Kā zināms, alkohola lietošana negatīvi ietekmē mūsu centienus ieturēt slaido līniju, lai zaudētu liekos kilogramus, tomēr ne visi alkoholiskie dzērieni mūsu organismam kaitē. Patiesībā daži no tiem, piemēram, sarkanvīns, kā liecina pētījumi, var pat paātrināt slaidā auguma iegūšanu, vēstī positivemed.com.
Sarkanvīns satur ķīmiskus savienojumus, kas palēnina tauku šūnu augšanu un aizkavē jaunu to veidošanos, vienlaikus paātrinot arī esošo taukaudu šķelšanu un to izvadīšanu no organisma. Tāpat tas paātrina lipīdu vielmaiņu aknās, kas arī veicina liekā svara zaudēšanu.
Kādā pētījumā, kurā tā dalībnieki tika sadalīti divās grupās, tika secināts, ka sievietes, kuras regulāri izdzēra glāzi sarkanvīna, konkrētā laika periodā lieko svaru zaudēja ātrāk, salīdzinot ar sievietēm, kuras ievēroja tādu pat fizisko aktivitāšu un ēšanas plānu, vīnu nedzerot.
Tāpat pētnieki apgalvo, ka sarkanvīns mazina kāri pēc saldumiem un neveselīgām uzkodām, regulē apetīti, veicina mūsu atbrīvošanos no stresa, kā arī samazina asinsspiedienu un novērš ļaundabīgu audzēju attīstīšanos.
Tā iemesls ir sarkanvīnā esošie antioksidanti, kas iznīcina ļaundabīgo audzēju ierosinošās šūnas, vienlaikus atjaunojot un vairojot organisma veselās šūnas. Pētījumi liecina, ka īpaši labvēlīga ietekme sarkanvīnam ir zarnu audzēja ārstēšanā.
Dažādos pētījumos apkopotie dati arī liecina, ka, laiku pa laikam baudot sarkanvīnu, mazinās sirds slimību un lēkmju risks. To nodrošina vīnā esošie tanīni, kā arī ķīmiskas vielas, kas novērš asinsvadu aizsprostošanos, mazinot iepriekš minēto veselības problēmu risku pat uz pusi, apgalvo mediķi.
Jāpiebilst, ka par sarkanvīna pozitīvo ietekmi uz liekā svara zudumu liecina arī Hārvarda Universitātē veikts pētījums, kas prezentēts Eiropas pretaptaukošanās konferencē (European Conference on Obesity) Prāgā, Čehijā. Tajā minēts, ka glāze sarkanvīna ik vakaru palīdz uzņemt labo jeb augsta blīvuma holesterīnu, kas arī varētu būt iemesls svara zudumam, jo palīdz cīnīties ar slikto holesterīnu, kas nogulsnējas asinsvadu sieniņās un veicina arī aptaukošanos.
Turklāt tas var palīdzēt arī 2. tipa cukura diabēta pacientiem uzlabot glikozes pārstrādi – vienkāršos cukurus pārvērst enerģijā.
Vairāk par Hārvarda Universitātes pētījumu un to, kā organisms pārstrādā alkoholu, lasiet šeit.
Jāpiebilst, ka mediķi uzskata, ka sarkanvīns ir vērtīgāks nekā baltvīns. To izskaidro ar baltvīna izgatavošanas tehnoloģu: pēc sulas izspiešanas vīnogu mizas neizmanto. Savukārt sarkanos vīnus raudzē no veselām ogām, tāpēc polifenolu saturs tajos ir ievērojami augstāks. Zinātnieki izskaitļojuši, ka sarkanvīnam antioksidanta efekts ir 20 reižu lielāks nekā E vitamīnam.
Savukārt baltie galda vīni, kuriem piemīt urīndzenošas īpašības, palīdz pielonefrītu un cistītu gadījumā. Baltvīni ieteicami artrīta profilaksei, bet sausie sarkanvīni izvada radionuklīdus un toksīnus, paaugstina imunitāti.
Kā minēts iepriekš, vīns arī kavē novecošanu. Jaunākie Eiropas zinātnieku pētījumi rāda, ka regulāra vīnogu vīna lietošana mazās devās spēj kavēt vai novērst Alcheimera un Parkinsona slimības attīstību.
Tiesa, jāatceras, ka pārmērīga vīna un citu alkoholisko dzērienu baudīšana ir arī cieši saistīta ar atkarības veidošanos, kam piemīt fizisko un garīgo veselību graujošas sekas, tāpēc mediķi aicina aromātiskā un noteiktās devās lietotā veselīgā dzēriena baudīšanā ievērot mērenību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
