Foto: Shutterstock
Aizvainojoši komentāri par izskatu, pārmetumi par "neprasmi" dzemdēt, zīdīt vai aprūpēt bērnu un palīdzības saucienu ignorēšana — šādas ir izplatītākās negatīvās pieredzes, ar kurām dzemdību procesā nākas saskarties sievietēm, kas bērnus laiž pasaulē Latvijas slimnīcās. Tas noskaidrots pētījumu kompānijas "Norstat", publicistes Agras Lieģes-Doležko un uzņēmējas, konsultantes Olgas Procevskas īstenotajā pētījumā.

Lai gan tēma ir svarīga, tā ir pirmā liela mēroga aptauja par dzemdību pieredzi Latvijā. Tajā piedalījusies 2591 sieviete, no kurām 1440 bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu kādā no Latvijas slimnīcām. No 1440 dzemdējušām sievietēm 36 procenti atbildēja, ka pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēc dzemdībām ir saskārušās ar negatīvu attieksmi no medicīnas personāla puses. 61 procents ar negatīvu attieksmi nebija saskārusies, bet trīs procenti izvēlējās neatbildēt uz jautājumu.

"Pētījums parāda, ka vairums aptaujāto sieviešu nav saskārušās ar negatīvu pieredzi dzemdību laikā. Tomēr dati rāda arī to, ka negatīva pieredze mēdz atgadīties, īpaši emocionālā," komentē "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera.

Visbiežāk sievietes saņēmušas negatīvus komentārus par:

  • savu izskatu vai rīcību (41 procents no tām, kas saskārušās ar kādu no vardarbības formām dzemdībās),
  • pārmetumus par elpošanas, spiešanas prasmju trūkumu (32 procenti),
  • pārmetumus par zīdīšanas un bērna aprūpes prasmju trūkumu (32 procenti),
  • 22 procenti no sievietēm, kas piedzīvojušas negatīvu attieksmi, ziņojušas, ka viņu palīdzības saucieni tikuši ignorēti,
  • 17 procenti saskārušās ar melošanu un informācijas noklusēšanu,
  • 16 procenti ar kliegšanu,
  • 12 procenti ar draudiem,
  • 14 procenti piedzīvojušas neiejūtīgu pieskaršanos vai vardarbīgu turēšanu,
  • 15 procentos gadījumu notikusi nesaskaņota spiešana uz vēdera vai cita fiziska ietekmēšana.


Daļa sieviešu dalījušās ar savām atmiņām plašāk, pieminot gan nepamatotu nošķiršanu no jaundzimušā, gan nesaskaņotu praktikantu iesaisti, gan plīsumu nekvalitatīvu šūšanu, kas radījusi gadiem ilgu diskomfortu, un pat bērna nāvi, iespējams, ārstu nolaidības dēļ.

"Šī pētījuma rezultāti liecina ne tikai to, ka negatīva un pavirša attieksme pret dzemdētājām Latvijā ir visnotaļ izplatīta, bet arī par to, cik augsts ir sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību kopumā," akcentē pētījuma iniciatore publiciste Agra Lieģe-Doležko. Viņa piebilst: "Regulārā "padomju mantojuma" piesaukšana nav attaisnojums risinājuma atlikšanai — ir radikāli jāmainās gan medicīnas iestāžu iekšējai kultūrai, gan sabiedrības reakcijai uz šo šķietami ikdienišķo vardarbību. Gan kliegšana, gan nicīgi komentāri, gan atstāšana bez palīdzības — tās visas ir vardarbības izpausmes."

Pētījumā noskaidrots, ka negatīva attieksme ir nākusi gan no ārstiem (45 procenti gadījumu), gan no vecmātēm (41 procents) un medmāsām (43 procenti). Vardarbībai dzemdībās ir vienlīdz pakļautas gan rīdzinieces, gan lielo Latvijas pilsētu, gan lauku iedzīvotājas.

"Vēlamies akcentēt, ka pētījuma mērķis nav nobiedēt topošās māmiņas vai veicināt negatīvu viedokli par dzemdību pieredzi Latvijā. Vairākums sieviešu piedzīvo pozitīvu attieksmi no personāla dzemdību laikā, bet mēs nevaram izlikties neredzam, ka trīs no 10 sievietēm dzemdībās ir saskārušās ar emocionālo vardarbību," piebilst Linda Ezera.

"Vienīgais pieņemamais rādītājs šajā jautājumā būtu nulle. Tāpat kā vardarbība ģimenē vai skolā — nav normāli, ka ar to saskaras ne 36 procenti, ne 5 procenti sieviešu. Normāli ir, ja ar to nav spiests saskarties neviens," piebilst Olga Procevska.

Pētījums, ko īstenojuši "Norstat Latvija", Agra Lieģe-Doležko un Olga Procevska, veikts brīvprātīgi, bez komerciāliem mērķiem un sponsoru atbalsta, balstoties pārliecībā, ka šī tēma ir svarīga Latvijas sabiedrībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!