Zīdaiņa piebarošana - īsumā par svarīgāko  (1)

Tomēr agri vai vēlu pienāk brīdis, kad mazulim ar mammas pienu (vai mākslīgā piena maisījumu) vairs nepietiek, ir nepieciešmas vairāk minerālvielu un vitamīnu. Klāt laiks, kad zīdainis jāsāk piebarot. Šis ir viens no tiem procesiem, par kuru ir gana daudz jautājumu - kādā vecumā un ar ko sākt piebarošanu?

Cik cilvēku, tik viedokļu. Arī ārstiem nav viennozīmīgas receptes, kad mazulis būtu jāsāk piebarot. Viens no izplatītākajiem uzskatiem - mazulis ir gatavs daudzveidīgākai pārtikai, kad viņš prot sēdēt un viņam sāk šķilties zobi. Tomēr arī tas nav viennozīmīgi.

Līdz pusgada vecumam zīdainim pilnīgi pietiek ar mammas pienu, kas vienlaicīgi ir gan ēdiens, gan dzēriens, - tas nodrošina mazuli ar visām nepieciešamajām uzturvielām, fermentiem un imūnvielām, ir viegli sagremojams, atbilst bērna organisma prasībām un attīstības pakāpei. Mākslīgi baroto bērnu var sākt piebarot agrāk - jau no 4 mēnešiem.

Aptuveni septītajā mēnesī zīdaiņa pamatuzturu - mammas pienu - pakāpeniski papildina, iepazīstinot mazuli ar citiem produktiem: dārzeņiem, putrām, augļiem, sulām.

Ņem vērā - sākumā mazuļa uzturā iekļauj ne vairāk kā vienu jaunu produktu nedēļā - turklāt tikai tad, kad mazulis pilnībā pieradis pie iepriekšējiem. Tas parasti notiek 10 - 14 dienu laikā. Dienā izvēlies tādu laiku, kad nav jāsteidzas un tu vari mierīgi iedot bērnam jauno ēdienu. No rīta bērnam vēl arvien jāēd piens – mazulis parasti pēc nakts ir ļoti izsalcis un nav noskaņots jauna ēdiena izmēģināšanai. Dažiem bērniem piemērotākais laiks var būt priekšpusdiena, citiem – vakarpuse.

Nesteidzini bērnu, nespied viņam ēst! Bērni ir tik dažādi, viens jau pēc dažām dienām veikli pieņems piebarojumu no karotītes, citam būs vajadzīgas vairākas nedēļas. 7.-8. dzīves mēnesī bērns vienā reizē var apēst 100-150 g piebarojuma, šādi aizstājot lielāko daļu ēdienreizē dodamā krūts piena vai piena maisījuma.

Zīdaiņa pieradināšana pie cietās barības notiek pakāpeniski, sākot ar dārzeņiem, putrām un dārzeņiem, kas ir samīcīti viendabīgā masā un pēc savas konsistences ir biezāki par mātes pienu. Kad bērns ir pieradis pie tāda ēdiena, viņu pakāpeniski var sākt pieradināt pie rupjākas barības, ko sajauc ar putrveida konsistences ēdienu. Kad arī to bērns no karotītes ēd bez rīstīšanās, var sākt dot mīkstus produktus, sagrieztus gabaliņos – banānu, vārītu burkānu, kā arī citus mīkstus augļus vai dārzeņus.

Jāsaprot - kad bērnam mutē liks karotīti ar ēdienu, viņš sākumā nesapratīs, kas tas ir, tāpēc ēdienu uzreiz automātiski nenorīs. Ēdiens mutītē var sakrāties, kamēr vecāki domā, ka barošana ir veiksmīga. Viss var beigties arī ar to, ka ēdiens skriešus iznāks atpakaļ. Uzsākot piebarošanu, jārēķinās ar to, ka sākumā vairāk ēdiena tiks izspļauts, nevis norīts.

Ja bērnam ēdienu mutē liek pārāk dziļi, tas var izraisīt vemšanas refleksu, un bērns tuvāko dienu laikā nevēlēsies pieņemt nekādu ēdienu no karotītes. Karotīte jāmēģina likt samērā sekli - pret aukslējām, lai bērns ēdienu no karotītes varētu izsūkt. Svarīgi ir zināt, ka daži bērni jau no paša sākuma dod priekšroku biezākam ēdienam, savukārt citiem pieņemamāki ir šķidrāki biezeņi, tāpēc ir ieteicams izmēģināt abus variantus. Iesūcot piedāvāto ēdienu, bērns izmanto jau iepriekš izveidojušos zīšanas refleksu. Ja mazulis konsekventi izspļauj visu, ko viņam mēģina iedot, vajadzētu pagaidīt pāris dienas un pēc tam mēģināt atkal. Pēc tam, kad bērns sapratīs, ka tas ir ēdiens un ka tas remdē izsalkumu, viņš sāks ēst bez iebildumiem.

Šis burvju paliktnis droši notur šķīvīti uz galda, pateicoties speciālam piesūceknim. Viegli mazgājamais paliktnis ir piemērots jebkuriem plastikāta šķīvīšiem ar plakanu dibenu.

"Roll N Go®" priekšautiņš - drupaču savācēju

Pirmā karotīte

Krūzīte "Pirmie malki"

Kā pirmo piebarojumu zīdainim iesaka sakņu vai dārzeņu biezeni, turklāt ieteicams sākt ar viena veida maigiem dārzeņiem - ķirbja, burkāniem, ziedkāpostiem vai brokoļiem bez sāls, bez cukura un bez garšvielām. Vēlāk dārzeņu klāstu var mainīt, kombinēt un paplašināt. Ēdienreizes beigās vai barošanas starplaikos bērniņam var dot padzerties vārītu, atdzesētu ūdeni.

Kad mazulis ir pieradis pie dārzeņu biezeņiem, aptuveni 3-4 nedēļas pēc to ieviešanas ēdienkartē uzturā var sākt iekļaut graudaugu produktus - putras. Ieteicams sākt ar glutēnu nesaturošām putrām - griķiem, prosu, rīsiem, kukurūzu.

Lai zīdainis papildus saņemtu vitamīnus un minerālvielas, viņam jāsāk dot augļu un ogu biezeņus vai to sulas, kam nepievieno cukuru. Sākumā sulas vai biezeņus gatavo no viena augļa: ābola, banāna vai bumbiera, ja nepieciešams, atšķaidot ar ūdeni. Gluži tāpat kā ar jebkuru citu pārtikas produktu, arī augļu biezeņus un sulas sākotnēji mazulim dod pavisam nedaudz - vienu tējkaroti, šo daudzumu pakāpeniski palielina līdz piecām, sešām tējkarotēm vienā ēdienreizē.

Sasniedzot astoņu mēnešu vecumu, zīdaiņa ēdienkartē pakāpeniski var iekļaut gaļu un pākšaugus. Gaļu bērniņam dod biezeņa veidā, to gatavo no vistas, liellopa, truša, jaunlopa gaļas un pasniedz reizē ar dārzeņu vai pākšaugu biezeni pusdienu laikā.

Šajā vecuma posmā mazuli var sākt sēdināt augstajā barošanas krēsliņā, līdz ar to bērns gūst vēl vienu jaunu pieredzi - piedalīšanos pārējo ģimenes locekļu ēdienreizēs.

Parasti bērns šajā vecumā jau sekmīgi tiek galā ar labi samīcītiem biezeņiem. To, cik ļoti jāsamīca un jāsasmalcina biezenis, rādīs prakse, proti, bērns ēdienu, kas ir par rupju, izklepos, atgrūdīs un izspļaus. Pediatri iesaka vērot bērna vēdera izeju - ja mazuļa izkārnījumos ir daudz nepārstrādātu ēdiena atlieku, tas var norādīt, ka ēdienu jāsasmalcina rūpīgāk, neskatoties uz to, ka bērns nav protestējis ēšanas laikā.

Sākot ar gada vecumu, bērnu var sākt radināt pie govs piena un tā produktiem (jogurta, biezpiena, kefīra, siera), mazuļa ēdienkartē var iekļaut olas dzeltenumu un zivis. Bērna uzturā var iekļaut arī svaigus, nevārītus dārzeņus un saknes – redīsus, selerijas, saldos piparus, sīpolus, puravus un avokado rīvētā veidā kopā ar augļiem. Ja māmiņa turpina zīdīšanu, mātes piens jādod pirms pārējā ēdiena, iesaka speciālisti.

Karstumjutīgās karotes

Vienreizlietojamās lacītes

Pēdējos gados visai populāra ir kļuvusi tā sauktā bērna vadītā ēšana, kad mazulis pats izvēlas starp vairākiem produktiem, un pats tos ņem ar pirkstiem un bāž mutē. Daudzi speciālisti šādai bērna ēšanai saskata daudz priekšrocību – bērnam tiek celta pašapziņa, un bērns nekad nekļūs tukls, jo zina, kad ir paēdis un vairs nevēlas saņemt papildu karotīti biezeņa.

Šādas ēdināšanas mērķis ir panākt, lai mazulis ēstu pats, tiklīdz spēj paņemt un saturēt ēdienu. Ja mazulim ļauj pašam izvēlēties ēdiena gabaliņus, viņš tos ēd labprātāk, nekā cita pasniegtus. Bērni pārtrauc ēst, kad ir paēduši, bet, ja mamma turpina barot ar karotīti, bērns var apēst par daudz, uzskata pedagoģiskās piebarošanas atbalstītāji.

Kāpēc šāda bērna ēšana ir mazajam labvēlīga? Viens no labajiem iemesliem ir medicīnisks, bet otrs – sociāls: šāda ēšana neveicina tuklumu, kā arī bērns nekļūst izvēlīgs ēšanā. Mazuļi, kas no sešu mēnešu vecuma ēd paši, ietur maltīti līdz brīdim, kad jūtas paēduši, bet ne ilgāk. Mazuļi, kurus baro ar karotīti, var apēst vairāk, nekā paši to vēlas vai viņiem tas būtu nepieciešams, jo bieži vien vecāki vēlas, lai šķīvis būtu tukšs.

Bērni, kuri ēdienu izvēlas paši, labprātāk nogaršo ko jaunu un, ja tiek dota iespēja, ēd veselīgākus produktus. Kad bērns kļūst vecāks, viņam nav problēmu uzturā uzņemt dārzeņus un augļus, jo jau iepriekš pats tos iepazinis.

Viens no svarīgākajiem argumentiem par labu mazuļa patstāvīgai ēšanai – mazulim ir interesanti, palielinās arī viņa pienākumu izjūta un pašapziņa.

Krūze, no kuras ērti padzerties

"Roll N Go®" priekšautiņš - drupaču savācējs

Bļodiņa "SNACK N GO"

Ceļā vai pastaigās māmiņas bieži vien ņem ābolus, cepumus, lai bērns varētu uzkost. Speciāls trauciņš uzkodām un cepumiem, aprīkots ar mīkstu silikona vāku, kas neļaus saturam izbirt.