Foto: Shutterstock

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Katru sezonu ar gripu pārslimo pieci līdz 10 procenti iedzīvotāju. Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Edīte Tettere atklāj, ka šajā sezonā intensitāte ir vidēja, taču vairāk nekā parasti slimo bērni. Biežāk gripas klīniskie gadījumi tika reģistrēti bērniem vecuma grupās no nulles līdz četru gadu un piecu līdz 14 gadu vecumam.

Gripas simptomi ir augsta temperatūra, saaukstēšanās, caureja un vemšana. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu.

Ar gripu biežāk slimo bērni un pusaudži. Taču smagāk gripa skar seniorus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm, jo izmaiņas, kas notiek imūnās sistēmas, sirds un plaušu funkcijās, gaidot bērniņu, palielina risku saslimt ar gripu smagākā formā un rada augstāku nāves risku.

Gripa Latvijā izplatās rudens-ziemas periodā. 2019. gada 11. decembrī SPKC paziņoja par gripas epidēmijas sākumu. Parasti saslimstības pacēlums ilgst astoņas līdz 10 nedēļas, taču precīzu laiku, kad epidēmija beigsies, ir grūti paredzēt. Tettere stāsta, ka katru sezonu tās ilgums nedaudz atšķiras. "Iespējams, ka līdz februāra beigām epidēmija beigsies, taču sporādiska izplatība var turpināties līdz pat maija beigām," viņa skaidro.

2020. gada 2. nedēļā gripas intensitāte bija nedaudz augstāka nekā iepriekšējās nedēļās – 114,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā palielinājusies Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā un Valmierā. Augstāka par 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem gripas intensitāte reģistrēta Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un Valmierā. Savukārt maksimālā intensitāte šajā reģionā reģistrēta 51. nedēļā.

2020. gada 2. nedēļā saslimstības pieaugums novērots nulles līdz četru gadu veciem bērniem un cilvēkiem vecumā no 15 – 64 gadiem. Neskatoties uz to, šajā nedēļā stacionārās ārstniecības iestādēs hospitalizāciju skaits saistībā ar gripas infekciju ir samazinājies, vēsta SPKC dati.

Šajā sezonā gripa atņēmusi dzīvību septiņiem cilvēkiem. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

Vakcīna – vislabākā aizsardzība pret gripu

Foto: Shutterstock

Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus, SPKC mājaslapā minēts, ka vakcinēties var gan pirms epidēmijas sākuma, gan tās laikā.

SPKC rīkotajā ekspertu diskusiju "Kā pasargāt sevi un bērnu no gripas?", SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa atklāja, ka šīs epidēmijas laikā vakcinēšanās aktivitāte bērnu un grūtnieču vidū ir vairākas reizes pārsniegusi visas sākotnējās prognozes. Salīdzinot 2018. gada septembra un oktobra vakcinācijas aktivitāti ar šī gada attiecīgo periodu, secināms, ka šogad pret gripu vakcinēto grūtnieču skaits ir 32 reizes lielāks, savukārt bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem šis rādītājs ir 24 reizes lielāks nekā pērn.

Dimiņa uzskata, ka pieaugošā aktivitāte saistīta ar atviegloto vakcinācijas kārtību. Līdz šim bērniem vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem pretgripas vakcīna bija iekļauta kompensējamo zāļu sarakstā, kas nozīmēja, ka tika izrakstītas kompensējamās receptes un vakcinācijas pret gripu organizēja ģimenes ārsti. Tāda pati sistēma bija arī grūtniecēm. Taču sākot ar šī gada oktobri pretgribas vakcinācija tika iekļauta vakcinācijas kalendārā.

SPKC diskusijā Rīgas Dzemdību nama vakcinācijas kabineta vadītāja Dr. Ilona Gulbe skaidro, ka grūtniecības laikā saņemta pretgripas vakcīna sniedz aizsardzību četros posmos – grūtniecei, gaidāmajam mazulim, kā arī jaundzimušajam un zīdainim līdz pat sešu mēnešu vecumam. Turklāt vakcinēties pret gripu ir droši jebkurā grūtniecības nedēļā.

Tikpat svarīgi kā grūtniecēm, arī maziem bērniem no sešu līdz 23 mēnešu vecumam ir būtiski saņemt pretgripas vakcīnu, jo gripas saslimšanas gadījumā var rasties ļoti nopietnas apakšējo elpceļu problēmas. Ir pierādīts, ka, ja bērns ir saņēmis pretgripas vakcīnu, tas par 70 procentiem samazina iespējamību, ka viņš tiks stacionēts apakšējo elpceļu saslimšanu (pārsvarā pneimonijas) dēļ, SPKC veidotajā diskusijā skaidroja eksperti.

Kaut vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā izvairīties no gripas, ir jāievēro arī dažādi profilaktiskie pasākumi. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

Vakcīna jāsaņem katru gadu

Foto: Shutterstock

Dr. Gulbe diskusijā skaidroja, ka gripas vīruss ir mainīgs un cirkulējošie vīrusi nav vieni un tie paši. Tāpēc pretgripas vakcīnas sastāvs katru gadu mainās, kas savukārt nozīmē to, ka cilvēkiem pret to ir jāvakcinējas katru gadu no jauna.

Pirms vakcinēties, eksperti iesaka vispirms sazināties ar medicīnas iestādi un pārbaudīt, vai pretgripas vakcīna ir pieejama. Jāuzsver, ka ģimenes ārsti, individuāli sazinoties ar SPKC, var veikt ārpus kārtas pretgripas vakcīnas pasūtījumu, un tālāk SPKC atradīs veidu, kā to nodrošināt.

Nepieciešamības gadījumā grūtnieces var ātri saņemt pretgripas vakcīnu arī Rīgas Dzemdību namā. Topošajai māmiņai, dodoties saņemt pretgripas vakcīnu, jāņem līdzi mātes pase vai ginekologa, ģimenes ārsta nosūtījums, kas apliecina grūtniecību.

Atgādinām, ka no 2019. gada 1. oktobra pretgripas vakcīnu bērniem no sešu līdz 23 mēnešu vecumam un grūtniecēm apmaksā valsts.

Savukārt Nacionālais veselības dienests atgādina, ka valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu 100 procentu apmērā kompensē arī bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam, ja bērns slimo ar kādu hronisku saslimšanu, savukārt vakcinācija 25 procentu apmērā tiek nodrošināta sievietēm līdz 70. pēcdzemdību perioda dienai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!