Kādēļ peldēšanas treniņi ir tik vērtīgi
Foto: Shutterstock

Katram sporta veidam ir savas priekšrocības. Tomēr peldēšanai piemīt dažas būtiskas nianses, kas to atšķir no jebkura cita aerobā treniņa. Peldēšana kā sporta veids ir mazāk prasīga pret dzimumu, vecumu, iepriekšējo fizisko sagatavotību, tādējādi sākt peldēt var visi, un procesa laikā pakāpeniski attīstīsies nepieciešamās fiziskās īpašības. Šajā rakstā par būtiskākajiem ieguvumiem veselībai, ko sniedz peldēšana.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stiprina sirds un asinsvadu sistēmu

"Pirmkārt, iegremdēšanās ūdenī atslogo kaulus un muskuļus, jo samazina gravitācijas ietekmi", sarunā ar "Time" atzīst kinezioloģijas profesors un Teksasas Universitātes Sirds un asinsvadu novecošanās pētījumu laboratorijas direktors Hirofumi Tanaka. Tas padara peldēšanu par ideālu vingrinājumu cilvēkiem ar osteoartrītu, kuriem darbs ar svariem vai intensīvāka slodze var būt mokoši sāpīga. Saskaņā ar Tanaka veikto pētījumu, peldēšana samazina artēriju stīvumu, kas ir sirdsdarbības traucējumu riska faktors. Tāpat nodarbības ūdenī uzlabo imūnsistēmas darbību. Ūdens ir vēsāks nekā mūsu ķermeņa temperatūra, tādējādi uzlabojas termoregulācija, cilvēks norūdās. Ūdens procedūras, tostarp peldēšanu, iesaka cilvēkiem, kuri sirgst ar veģetatīvo distoniju. Vēl – nodarbības ūdenī ir saudzīgākas cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos, traumu gūšanas iespēja ir minimāla.

Ko nozīmē peldēt pareizi? Pareiza peldēšana uz muguras nozīmē, ka peldētājs ūdenī guļ pilnīgi horizontāli, ar taisnu muguru un ausīm ūdenī. Savukārt pareiza peldēšana uz vēdera nozīmē, ka peldētājs ūdenī guļ pilnīgi horizontāli, ar taisnu muguru un seju ūdenī. Galvu paceļ tikai ieelpas brīdī.

Uzlabojas elpošana un izturības spēja

Tomēr, kā uzsver Tanaka, neļaujiet sevi apmānīt – šī nodarbe attīsta praktiski visas muskuļu grupas, jo pretestība, ko rada kustības ūdenī, ir daudz lielāka nekā gaisā. Tiesa, jāņem vērā, ka šis spiediens tiek vienmērīgi sadalīts atšķirībā, piemēram, no skriešanas vai riteņbraukšanas, kur atsevišķas muskuļu grupas ķermeņa lejasdaļā tomēr nes lielāku slogu. Peldot iespējams efektīvi trenēt arī ķermeņa augšdaļu, proti, muguras vidusdaļas, augšdelmu, plecu daļas un vēdera muskulatūru.

Regulāra peldēšana palīdz uzlabot elpošanu. Skriešanas vai riteņbraukšanas laikā elpa mēdz būt sekla, un izelpas ir spēcīgas. Ar peldēšanu ir otrādi. Šāda veida elpošana neļauj plaušu alveolām – maziem plaušu pūslīšiem, kas atrodas vissīkāko bronhiolu galos – saplakt. Regulāri peldot, ir iespējams palielināt ieelpotā gaisa apjomu, kas, savukārt, palīdzēs citos sporta veidos paaugstināt izturības līmeni.

Glābiņš sēdoša darba veicējiem?

Visbeidzot, peldēt var pat tie cilvēki, kuriem ir problēmas ar mugurkaulu, locītavām, saitēm. Darbs pie datora vai birojā pie galda, sēdēšana pie automašīnas stūres – liela daļa cilvēku dienu no dienas šādi pavada gana daudz laika. Treniņš horizontālā pozā, kādu cilvēks ūdenī ieņem, ir pretstats vertikālajam stāvoklim, kādā ķermenis atrodas gan ikdienā, gan citu aerobikas nodarbību laikā, tādēļ var kalpot kā efektīvs veids, kā atslogot spiedienu uz muguru. Tas savukārt var palīdzēt uzlabot stāju, mazināt traumu risku un atvieglot sāpes, kas rodas no ilgstošas atrašanās piespiedu darba pozās.

Tags

Sirds veselība Fiziskās aktivitātes Peldēšana Sports
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form