Foto: Shutterstock

Psiholoģijas, uztura, psihoterapijas, digitālās veselības speciālistu kolektīvs no Austrālijas ir izstrādājuši vieglu, ērtu un ātru rīku (jautājumu izlasi), kas ļauj izvērtēt to, cik vērtīgi vai kaitīgi ir sociālos medijos atrodamie fitnesa padomi, influenceri un treniņi. Kā neapmaldīties un atšķirt veselīgo no bezatbildīgas, ātras peļņas tīkotāju meliem?

Skaidra lieta, ka vidusmēra interneta patērētājam nav simtprocentīgas drošības par to, kas ir uzticama informācija un funkcionāla, precīza vingrojumu programma. Sekotāji tiek gremdēti pastāvīgā, pārbagātā informācijas plūsmā, tā, ka tās grandiozais apjoms var tik sajaukts ar neapšaubāmu faktu.

Lai spētu kritiski izvērtēt piedāvājuma saturu, dažādu jomu speciālistu komanda (psiholoģijas, uztura, psihoterapijas, digitālās veselības) no Austrālijas ir publicējuši audita rīku, kas interneta lietotājam palīdzētu orientēties kontos, kuru tēmturis ir #fitspiration (jeb fitnesa iedvesma).

View this post on Instagram

A post shared by KAIJAFIT (@kaijafit)

Pirmais paņēmiens


Kritēriju izstrādāšanai, pētnieki izvēlējās 100 "Instagram" kontus ar vislielāko sekotāju skaitu. Lai izvērtētu ticamību, izstrādāti četri sākotnējie kritēriji, kas izslēgtu neveselīga satura ziņu plūsmu.

  1. Tiek demonstrēts kailums un augums ārkārtīgi niecīga izmēra apģērbā. Apakšveļā, bikini tērpti ķermeņi bez fitnesa konteksta.
  2. Seksualizācija un objektivizācija – pozēšana seksuālā manierē, piemēram, ar pārmērīgi izliektu muguru. Tie ir attēli, kas fokusējas uz vienu konkrētu ķermeņa daļu (tādām kā krūtis, sēžamvieta, vēderprese).
  3. Ekstrēmi ķermeņa tipi. Gan ārkārtējs tievums, gan muskuļots augums.
  4. Tikai četras no 15 pēdējām ziņām ir saistītas ar fitnesu.

Foto: Shutterstock
Speciālisti bija spiesti secināt, ka no 100 izvēlētajiem kontiem, apstiprinošas atbildes uz vienu vai vairākiem jautājumiem bija gandrīz trešdaļā populārāko kontu. Ka dominē hiperseksualizācija, neveselīgas vai nereālas ķermeņa formas un nevis informācija, kas saistīta ar fizisko sagatavotību, tās veicināšanu un attīstīšanu. Lai secinājumi būtu neapšaubāmi, šiem četriem punktiem seko nākamie četri, jau padziļinātākie jautājumi.

Otrais paņēmiens


No 100 kontiem pirmo analīzes posmu izturēja 41, un 59% to autori ir sievietes vecumā no 25 līdz 34 gadiem; puse no viņām bija ar fizisko veselību saistītu kvalifikāciju (54% fizioterapeites vai fitnesa treneres). Precīzākai analīzei, turpinājumā tika pētīti pēdējie 15 ieraksti.

Foto: Unsplash
  1. Vai attēlu manipulācijas un retušas ir ar mērķi mainīt/uzlabot ķermeņa aprises. Filtri, kas mainījuši attēla apgaismojumu, netika par tādiem uzskatīti.
  2. Iedvesmojošu attēlu popularizēšana. Saturs, kas veicina pārmērīgu svara zaudēšanu, nesakārtotus uztura paradumus un izsaka apgalvojumus negatīvā gaismā (norāda uz kāda lieko svaru vai slavē tievuma kultu).
  3. Disfunkcionāli citāti, kas reklamē neveselīgi pārmērīgu uzmanību pret ķermeni, diētu un vingrinājumiem.
  4. Tādi tēmturi kā "thinspo", "thinspiration" un tamlīdzīgi. Jeb visi iedvesmas avoti, kas ir orientēti ap tievumu.


Šie jautājumi izstrādāti un pārbaudīti, lai noteiktu potenciāli kaitīgos kontus, kas var veicināt ķermeņa pašpieņemšanas problēmas un ēšanas traucējumu simptomus.

Lai izvēlētos tos, kam tad īsti "sekot" ir jāņem vērā vai šie konti demonstrē reālus padomus, efektīgus vingrinājumus un runā par vingrinājumu funkcionalitāti, drošību un lietderību. Lai kustības ir piemērotas dažādiem sagatavotības līmeņiem, lai ir norādes par drošu un efektīvu izpildi, anatomisku pareizumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!