru reizi, kad ziemā vēlējos panašķēties ar saldējumu, vecāki dusmīgi atteica, ka tā jau nebūt nav laba doma, jo noteikti saslimšu. Īsti nezinu, vai vecāki man ieskaidroja, ka ziemā ēst saldējumu nedrīkst, citādāk es saslimšu, tāpēc, ka viņi centās manā uzturā samazināt cukura daudzumu vai vienkārši neuzskatīja to par labu domu. Jo, kā mēs zinām, tad, ēdot saldējumu ziemā, nevar saslimt," atklāj Jana.

"Bērnībā mani vecāki, lielākoties mamma, teica, ka, ja ēdīšu maizes garozu, tad man būs cirtaini mati. Atceros, ka ticēju tam līdz pat vidusskolai," portālam "Fatherly" stāsta Keitlīna.

"Atceros, ka vecāki man piekodināja, lai, ēdot pusdienas, vakariņas vai jebkuru citu maltīti, nelietoju telefonu, citādāk man būs vēdera aizcietējumi," atceras Paula.

"Brīžos, kad rādīju mammai, ka māku ar abām acīm skatīties uz degunu, viņa vienmēr dusmīgi noskatījās un teica, ka, ja kāds man šobrīd uzsistu pa galvu, tad manas acis šādi paliktu līdz mūža galam. Jāatzīst, ka brīžos, kad gribēju šādi pamuļķoties, vienmēr pārliecinājos, ka kāds neizdomā šādi ar mani izrīkoties. Biju nedaudz sabijies," smejoties atklāj Roberts.

"Kad biju mazāka man ļoti garšoja košļājamās gumijas, bet kuram bērnam gan tās negaršo. Taču mamma mani brīdināja, ka tās pēc košļāšanas ir jāizmet miskastē nevis jānorit, jo citādāk man aizlips vēders – viss saķeps kopā un es nekad vairs nevarēšu nokārtoties. Atceros, ka pēc tam katru reizi, kad noriju košļeni, skaļi raudāju," atminas Samanta.

"Mans dzīvokļa biedrs uzauga laukos. Lai viņš pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, vecāki viņam ieskaidroja, ka televizors strādā tikai lietus laikā," stāsta Marks.