Ir sācies pavasaris, un dienas kļūst garākas, gaišākas. Nereti tas nozīmē arī vēlmi pēc jauna sākuma un atmošanās savā dzīvē. Psiholoģe Andrea Boniora portālā "Psychology Today" piedāvā iepazīties ar pieciem ieteikumiem garīgās veselības un labsajūtas uzlabošanai pavasarī.

Prioritāte – miegs


Dienas kļūst garākas, un vakaros ilgāk ir gaišs. Tas nozīmē, ka var rasties vēlme doties pie miera arvien vēlāk un vēlāk. Jā, vairāk laika svaigā gaisā patiesi nāks par labu tavai veselībai un pašsajūtai. Tāpat, iespējams, paaugstinās tavs enerģijas līmenis un rodas sajūta, ka vari gulēt nedaudz mazāk. Tomēr patiesība ir skaudra – ļoti daudzi no mums ikdienā guļ par maz un cieš no sliktas miega kvalitātes.

Lai patiesi izbaudītu pavasari, ļautos jauniem piedzīvojumiem un izaugsmei, mēģini tomēr ievērot veselīgu miega režīmu. Nosaki sev piemērotu gulētiešanas laiku, kā arī atsakies no tālruņa vai citu viedierīču lietošanas tieši pirms miega. Jauni paradumi, kas spēj tev dāvāt kaut tikai dažas papildu minūtes miega, vēlāk noteikti atmaksāsies ar uzviju.

  • Šajā rakstā vari lasīt par to, kā miega kvalitāti ietekmē pāreja uz vasaras laiku un ko tu vari darīt, lai gulētu labāk.

Maini vidi sev apkārt


Laikam kļūstot jaukākam, mums nereti gribas pārmaiņas arī savā privātajā telpā. Iegādāties jaunu apģērbu, izkrāsot guļamistabu vai uzkopt piemājas teritoriju. Varbūt vari tam ļauties, vienlaikus uzlabojot arī savu labsajūtu un garīgo veselību? Vides, kurā atrodies, vizuāla izmainīšana var dāvāt sajūtu, ka noticis kaut kas jauns, kaut kas, kas pārrauj rutīnu. Šī sajūta radīsies arī tad, ja vienkārši pārkārtosi mēbeles vai izmēģināsi jaunu matu sakārtojumu. Tāpat pārmaiņas uzlabos tavu spēju pielāgoties, jo darīsi kaut ko jaunu, liekot savām smadzenēm darboties nedaudz citādi, nekā ierasts ikdienā.

Atjauno socializēšanās spēju


Sociālais atbalsts ir ļoti būtisks mūsu fiziskajai un emocionālajai veselībai, un pēdējos divus gadus daudzi no mums ir aizvadījuši pastiprinātas izolācijas apstākļos. Ir pienācis laiks sevi sapurināt un iznākt no savas čaulas, ja ir sajūta, ka tas vajadzīgs. Stresa samazināšana, smiekli un smadzeņu iekustināšana, kas rodas, komunicējot ar draugiem un socializējoties, var ļoti būtiski uzlabot mūsu pašsajūtu. Tomēr paturi prātā, ka sociālās dzīves atjaunošana var būt trauksmains un nedrošībām pārpilns process, tāpēc neuzstādi sev mērķi, ka viss notiks uzreiz un nekavējoties. Esi iejūtīgs pret sevi un savu spēju socializēties.

Arī psihoterapeits Andris Veselovskis podkāstā "Laimes laboratorija", runājot par socializēšanos un tās atjaunošanu, aicina to sākt pamazām, nedarot sev pāri. "Tā metode ir – sākt pa drusciņai," iesaka speciālists, "piemēram, piedalīties kādos pārgājienos gar jūru, iet uz jogas treniņiem." Viņš ir pārliecināts, ka pandēmijas laikā no komunikācijas trūkuma ir cietuši daudzi. Īpaši smags šis laiks varētu būt bijis pusaudžiem. Vairāk par sociālās dzīves veidošanu un atjaunošanu lasi šajā rakstā.

Apsver iespēju izaudzēt kādu augu


Boniora skaidro, ka cilvēkus, kas sevi uzskata par dārzniekiem, nekas nespēs apturēt no iespējas pavasarī kaut ko iedēstīt un nosmērēt rokas ar zemi. Bet pat tie, kas, iespējams, neatšķir ķirbja sēklu no tulpes sīpola, var ļoti daudz iegūt, izlolojot nelielu augu saviem spēkiem. Ja tev ir dārzs, tā iekopšana un rūpes par to ļauj uzturēties svaigā gaisā, baudīt sauli, vienlaikus nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Tomēr arī telpaugi var palīdzēt justies labāk. Tos saista ar zemāku trauksmes līmeni, kā arī tie palīdz iztēloties nomierinošo sajūtu, kas rodas, esot kontaktā ar dabu. Turklāt, skatīties, kā puķe, auglis vai dārzenis izaug no šķietami niecīgas sēkliņas, ir aizraujošs process. Kāpēc gan nepadarīt šo gadu par laiku, kad tu mēģini kaut ko izaudzēt? Lai arī kas tas būtu un kāds būtu tā rezultāts.

Izvirzi jaunu radošuma mērķi

Izaugsmei ne vienmēr vajadzētu būt saistītai ar kaut kā sasniegšanu, un reizēm mērķu izvirzīšana aizņemtiem cilvēkiem patiesi sāk izskatīties pēc sasniegumu testa. Lai samazinātu stresu, uzlabotu savu spēju pielāgoties un mainīties, kā arī uzlabotu pašsajūtu, laiku pa laikam mērķim vajadzētu nebūt koncentrētam uz rezultātu, bet gan pašu procesu un tā pieredzēšanu. Ja mērķis ir radošs, tas būs vēl efektīvāk.

Kāpēc gan neizmēģināt kaut ko, kas varētu būt interesanti un aizraujoši, neskatoties uz to, cik labi tev tas varētu padoties? Saulrieta gleznošana, mašīnas modelīša salikšana, puķudobes iekopšana vai mēģinājums adīt. Rezultātam nav jābūt perfektam un absolūti lieliskam. Pats galvenais ir darbošanās un laiks, ko velti, ļaujot savam prātam būt radošam. Iespējams, tu kaut ko pasāki pandēmijas laikā, jo vienkārši nebija nekā cita, ko darīt, bet pēc laika to pārtrauci. Kāpēc gan neizmēģināt vēlreiz?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!