Foto: Shutterstock
Imunitātes stiprināšana ir svarīgs priekšnoteikums, lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt un cīnīties ar dažādām kaitēm. Tas, ko ikdienā lietojam uzturā, būtiski ietekmē pašsajūtu un organisma kopējo veselību, tāpēc svarīgi piedomāt pie tā, ko ēdam, jo pārtika paredzēta ne tikai izsalkuma remdēšanai vien. Lai mēs justos moži, veseli un enerģiski, nepieciešams uzņemt visas uzturvielas, un pēc garās ziemas ir īpaši svarīgi parūpēties par savu ķermeni.

Ziemā cilvēki daudz retāk ēd svaigus augļus, ogas un dārzeņus. Tāpat arī tumšie, garie, drēgnie vakari ietekmē to, cik daudz laika pavadām svaigā gaisā un sportojam. Arī saules gaismas trūkums ietekmē mūsu pašsajūtu. Visi šie faktori kaitē imūnsistēmai un to novājina. Tiesa, ir dažādi vērtīgi produkti un uztura principi, kas palīdzēs stiprināt organisma dabiskās aizsargspējas un atgūt možumu.

Probiotikas jeb 'labās baktērijas'

Probiotikas jeb "labās baktērijas", kas dzīvo zarnu traktā, ir dzīvi mikroorganismi un galvenās cīnītājas pret vīrusiem un dažādām infekcijām. Tās neļauj vairoties "sliktajām baktērijām" un veicina gremošanas sistēmas darbību, tāpēc ir svarīgi ikdienā uzņemt veselīgu, daudzveidīgu un sabalansētu uzturu. Ēdieni, kas ir bagāti ar "labajām baktērijām", ne tikai palīdz imunitātes stiprināšanai, bet arī samazina dažādu infekciju risku un slimības gadījumā, īpaši, ja tiek lietotas antibiotikas, veicina ātrāku atveseļošanos.

Probiotikas atrodamas tādos produktos kā kefīrs, paniņas, jogurts, skābēti kāposti un vēl daudzos citos. Savukārt situācijās, kad ar ēdienu vien nepietiek, probiotikas var papildus uzņemt ar uztura bagātinātāju palīdzību. Piemērotāko probiotisko baktēriju piedevu nepieciešamības gadījumā var ieteikt ārsts.
Foto: Shutterstock

Vitamīni

Vitamīni ir ļoti svarīgas uzturvielas, kas palīdz nodrošināt dažādas organisma funkcijas un piedalās daudzos būtiskos procesos, tostarp arī fermentu un asinsķermenīšu ražošanā. Vitamīnu trūkums negatīvi ietekmē kopējo pašsajūtu un kaitē arī imunitātei. Nogurums, grūtības koncentrēties, slikts miegs – tie ir tikai daži no simptomiem, kas var signalizēt par vitamīnu trūkumu organismā.

Lai tiktu uzņemti visi svarīgākie vitamīni, uzturam jābūt daudzveidīgam. Piemēram, B grupas vitamīni uzlabo smadzeņu darbības funkcijas, asinsrites un nervu sistēmas darbību. Tos var uzņemt, ēdot dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus, zivis un arī cūkgaļu. Savukārt A vitamīns, kas uzlabo ādas veselību un veicina bērnu augšanu, atrodams burkānos, ķirbjos, olās, sviestā un tuncī. Šie produkti satur arī D, K un E vitamīnus, kas stiprina kaulus un zobus, kā arī uzlabo asins recēšanu un veicina kalcija uzsūkšanos organismā. Savukārt C vitamīns ir dabiskais antioksidants un imūnsistēmas darbības regulators. Valda uzskats, ka vislabākais C vitamīna avots ir citrusaugļi, tomēr tas atrodams arī daudzos citos produktos – sarkanajā paprikā, lapu kāpostos, brokoļos, zemenēs, puķkāpostos, Briseles kāpostos, ananasos, kivi un citos.

Cilvēkiem, kuri ikdienā daudz strādā, mācās un nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, ir īpaši svarīgi sekot līdzi savai labsajūtai un piedomāt pie tā, kā savu organismu nodrošināt ar nepieciešamo vitamīnu daudzumu.

Minerālvielas

Minerālvielas ir ķīmiski savienojumi, kas nepieciešami organisma funkciju nodrošināšanai. Katrai minerālvielai ir sava specifiska nozīme, un bez tām nevarētu notikt nedz augšana, nedz vielmaiņa un asins šūnu veidošanās, nedz normāla nervu un muskuļu darbība. Ja uzturs nav sabalansēts un daudzveidīgs, organisms sāk nīkuļot un parādās dažādas veselības problēmas.

Piemēram, kalcijs stiprina kaulus un zobus. Tas atrodams pienā un sierā, svaigi spiestā apelsīnu sulā, auzu pārslās, sezama sēklās, svaigos kāpostos un citos produktos. Savukārt nātrijs un kālijs regulē organisma šķidrumu līdzsvaru, bet dzelzs, kuru ļoti labi var uzņemt ar dažādām sēkliņām, griķiem, liellopa gaļu, spinātiem un riekstiem, rūpējas par asins kvalitāti un nodrošina hemoglobīna ražošanu. Ja dzelzi uzturā lieto pārāk maz, var rasties anēmija un imūnsistēmas pavājināšanās. Magnija uzdevums ir stiprināt nervu un muskuļu sistēmu, un tas atrodams tādos produktos kā rieksti, graudaugi, zivis, šokolāde, banāni, arbūzi, auzas, pākšaugi, gaļa, olas un daudzi citi. Jodu, kas palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru, iespējams uzņemt ar jūras veltēm.
Foto: Shutterstock

Olbaltumvielas

Pavasarī daudzi atsāk regulārus treniņus un pievēršas fiziskajām aktivitātēm. Olbaltumvielas ir ļoti nozīmīgas muskuļu atjaunošanās procesos pēc fiziskas slodzes. Populārākie olbaltumvielu avoti ir olas, piena, zivju un gaļas produkti. Tāpat arī jānorāda, ka bērniem nepieciešams uzņemt vairāk olbaltumvielu nekā pieaugušajiem.

Olbaltumvielas arī piedalās enzīmu, hormonu un antivielu veidošanā, un to trūkums var ietekmēt vispārējo veselības stāvokli. Ja to nepietiek, samazinās organisma spēja pretoties dažādām infekcijām. Tāpat arī var parādīties muskuļu vājums un nogurums. Tiesa, ar olbaltumvielu uzņemšanu nevajadzētu arī pārspīlēt, jo tās var veicināt nierakmeņu veidošanos un citas kaites, tāpēc svarīgi ievērot mērenību.

Krāsaini augļi, dārzeņi un ogas

Augļi un dārzeņi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, antioksidantiem un vērtīgām vielām, kas ne tikai stiprina imunitāti, bet arī uzlabo pašsajūtu un nodrošina normālu organisma funkcionēšanu. Speciālisti iesaka ēdienkartē iekļaut visas iespējamās krāsas – jo vairāk krāsu, jo labāk.

Augļiem, dārzeņiem un ogām dažādas nokrāsas piešķir dabīgās krāsvielas ar vitamīniem, un katras krāsas augļiem ir savu vērtīgo elementu kopums. Piemēram, oranžā krāsa liecina par A vitamīna –beta karotīna – klātbūtni. A vitamīns stiprina imunitāti, gādā par redzi un veselu ādu. Savukārt zaļajos dārzeņos un augļos, piemēram, spinātos, brokoļos un ābolos, ir daudz glutamīna, hlorofila, folijskābes un K vitamīna.

Violeti dārzeņi, ogas un augļi ir bagāti ar antioksidantiem antociāniem. Antociāns palēnina novecošanās procesus, aizsargā pret infekcijām, kā arī rūpējas par gremošanas sistēmas un urīnpūšļa veselību. To iespējams uzņemt ar mellenēm, baklažāniem, upenēm, plūmēm, zilajiem sīpoliem un citiem ziliem vai violetiem dārzeņiem, ogām un augļiem.
Foto: Shutterstock

Ūdens un bērzu sulas

Bez ūdens cilvēks nevar izdzīvot, tomēr tas, cik daudz šķidruma dienā jāuzņem, ir ļoti individuāli – tas ir atkarīgs gan no uztura un fiziskās slodzes, gan arī klimata un gadalaika. Pastāv mīts, ka dienā jāizdzer divi litri ūdens, bet tā īsti nav tiesa. Diennaktī uzņemamā šķidruma daudzumu rēķina pēc formulas – 30 mililitri uz katru ķermeņa kilogramu. Ūdens ir mūsu sabiedrotais – regulāra tā dzeršana uzlabo ādas stāvokli, normalizē kuņģa un zarnu trakta darbību, kā arī uzlabo kopējo pašsajūtu un veselību.

Pavasarī imunitātes stiprināšanai ieteicams dzert bērzu sulas. Tām piemīt urīndzenošas īpašības, līdz ar to tās veicina organisma attīrīšanos un vielmaiņas galaproduktu izvadīšanos. Sulas palīdz normalizēt fizioloģiskos procesus, turklāt to sastāvā ir dažādi vitamīni, antioksidanti un minerālvielas, piemēram, magnijs un kalcijs. Tās satur arī bioloģiski aktīvas vielas, fermentus un aminoskābes.

Atpūta un miegs

Nekādi vitamīni un minerālvielas nespēs aizstāt atpūtu un miegu – tas ir spēcīgas imunitātes un vitalitātes pamatu pamats. Miegs ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet tam ir arī milzīga loma normālas veselības saglabāšanā un visa organisma funkcionēšanā. Miega trūkums negatīvi ietekmē imūnsistēmu, vielmaiņu, smadzeņu darbību un kopējo pašsajūtu.

Cilvēks, kurš regulāri izjūt miega badu, nervozē, pārāk daudz strādā un velta pārāk maz laika atpūtai, ir uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem un infekcijām. Neizgulēšanās kaitē arī psiholoģiskajai veselībai un ievērojami samazina koncentrēšanās spējas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!