Vairāk nekā 20 000 skolēnu visā Latvijā saņēmuši atbalstu, lai nepārtrauktu mācības pirms laika  (2)

Aplūkojot izglītības iestāžu dinamiku, kas iesaistījušās projektā līdz 2019. gada jūlijam, secināms, ka iesaistīto iestāžu skaits kopš projekta sākuma, 2017. gada 1. semestra, ir pieaudzis 2.6 reizes, no 163 izglītības iestādēm 2017. gada II semestrī līdz 438 izglītības iestādēm 2019. gada jūlijā. Svarīgi minēt, ka pēdējo trīs mēnešu laikā, projekta īstenošanas piektajā semestrī (2019. gada septembris, oktobris un novembris), papildu jau projektā esošajām izglītības iestādēm, atbalstu skolēniem sniedz vēl 90 izglītības iestādes. Kopumā projekta atbalstu līdz šim brīdim ir saņēmuši vairāk nekā 20 000 skolēnu.

Visbiežāk, projekta ietvaros sniegtais atbalsts ir saistīts ar dažāda veida konsultācijām – gan mācību priekšmetu konsultācijas, gan konsultatīvais atbalsts no dažādiem iesaistītajiem speciālistiem, piemēram, skolas psihologs, sociālais pedagogs, klases audzinātājs, u.c. 2018./2019. mācību gadā konsultācijas un konsultatīvais atbalsts veidoja gandrīz 4/5 daļas, jeb 74 procentus no individuālā atbalsta pasākumiem kopā.

Otra atbalsta pasākumu grupa, ko saņem izglītojamie ir ekonomiskais atbalsts. Tā ietvaros skolēniem tiek apmaksātas sabiedriskā transporta izmaksas nokļūšanai uz un no mācības iestādes, ēdināšana, naktsmītnes, individuālie mācību līdzekļi un u.c.

2018./2019. mācību gadā kopumā psihologi projektā iesaistītajās izglītības iestādēs ir snieguši atbalstu 17 063 stundu garumā. Savukārt konsultatīvo atbalstu no sociālā pedagoga šajā mācību gadā skolēni saņēmuši vairāk nekā 12 000 stundu garumā.

Aplūkojot mācību priekšmetus, kuros skolēniem sniegts atbalsts 2018./ 2019. mācību gada 2. semestrī augšgalā gan vispārizglītojošās, gan profesionālās izglītības iestādēs ir matemātika, ar tajā pavadītām 52 874 konsultāciju stundām. Otrā vieta sniegto konsultāciju stundu skaita ziņā ir latviešu valoda. Tajā skolēni un priekšmeta pedagogi pavadījuši 25 823 stundas. Bet trešā vieta – angļu valoda, tajās kopumā pavadītas 11 647 stundas.

Iemesli, kāpēc skolēni ir iesaistījušies programmā ir dažādi, taču visbiežāk minētie ir: grūtības mācību satura apguvē (48,4 procenti), zemi mācību sasniegumus (17 procenti), iekavētā mācību satura apguve (15,2 procenti), uzvedības problēmas (4,1 procenti), valodas barjera (3,6 procenti), neattaisnoti mācību kavējumi (trīs procenti).

Otra risku grupa, kas visbiežāk tiek norādītā par pamatu atbalsta sniegšanai, ir ekonomiskie riski (21 procents) – nepietiekami finansiālie resursi pamatvajadzību nodrošināšanai, apgrūtināta nokļūšana izglītības iestādē, nespēja ģimenē nodrošināt individuālo mācību līdzekļus u.c.

Tāpat skolēni projektā iesaistās arī sociālās vides un veselības problēmu dēļ. Šie skolēni kā izplatītākos iemeslus min invaliditāti (16,1 procenti), speciālās vajadzības (16,1 procenti), slimu vecāku vai citu tuvinieku (13,5 procenti), kā arī grūtniecība un/vai mazs bērns (10,7 procenti).

Kā atzīst vecāki, kuru bērni ir iesaistīti projektā un saņem atbalstu – dalība projektā palīdz bērnam uzlabot sekmes un apgūt mācību vielu, tāpat daļa vecāku norāda, ka komunikācija par projekta aktivitātēm ar bērniem ir pozitīvi iespaidojusi kopējo komunikāciju ar bērnu vai aizbilstamo.

Savukārt izglītības iestāžu darbinieki, kuri ikdienā strādā ar projektā iesaistītajiem skolēniem norāda, ka lielai daļai jauniešu ir uzlabojies psihoemocionālais stāvoklis – šie skolēni ir sākuši justies drošāk, kas savukārt viņiem palīdz celt pašapziņu un iekļauties vienaudžu kolektīvā.