Foto: Publicitātes foto

"Radio SWH" 30. dzimšanas dienas ietvaros ēterā ir īpaši raidījumi. 18. maijā klausītāji varēja atgriezties atmiņās raidījumā "Pumpuru grozs", kuru pirms 20 gadiem vadīja dziedātājs Dons. Sarunā ar Betu Beidz, abi ne tikai atminas raidījumā pieredzēto, bet arī nododas emocionālās sarunās par vientulību, skumjām balādēm un pat raudāšanu uz skatuves.

Taujāts par to, vai dzīvē ir bēdīgs, melanholisks, vai "upurītis", Dons stāsta: "Es nezinu, vai tas tā – upurītis, bet – jā, ir teiksim kaut kādi melnie periodi, un tad tu viņus izliec uz āru. Jo dziļāk ieej, jo skumjāka dziesma sanāk." Viņš ir mēģinājis uzrakstīt arī priecīgu dziesmu, taču tieši sāpes ir tas, kas patīkot visvairāk. "Vientulība pati par sevi man vienmēr ir patikusi. Cik sevi atceros, seši, septiņi gadi, mēs ar tēvu braucām uz Liepājas pludmali. Un tad man patika staigāt pa pirmo sēkli, nevis pa krastu," atceras Dons, kurš staigājis, dungojis un bijis pats ar sevi, "Tas tā dabīgi. Kad biju maziņš, man teica: "Lai arī ko tu darītu, lai arī cik apkārt tev būtu cilvēki, pašās beigās būsi viens pats ar sevi." Abi kopā ar Betu Beidz nosaka slaveno teicienu: "Mēs piedzimstam vieni, un mēs nomirstam vieni."

"Man laikam ir paveicies, jo man pašam ar sevi ir nereāli interesanti. Man nav garlaicīgi, ja arī ir skumīgi un bēdīgi," turpina Dons. Uz Betas Beidz teikto, ka tas ir ļoti skaisti un drosmīgi, ka viņš uz skatuves spēj emocionāli atkailināties, Dons atbild: "Es raudu uz skatuves, un tas ir pa īstam." Viņš atminas koncertu Siguldā, kas notika pēc pauzes Covid-19 dēļ, kad esot nokāpis no skatuves un raudājis. Arī koncertu laikā nereti Dons atklāj savas emocijas un no tā nekautrējas. "Parasti tā raudāšana man sanāk savos koncertos, tāpēc, ka es savu klausītāju uzskatu par savu ģimeni. Man ir viegli atvērties, jūtos reāli droši. Skatuve ir visdrošākā vieta," stāsta dziedātājs.

Pilnu raidījuma ierakstu klausies "Radio SWH" mājas lapā – sadaļā "arhīvs".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!