Foto: Shutterstock

Smaguma un noguruma sajūta kājās, īpaši vakaros, ir labi pazīstama daudzām sievietēm. Diemžēl ļoti bieži sievietes nezina, ka šķietami nevainīgie simptomi var būt pirmais trauksmes signāls, kas liecina par kādu no vēnu saslimšanām. Kā laikus atpazīt kāju vēnu problēmas un kā ar tām cīnīties, stāsta Veselības centra 4 asinsvadu ķirurgs, flebologs Ints Ūdris.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ieklausies sajūtās un vēro

Raksturīgākās kāju vēnu saslimšanas pazīmes ir smaguma sajūta, sāpīgs nogurums, tirpšana, dedzināšana, venozas jeb paplašinātas vēnas, kā arī krampji kāju muskuļos, īpaši naktīs. Kāju tūska un ādas pigmentācijas maiņa jau var norādīt uz dziļo vēnu problēmām, piemēram, trofisku venozu čūlu attīstību.

Visu šo simptomu kopumu dēvē par hronisku venozu mazspēju. Slimība sākas diezgan nemanāmi, tāpēc nepatīkamās sajūtas sieviete bieži ignorē, uzskatot par mazsvarīgām un laikus negriežas pie ārsta. Taču minētie simptomi ir pirmais signāls, kas aicina rīkoties, lai apturētu slimības attīstību - redzamu, sataustāmu paplašinātu, mezglainu asinsvadu veidošanos.

Arī uz kājām nereti sastopamās paplašinātās vēnas patiesībā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo šim simptomam var pievienoties tūska - kļūst grūti uzvilkt kurpes, ilgstoši staigāt vai stāvēt. Slimība var progresēt dziļajās vēnās, kas nodrošina 85% asins plūsmu un kuras diemžēl nav iespējams izārstēt.

Reizēm vēnu problēmas rada tikai kosmētisku defektu - uz kājām ir redzamas smalkas zemādas vēniņas jeb kapilāro retikulāro vēnu varikoze, kas sastopama līdz pat 90% cilvēku, vai arī izspiežas vēnu mezgli, bet citu fizisku sūdzību nav. Taču der ielāgot - ja ir redzams vēnu mezgls, noteikti jādodas pie ārsta.

Kas veicina?

Mūsdienās, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai, būtiski samazinās cilvēku fiziskās aktivitātes. Tāpēc visbiežāk kāju vēnu problēmu rašanās cēlonis ir ilgstoši sēdošs vai stāvošs darbs. Stāvot vai sēžot, tiek atslēgts apakšstilbu ikru muskulis, tā saucamais muskuļu pumpis, kas saraujoties masē vēnas un transportē asins atpakaļ uz sirdi. Līdz ar to asins plūsma ir traucēta, kājās veidojas venozo asiņu pārpilnība, kas izstiepj vēnu sieniņas.

Otrs lielākais riska faktors sievietēm ir grūtniecība un hormonālie līdzekļi. Grūtniecības laikā notiek hormonālās izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē kāju vēnas, veicinot vēnu sieniņu muskulatūras atslābumu. Bērniņam augot, tiek nospiestas arī iegurņa vēnas un traucēta venozo asiņu attece, kas savukārt veicina paplašinātu vēnu veidošanos. Tāpēc mediķi sievietēm grūtniecības laikā iesaka valkāt speciālas kompresijas zeķes. Tieši hormonālo faktoru dēļ sievietes ar vēnu problēmām slimo visbiežāk.

Vairums gadījumos vēnu problēmas ir iedzimtas. Ja abiem vecākiem ir konstatēta vēnu varikoze, tad bērnam gandrīz 90% gadījumos pastāv risks pārmantot šo slimību. Tāpēc ieteicams jau laikus veikt profilaktisko izmeklēšanu, lai novērstu slimības attīstīšanos.

Tāpat vēnu varikozi var veicināt pārāk bieža karsēšanās pirtī, liekais svars, smēķēšana, kā arī staigāšana ar augstpapēžu kurpēm. Staigājot augstpapēžu apavos, tiek bloķēts ikru muskulis, kas negatīvi ietekmē asins plūsmu vēnās.

Ārstēt var dažādi

Lai noteiktu kāju vēnu stāvokli, ir jāveic vēnu ultrasonogrāfija, kas precīzi izmēra asins pretplūsmu vēnās un nosaka, cik nopietni ir bojāts vēnu vārstulis. Balstoties uz šo izmeklējumu, tiek noteikta piemērotākā ārstēšana - neinvazīva vai invazīva.

  • No neinvazīvām metodēm visplašāk tiek pielietota kompresija - kompresijas zeķes vai elastīgās saites saspiež kāju, mazliet arī vēnas, uzlabojot vēnu vārstuļa darbību un neļaujot kājai pietūkt. Taču šī terapija ir efektīva tikai tik ilgi, kamēr kompresijas zeķes vai elastīgās saites tiek valkātas.
  • Otrs veids ir medikamenti, kuri tonizē vēnu sieniņas, uzlabo venozo asiņu atteci, mazina sāpes, iekaisumu kājās un tūsku. Šos vēnu nostiprinošos medikamentus ārsti iesaka lietot arī profilaktiski divreiz gadā, it sevišķi, vasarā, kad karstuma dēļ ir vairāk novērojamas sūdzības par kāju veselību.
  • Savukārt, ja vēnu vārstulis ir bojāts, tiek piemērota invazīvā ārstēšana, likvidējot bojātos vēnu segmentus. Mūsdienās visbiežāk izmanto lāzera vai radiofrekfences procedūras, kuru laikā bojātie asinsvadi nevis tiek izņemti, kā tas notiek klasiskā operācijā, bet gan tiek slēgti, pārtraucot nepareizo asins plūsmu. Ar lāzeri iespējams risināt vissarežģītākās vēnu problēmas un piekļūt tādām problemātiskām vietām, kur klasiskā operācijā būtu jāveic dziļi griezieni, bet ar lāzera procedūru ir tikai viens adatas dūriens. Ārsts var precīzi kontrolēt lāzera atrašanās vietu vēnā. Lāzera procedūra vidēji ilgst 40 minūtes, un pēc tās pacients var doties mājup, kādu laiku kājām ievērojot saudzējošo režīmu.
  • Arī skleroterapija ir viena no invazīvām vēnu ārstēšanas metodēm. Tās laikā vēnā tiek ievadīts medikaments un vēna aizlīp ciet. Lai gan šī terapija cilvēkam ir visvienkāršākā, tā nav tik precīzi vadāma kā lāzera procedūra un 20% gadījumos bojātajās vēnās asins plūsma tomēr atjaunojas.

Palīdzi savām kājām!

  • Esi fiziski aktīva! Vairāk staigā, brauc ar riteni, lai veicinātu dabisku asins cirkulāciju. Peldi, nodarbojies ar ūdens aerobiku! Tas īpaši labvēlīgi ietekmē kāju vēnas.
  • Darbā atrodi laiku nelielai pastaigai vai atpūtini kājas, tās novietojot augstāk, piemēram, uz galda.
  • Valkā profilaktiskās kompresijas zeķes pārslodzes situācijās - lidojot, braucot ceļojumā, vai arī darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu. Valkā kompresijas zeķes grūtniecības laikā!
  • Ikdienā izvēlies kurpes ar papēdi līdz 5 cm! Kurpes ar augstāku papēdi atstāj izejamiem brīžiem.
  • Nekarsējies! Vēnām patīk aukstums, nevis karstums. Aukstumā vēnas tonizējas, saspringst, tāpēc pēc pirts vēlams ielēkt āliņģī, vai pēc vannas noskalot kājas ar aukstu ūdeni.

Daži fakti (epidemioloģisks pētījums „De Facto")

  • Latvijā nopietnas vēnu saslimšanas piemeklē katru otro, bet Eiropā - katru trešo iedzīvotāju.
  • Ar hronisku venozu mazspēju slimo aptuveni 80% sieviešu. Visbiežāk šī problēma sāk parādīties sievietēm vecumā no 30 līdz 35 gadiem.
  • Vairāk kā pusei aptaujāto tika konstatēti trīs riska faktori - dažāda veida un intensitātes sāpes kājās, smaguma sajūta un nakts krampji kājās.
  • 2/3 cilvēku sūdzas par smagumu sajūtu kājās, kas ir viena no hroniskās venozās mazspējas simptomiem.

Plašāka informāciju par hronisku kāju vēnu mazspēju un kāju veselības jautājumiem atrodama mājas lapā www.skaistaskajas.lv.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form