C hepatīts donoru asinīs: speciālisti iesaka necelt paniku (papildināta)  (11)

Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas prezidente Ieva Tolmane norāda, ka gadījumos, kad, testējot C hepatīta antivielas, rezultāts ir vāji pozitīvs, pastāv lielāka varbūtība, ka tas tomēr ir viltus pozitīvs nekā pozitīvs. Tā var gadīties, ja testēšanas sistēma jutīgi noreaģē pret noteiktiem antigēniem. Šādā gadījumā vislabāk ir veikt atkārtotu testu, izmantojot citu sistēmu.

"Asins pārliešana un citas medicīniskās manipulācijas vispār rada risku inficēties ar C hepatītu, bet risks ir zems," skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš. Viņš ir pārliecināts, ka reakcija par izsūtītajām vēstulēm ir sakāpināta, jo pašlaik nav nekādas informācijas par to, cik cilvēku un vai vispār no šīm asinīm ir inficēti.

Ārsti ir saņēmuši informāciju par asinīm, kas varētu būt inficētas, un sazināsies ar cilvēkiem, kam šīs asinis pārlietas, vai viņu ģimenes ārstiem, lai veiktu pārbaudes. Ja personai ir veikta asins pārliešana, bet ar viņu speciālists nesazinās, tad šajā gadījumā nav izmantotas potenciāli inficētas asinis.

Liepiņš norāda, ka risks, protams, pastāv un nav iespējams noliegt, ka C hepatīta vīruss var dzīvot ārpus cilvēka ķermeņa. Ņemot vērā vīrusa ilgo inkubācijas periodu, bieži ir ļoti sarežģīti noteikt, kur persona inficējusies. Infekciju var iegūt ne tikai medicīnas procedūru laikā, bet arī pa citiem ceļiem, piemēram, dzimumakta laikā, durot pīrsingu, tetovējoties, apmeklējot manikīru un citur.

Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Anete Jansone norāda, ka risks inficēties ar C hepatītu medicīnisku procedūru laikā ir zems: "Asins pārliešana bija nopietns riska faktors līdz 1992. gadam, kad C hepatīta laboratoriskā diagnostika neeksistēja un arī donoru asinīs nebija iespējams noteikt uz C hepatīta vīrusu. Kopš tā laika laboratorisko testu metodes ir attīstījušās, un šodien donoru asinis tiek rūpīgi pārbaudītas uz vairākām infekcijām, tajā skaitā uz C hepatīta vīrusa klātbūtni, samazinot risku līdz minimumam."

Viņa arī piebilst, ka jebkurš ārstniecības iestādes pacients var būt infekcijas slimības izraisītāju nēsātājs, tāpēc ārstniecības iestādē tiek pievērsta pastiprināta uzmanība dezinfekcijas, sterilizācijas un citu infekciju kontroles pasākumiem, lai novērstu inficēšanās riskus.

SPKC apkopotie dati parāda, ka pēdējo 10 gadu laikā no visiem reģistrētajiem C hepatīta gadījumiem apmēram deviņos procentos gadījumos riska faktori ir bijuši saistīti ar ārstnieciskajām manipulācijām. Visvairāk gadījumu, kad starp riska faktoriem bija arī medicīniskas manipulācijas, konstatēts 2012. gadā (248 gadījumi), bet vismazāk 2006. gadā (34 gadījumi). Pērn ar medicīniskām manipulācijām saistīti riski konstatēti 41 reizi.

Jau rakstīts, ka pērn, iegādājoties jaunu mūsdienīgāku antivielu testēšanas sistēmu, VADC atklājis, ka vecā iekārta palaidusi garām vāji pozitīvus rezultātus uz vīrushepatītu C, proti, uzrādīja tos kā negatīvus un asinis nosūtītas pārliešanai pacientiem. Pēc tam VADC slimnīcām nosūtīja 195 brīdinājuma vēstules, ka viņu pacientiem, iespējams, var būt pārlietas ar C hepatītu potenciāli inficēta donora asinis.

Tas, ka kāds no donoriem ir potenciāli inficēts ar C hepatītu, atklājies, atkārtoti testējot vecos rezultātus personai. VADC paraugus uzglabā trīs gadus, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams pārtestēt.

VADC gan kliedē bažas par to, ka joprojām pacientiem varētu pārliet asinis, kas ir potenciāli inficētas ar vīrushepatītu C.