Gribas ēst vai tomēr padzerties? Kā atšķirt izsalkumu no slāpēm

Cilvēka ķermenis sastāv no vairāk nekā 70 procentiem ūdens. Tā kā dienas laikā organisms nepārtraukti patērē šķidrumu, tāpēc ir svarīgi to regulāri atjaunot. Par šķidruma trūkumu liecina sausa mute, āda un acis, zems asinsspiediens un paātrināta sirdsdarbība, vājums un reibonis, taču pati pirmā atūdeņošanās pazīme ir slāpes. Tāpēc ir būtiski dzert ūdeni visas dienas garumā, pat ja negribas, – no rīta pieceļoties, starp ēdienreizēm, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm vai atpūšoties.

"Visbiežāk cilvēki, kad ir nogarlaikojušies, meklē pēc kaut kā ēdama. Taču, ja tā vietā padzertos, visi būtu ieguvēji. Nereti mēs jaucam – gribas ēst vai padzerties, un izskaidrojums tam ir meklējams pašos pirmsākumos. Cilvēkam piedzimstot, mammas piens viņam ir gan ēdiens, gan dzēriens, ko pakāpeniski dzīves laikā iemācāmies nodalīt. Taču vēl joprojām lielākā daļu cilvēku jauc slāpju un izsalkuma sajūtu un visbiežāk tā vietā, lai padzertos, meklē kādu uzkodu," stāsta uztura speciāliste.

"Cilvēka organismam nepieciešami 30–35 mililitri ūdens uz vienu ķermeņa kilogramu. Tātad, – pieaugušam cilvēkam tie ir aptuveni divi litri ūdens katru dienu. Karstā laikā – pat vairāk, jo svīstot zaudējam papildu šķidrumu," norāda Puga.

Iegādājoties ūdeni kādā no tirdzniecības vietām, uztura speciāliste iesaka pievērst uzmanību ūdens veidam. Avota ūdens? Dzeramais ūdens? Minerālūdens?

"Es noteikti izvēlētos pēdējo, jo minerālūdens ir visaugstākās kvalitātes ūdens. Ir vērts pievērst uzmanību mineralizācijas pakāpei. Ikdienā veldzējot slāpes, labāk izvēlēties ūdeņus ar zemu mineralizācijas pakāpi – 0,5–1,5 miligrami uz litru, kas visbiežāk pēc garšas ir viegli saldeni. Ūdeņi ar augstāku mineralizācijas pakāpi var būt īpašs uztura papildinājums, jo tajos ir vairāk minerālvielu, piemēram, pēc garšas sāļie ūdeņi satur vairāk nātrija – tos var lietot karstā laikā," iesaka Puga.