Foto: Shutterstock
Par vitamīnu un minerālvielu trūkumu organismā īpaši daudz runā ne tikai gada aukstajos mēnešos, kad jāstiprina imunitāte, bet arī pavasarī – kad jācīnās pret pavasara nogurumu. Šoreiz noskaidrosim "rekordistus" jeb tos vitamīnus un minerālvielas, kurus visbiežāk uzņemam par maz, un meklēsim šo vielu avotus pārtikas produktu klāstā.

Konsultē Eva Kataja, uztura speciāliste, un Andris Lasmanis, ģimenes ārsts, klīnika "Alma".

Organisms ir pašpietiekams

Veselīgs, daudzveidīgs un sabalansēts ikdienas uzturs ir galvenais priekšnoteikums, lai organisms saņemtu tam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, ir pārliecināts ģimenes ārsts Andris Lasmanis. Viņš skaidro, ka cilvēks no dabas ir iekārtots tā, ka fizioloģiski organisms ir pašpietiekams. Ja ēdienkarte ir pārdomāta, organisms spēj no saņemtajām barības vielām absorbēt tam vajadzīgo, bet no liekā – atbrīvoties.

Bet... lai arī šodien produktu izvēles iespējas ir neierobežotas un arī internetā pieejamās informācijas par uztura tēmu ir ļoti daudz, ielūkojoties vidusmēra pilsoņa ēdienkartē, tas ne vienmēr ir redzams. "Plašā klāstā pieejamas tādas uzkodas un arī ēdieni, kuri, raugoties no uzturvērtības viedokļa, ir vai nu mazvērtīgi vai pavisam nevērtīgi, toties ir ērti paķerami un uzreiz notiesājami. Piemēram, bulciņas, hotdogi, dažādi saldie batoniņi – šie izstrādājumi pārsvarā satur taukus un cukuru, bet tajos nav vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu. Jo biežāk ikdienas ēdienkarti "atšķaida" nevērtīgi našķi un ēdieni, jo grūtāk ar ēdienu vien optimālā daudzumā uzņemt visas vērtīgās un nepieciešamās uzturvielas," uzsver uztura speciāliste Eva Kataja. Lūk, arī viens no iemesliem, kādēļ var nākties izjust kādas vielas trūkumu. Protams, pie vainas var būt arī citi faktori, piemēram, specifiskas saslimšanas, tikko pārslimotas vīrusu infekcijas, konkrētu pārtikas produktu izslēgšana no ēdienkartes utt., bet tos mēs šoreiz sīkāk neiztirzāsim.

Biežāk deficīts ir...

Mūsu platuma grādos lielai daļai cilvēku var trūkt D vitamīna, kas sintezējas ādā saules staru ietekmē. Būtībā tas ir hormons, kas piedalās vielmaiņas procesos, labvēlīgi ietekmē muskuļu un kaulu veselību, sirdsdarbību, organisma spēju pretoties infekcijām. Ar uzturu D vitamīnu iespējams uzņemt samērā minimāli, tādēļ var tikt rekomendēts lietot papildu, preparāta veidā. Avoti uzturā: treknās zivis (lasis, forele, skumbrija), liellopu un cūku aknas.

Jāpiebilst, ka treknās zivis satur vēl vienu vielu, ko, visticamāk, uzņemam par maz, proti, Omega-3 taukskābes. Tās palīdz veicināt sirds un asinsvadu sistēmas veselību.

Reizēm, izpētot asinsanalīzi, nākas konstatēt arī kāda B grupas vitamīna trūkumu, sevišķi B12. Šim vitamīnam ir nozīmīga loma nervu impulsu pārvadāšanā, palīdz veidot nervu un asins šūnas, uzlabo smadzeņu darbību. Avoti uzturā: visi dzīvnieku izcelsmes produkti.

No B vitamīnu grupas vēl jāizceļ arī folijskābe jeb folskābe, kuras trūkumu biežāk izjūt sievietes. Avoti uzturā: pilngraudu maize un citi veselu graudu produkti, piemēram, auzu pārslu putra, zivis, gaļa, aknas.

Foto: Shutterstock

Dzelzs ir organismam ļoti svarīga minerālviela, jo nodrošina sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Tie, savukārt, no plaušām uz organisma audiem nogādā skābekli. Avoti pārtikā: sarkanā gaļa, cūku un liellopu aknas, tādi augu valsts produkti kā zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, spināti, žāvētie augļi un sēklas.

Abi uzrunātie speciālisti jo īpaši akcentē nepieciešamību uzturā iekļaut dažādas saknes, dārzeņus, augļus un ogas. Pavisam labi, ja tie ir sezonas produkti. Rekomendētā porcija ir 400–500 gramu augļu un dārzeņu dienā – gan svaigi, gan termiski apstrādāti.

Ēdam nesteidzoties

Ļoti svarīgs aspekts ir ne tikai tas, ko ēdam, bet arī – kā ēdam. Mūsdienu dzīves ritms nereti noved pie neregulārām ēdienreizēm un ēdiena aprīšanas, nevis izbaudīšanas. Ārsts Lasmanis skaidro, ka šāds ēšanas režīms gremošanas traktā var radīt disbalansu. Steigā notiesāts ēdiens netiek pietiekami labi sakošļāts, tādējādi organismam ir grūtāk šķelt uzturu, lēnāk noris uzturvielu uzsūkšanās process. Tāpat silti ieteicams ēšanas laikā paralēli neskatīties televizoru vai nelasīt ziņas mobilajā tālrunī. "Nesteidzīgai maltītei jābūt kā tradīcijai – sēžam pie galda un visi kopā lēnām baudām maltīti, aprunājamies. Vēl labāk, ja brokastis, pusdienas un vakariņas tiek ieturētas vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Savukārt izsalkuma remdēšana uz ātru roku lai paliek kā izņēmuma gadījums," spriež ārsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!