Projektu atbalsta RĪGAS DOME
Foto: DELFI

Vai smadzene ir pietiekami laba?

“Mācīties eksaktās zinātnes ir izdevīgi,” atzīst 16 gadus vecais Rīgas 3. ģimnāzijas audzēknis Ūlavs Vītols. Viņam ir divas šķietami atšķirīgas aizraušanās – fizika un vēsture, bet sarunas gaitā kļūst skaidrs, ka abās lietās Ūlavu aizrauj atbildes meklējumi uz vienu un to pašu jautājumu – kā darbojas pasaule?

Patīk lietas, kas sprakšķ

Par projektu

Ikvienam bērnam piemīt kāds talants. Nepietiek to tikai pamanīt, bet arī ar to strādāt. Pašiem, kopā ar pedagogiem un ģimeni. "Talantīgie bērni Rīgā" ir sešu stāstu sērija par iedvesmojošiem bērniem un jauniešiem, kuri atraduši savu aicinājumu un ar milzu aizrautību un darbu seko sapnim.

Gan vēsture, gan fizika ir jomas, ar kurām Ūlavs labprāt saistītu savu nākotni, tomēr vismaz šobrīd viņš ir pārliecināts, ka pēc vidusskolas absolvēšanas ceļš vedīs uz Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāti, lai pēc tam turpinātu darba gaitas kādā no lielajiem Latvijas uzņēmumiem. 

“Jā, es domāju par darbu elektronikas un enerģētikas lauciņā. Man patīk lietas, kas sprakšķ. Protams, var gadīties, ka man pēkšņi vairāk iepatiksies, piemēram, bioloģija, bet esmu diezgan pārliecināts, ka nekas nemainīsies,” atzīst puisis. 

Nereti jaunieši, kaļot nākotnes plānus, sevi saredz kā tos, kuri ar saviem izgudrojumiem vai atklājumiem pārsteigs un mainīs pasauli. Ūlavs savos sapņos ir pieticīgāks. “Es īsti nezinu, vai būšu tas cilvēks, kurš atklāj jaunas un neatklātas zemes. Nesaskatu, ka būšu inovators,” spriež zēns. Tas gan nenozīmē, ka Ūlava atklājumi nemainīs pasauli. “Man nav lielās “bum, izdomāju jaunu lietu” dzirksteles. Man drīzāk ir tā dzirkstele, kas ļauj atrisināt problēmas un meklēt jaunus risinājumus, lai tas, kas jau eksistē, darbojas labāk.” 

Sava loma nākotnes virziena izvēlē ir arī tam, ka industrijas, kas saistītas ar eksaktajām zinībām, ir perspektīvas atalgojuma ziņā. “Uzņēmumiem vajag inženierus, un tas beidzas ar to, ka nevis tu meklē darbu, bet darbs meklē tevi. Eksaktās zinātnes ir izdevīgi mācīties,” spriež Ūlavs. Protams, iespējamā karjeras ceļa izvēle nav tikai naudas jautājums. “Es negribu būt nelaimīgs ar daudz naudas.”

“Iegāž” literatūra un mūzika

 “Man veicas eksaktajās zinātnēs – fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Matemātikā ne tik ļoti, jo tā mani ne tik ļoti interesē,” godīgi atzīst Ūlavs. Viņu neaizrauj trijstūra bisektrises garuma aprēķināšana, bet ar lielu azartu tiek risināti uzdevumi, piemēram, par vertikālo sviedienu, jo to, kā bumbiņa lido gaisā, ir gluži vienkārši vieglāk iztēloties reālajā dzīvē.

Ūlava interešu un zināšanu loks ir plašs, ko apliecina arī dalība dažādās olimpiādēs – fizikas, bioloģijas, vēstures, dabaszinību, ķīmijas, ģeogrāfijas. Olimpiādes zēnam ir ne tikai iespēja pārbaudīt savas zināšanas, bet arī aizraujošs piedzīvojums, kas ļauj satikt jaunus cilvēkus, atrast domubiedrus un interesanti pavadīt laiku. “Pat ja neveicas, tā ir pieredze un izaicinājums,” pārliecinājies zēns.

Lai apgūtu eksaktās zinātnes, ir jābūt neatlaidīgam, pacietīgam un nevar mest plinti krūmos. Noteikti ir jābūt iztēlei, un vajag izdomas dzirksteli. Ūlavs

“Vecāki atbalsta manu dalību olimpiādēs un priecājas par labiem rezultātiem. Viņi arī mani motivē piedalīties dažādos konkursos,” stāsta puisis, kura kontā ir arī dalība populārajā televīzijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”. “Es sākumā negribēju piedalīties, un mammai vajadzēja mani ļoti pamudināt. Beigās “pielauza”, aizgāju un sapratu – ei, šī ir lieliska lieta,” smejas Ūlavs, kuru spēle aizrāvusi tik ļoti, ka viņš tajā atgriezies vēl divas reizes.

Ikvienam ir jautājumi un tēmas, kas šādās prāta pārbaudēs liek domās nolamāties, – Ūlavu visbiežāk “iegāžot” tieši humanitārās tēmas, piemēram, literatūra un mūzika. “Mūzikā es esmu analfabēts – gan mūsdienu mūzikā, gan teorijā, gan klasikā. Tas mani neinteresē, un es to nezinu,” atzīst puisis. Ar literatūru esot citādi – Ūlavam ļoti patīk lasīt, bet viņu interesē vēsturiskā literatūra un fantastika, taču erudīcijas spēlēs jautājumu par to teju nav. 

Iegūt kontekstu ikdienas lietām

Lai gan nākotni Ūlavs iecerējis saistīt ar eksaktajām zinātnēm, vēsture netiek aizmirsta. “Vēsture man šķiet interesanta. Ir aizraujoši uzzināt par pagātni un lietām, kas noveda līdz tam, kā lietas notiek mūsdienās. Mācoties vēsturi, es iegūstu kontekstu tam, ko redzu ikdienā. Ne tikai lielām lietām, bet arī ikdienā ierastām lietām. Vēstures zināšanas man ļauj vairāk apzināties lietas,” savu aizraušanos skaidro zēns, vēstures zināšanās ietverot gan “lielo vēsturi”, gan, piemēram, populāru sadzīves tehnikas ražotāju un citu zīmolu vēsturi.

Interese par fiziku vismaz daļēji skaidrojama ar to, ka Ūlava tētis ir inženieris, bet vēsture viņu gluži vienkārši aizrauj jau no brīža, kad to sācis apgūt skolā. Īpaši interesants šis ceļojums kļuvis, kad beidzot varējis izkāpt no aizvēstures un iepazīt neseno vēsturi. Skolā gūtais impulss nu pārvērties nopietnā aizrautībā, un Ūlavs vēstures izzināšu turpina arī ārpus obligāti apgūstamā vai uzdotā.

Tur lieti noder skolas bibliotēkā atrodamās grāmatas par vēsturiskām personībām un dažādiem notikumiem. “Grāmatas raisa tālāko interesi. Kad atrodu kādu personību, lietu vai notikumu, par kuru nezinu, varu pameklēt vairāk informācijas par to,” stāsta zēns. Te talkā nāk internets, kurā, kā smaida Ūlavs, var “sagrābstīt faktus”, un viņš neslēpj – nereti līdz pat vēlai naktij gadās pazust Vikipēdijā. 

 “Ļoti labs veids, kā mācīties vēsturi, ir arī videospēles. Tur, piemēram, var izzināt vēsturisko ģeogrāfiju,” mazu viltību, kā apvienot divas savas intereses, atklāj puisis. Tiesa, akli paļauties uz spēlēs iekļauto informāciju nevajadzētu, kā arī jābūt pamatzināšanām, lai izvērtētu, vai spēles veidotāji kādu personību vai notikumu pavērsienu neizmanto tikai tāpēc, lai spēli padarītu aizraujošāku. Arī ar vēsturiskajām filmām jābūt piesardzīgam.

“Es neņemtu filmas kā uzticamu vēstures avotu. Es filmas drīzāk redzu kā kaut ko, kas ieinteresē un iedvesmo uzzināt vairāk,” pārliecinājies Ūlavs, kuram pašam visinteresantākie šķiet agrīnie viduslaiki un 19. gadsimts/20. gadsimta sākums.

Eksaktās zinātnes NAV garlaicīgas

Tiem, kuri uzskata, ka eksaktās zinātnes ar daudzajām formulām, aprēķiniem un precizitāti ir garlaicīgas, Ūlava atbilde ir pārliecinoša.

“Eksaktās zinātnes nav garlaicīgas. Rēķināmajos uzdevumos nav laika garlaikoties. Tas ir garlaicīgi tikai divos gadījumos – ja visu atrisini piecās sekundēs vai tā tev ir Ķīnas ābece un, skatoties uz uzdevumu, viss, par ko domā, ir atvieglojums, ar kādu iziesi no šīs klases. Ja tu saproti, ko darīt, un tas tev nav pārāk vienkārši, noteikti nav garlaicīgi,” skaidro zēns.

Par praktiskajiem darbiem, viņaprāt, vispār šāds jautājums nav iespējams – tie ir aizraujoši un jautri. Kad izdodas saslēgt spuldzītes ķēdē vai izdomāt, kā pareizi piestiprināt dēlīti, lai var noripināt bumbiņu, ir arī milzīga gandarījuma sajūta.

Ūlavs arī ir pārliecinājies, ka tiem, kuri vēl “ošņā”, vai eksaktās zinātnes ir īstais lauciņš, šobrīd ir gana daudz iespēju pārbaudīt gan savas intereses noturību, gan zināšanas un prasmes – Jauno fiziķu skola, dažādi pulciņi, olimpiādes, kuras ne tikai izaicina, bet arī, kā smejas pats zēns, ļauj saprast, vai “smadzene ir pietiekami laba”.

“Lai apgūtu eksaktās zinātnes, ir jābūt neatlaidīgam, pacietīgam un nevar mest plinti krūmos. Noteikti ir jābūt iztēlei, un vajag izdomas dzirksteli. Ne vienmēr pietiek ar to, ka vari vienkārši atrisināt uzdevumu. Dažkārt ir nepieciešams izdomāt jaunus veidus, kā to izdarīt. Pati nozīmīgākā daļa ir ziņkārība, vēlme izpētīt un izprast, kā pasaule un lietas darbojas,” secinājis Ūlavs, kurš pats šo atbildi meklē gan vēsturiskos darbos, gan aizraujošos fizikas eksperimentos. 

Projekta ''Talantīgie bērni Rīgā'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne un Andra Čudare, foto un video – Mārtiņš Purviņš, Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis, dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Liene Lacberga, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.