Foto: Jake Levin

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Viena no garīgajām saslimšanām, kas pēdējos gados kļūst arvien aktuālāka ir šizofrēnija – nopietna psihiska saslimšana, kurai vēl līdz šim nav viena konkrēta izskaidrojuma. Kamēr ārstu un zinātnieku prātus nodarbina šizofrēnijas slimnieku ārstēšana un jaunu iespējamo slimību izraisošo faktoru atklāšana, līdzcilvēki, atpazīstot ar šizofrēniju slimu cilvēku, var nenovērsties un iespēju robežās palīdzēt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šizofrēnija ir psihiska saslimšana, kurai raksturīgas psihisko funkciju izmaiņas un traucēta realitātes uztvere. Vārds „šizofrēnija" tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „psihes sašķelšanās" un atspoguļo šīs slimības raksturīgo īpašību. Ar šo slimību visbiežāk saslimst cilvēki vecumā no 14-30 gadiem.

Šizofrēnija cilvēkus skar dažādos veidos - tā var sākties pēkšņi - cilvēks sāk redzēt halucinācijas, dzirdēt balsis, justies slikti, kā arī var saslimt pakāpeniski. Raksturīgi, ka bieži sāk zust interese par apkārt notiekošo, cilvēks kļūst nevērīgs pret sevi, sāk distancēties no ģimenes locekļiem un draugiem. Šīs izmaiņas uzvedībā ir grūti izprotamas apkārtējiem cilvēkiem - it īpaši tad, ja slimība vēl nav diagnosticēta.

Kādi ir šizofrēnijas simptomi?

  • Halucinācijas

Šizofrēnijas pacienti spēj redzēt, dzirdēt, sajust vai izgaršot ko tādu, kas realitātē neeksistē. Balsu dzirdēšana ir viens no biežāk sastopamajiem šizofrēnijas simptomiem. Pacients nerunājot var dzirdēt pats savu balsi, komentējošas, diskutējošas balsis vai savu domu atbalsi.

„Es jūtu, ka viņi izseko mani vienmēr un visur, lai kur es ietu, lai ko darītu."

  • Murgi

Tie ir maldīgi uzskati, ko nav iespējams koriģēt ar loģiskiem skaidrojumiem. Līdzcilvēki tos var nesaprast. Pacientam var rasties pārliecinošs uzskats, ka viņš ir, piemēram, vēsturiski svarīga persona. Cilvēks dzird, redz un fantazē par realitātē neeksistējošām lietām.

  • Vajāšanas mānija

Slimniekam var likties, ka kāds viņu vajā, izseko un kontrolē. 

  • Emocionāla vienaldzība

Emocijas kļūst neatbilstošas notiekošajam, notrulinātas vai pakāpeniski izzūd.

  • Apātija

Izvairīšanās no draugiem un ģimenes, vēlme palikt vienatnē ar sevi, vispārēja distancēšanās un mērķtiecības zudums.

  • Izteikšanās traucējumi (runas nabadzība)

Vārdu krājuma samazināšanās, neloģiski izteikumi un īsi teikumi.

  • Uzskatu traucējumi

Slimniekam var likties, ka ģimenes locekļi viņu neizprot, kā rezultātā veidojas naidīga attieksme pret tiem.

  • Enerģijas un gribas zudums

Var izpausties kā enerģijas trūkums un neiesaistīšanās apkārt notiekošajos procesos.

Šizofrēnijai raksturīgajām, tipiskajām pazīmēm ir tendence ar laiku pastiprināties un padziļināties. Piemēram, emocionālie traucējumi, kas rodas slimības sākumā un izpaužas interešu zudumā, ar laiku var pāriet emocionālā trulumā. Cilvēki ar šizofrēniju daudz biežāk kļūst vardarbīgi pret sevi, nevis citiem: līdz 40 procentiem šizofrēnijas slimnieku kādreiz mēģina izdarīt pašnāvību.

„Es vairs netieku galā ar parastām, ikdienišķām lietām, ko agrāk varēju izdarīt."

Kā izprast šizofrēniju un tās rašanās iemeslus?

Šizofrēnijas rašanās iemesli vēl joprojām nav pilnībā atklāti, bet zināms, ka slimībai ir multifaktoriāla izcelsme. Ar multifaktoriālu izcelsmi saprotama vairāku faktoru (piemēram, ģenētika, smadzeņu bojājums u.c.) kopēja iedarbība uz cilvēku, kā rezultātā rodas slimība.  Šizofrēnijas attīstību var  ietekmēt arī ikdienas stresori, smagi notikumi cilvēka dzīvē, narkotikas, alkohols vai somatiskas slimības.

Šizofrēnija var būt iedzimta, taču tas nenozīmē, ka, ja kāds no ģimenes locekļiem sirgst ar šo slimību, to neizbēgami manto viņa pēcnācēji. Tomēr novērots, ka šizofrēnijas pacientu pēcnācējiem pastāv 10 reizes lielāks risks saslimt ar šo slimību. Neraugoties uz ģenētisko risku, iedzimtības faktori nav vienīgie, kas nosaka slimības attīstību.

Šizofrēnijas izpausmes un halucināciju rašanos nosaka ķīmisko vielu disbalanss smadzeņu šūnās, kas rada problēmas normālai smadzeņu darbībai.

Mīti un aizspriedumi šizofrēnijas sakarā

Šizofrēnija ir slimība, kuru daudzi cilvēki neizprot. Bieži cilvēkiem, kuri slimo ar šizofrēniju un viņu ģimenes locekļiem jācīnās pret mītiem un neizpratni sakarā ar šo slimību. Daudzi mīti saglabājušies pat simtiem gadu. Sabiedrībā joprojām valda maldīgi uzskati, ka:

  • šizofrēnijas slimnieki ir varmācīgi;
  • no šizofrēnijas slimnieka ir jāizvairās;
  • šizofrēnijas slimnieki ir slinki vai bezatbildīgi;
  • šizofrēnija ir vecuma plānprātības paveids;
  • šizofrēnija ir rakstura trūkums jeb izlaidība;
  • šizofrēniju izraisa nepareiza audzināšana;
  • šizofrēnija ir lipīga slimība;
  • ārstēšana šizofrēnijas gadījumā neiedarbojas.

Bieži šie nepatiesie mīti cilvēkos izraisa bailes no šizofrēnijas slimniekiem. Viņi neizprot slimības būtību, tādēļ nevēlas būt saskarsmē ar šo cilvēku. Šizofrēnijas slimniekam ir ļoti nepieciešams līdzcilvēku atbalsts!

Ko es varu darīt, lai palīdzētu?

Pēc iespējas ātrāk dari visu iespējamo, lai cilvēks saņemtu ģimenes ārsta un psihiatra konsultāciju! Agrīna ārstēšanas uzsākšana:

1.     palielina atveseļošanās iespēju;

2.     samazina iespējamās sekas: pašnāvību, depresiju vai nelikumīgas darbības;

3.     samazina risku, ka saslimšana izraisīs ilgstošas problēmas cilvēka sociālajā dzīvē.

Pievērs uzmanību cilvēkam, nevis slimībai!

  • Izturies pret šizofrēnijas slimnieku kā pret jebkuru citu cilvēku, kuru mīli un atbalsti!
  • Saproti, ka ikdienas pienākumu izpilde cilvēkam vairs nav tik viegla kā līdz saslimšanai un sniedz atbalstu, sastopoties ar ikdienas dzīves problēmām!

Pilnveido sevi, uzzinot pēc iespējas vairāk par slimību, lai varētu dalīties informācijā un palīdzēt kliedēt mītus un pārpratumus!

Kā cīnīties ar šizofrēniju?

Pirmais solis šizofrēnijas ārstēšanā ir tās atpazīšana un adekvātas diagnozes uzstādīšana. Šeit ļoti svarīga ir ārsta kompetence un profesionālā pieredze. Ja ārsts nav eksperts slimības ārstēšanā, viņa pienākums ir nosūtīt pacientu pie cita speciālista. Pēc diagnozes uzstādīšanas ārstēšana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.

Pēc šizofrēnijas konstatēšanas ar šizofrēniju slimajam cilvēkam ir trīs iespējamie tālākās slimības attīstības ceļi:

1.     remisija, jeb stabila stāvokļa uzlabošanās;

2.     recidīvi, jeb atkārtoti slimības saasinājumi;

3.     slimības hronizēšanās.

Šizofrēnijas hronizēšanās gadījumā stāvokli pasliktina arvien redzamāki traucējumi līdz izveidojas smaga psihosociāla invaliditāte. Par labvēlīgu zīmi uzskata akūtu slimības sākumu, izteiktus simptomus un acīm redzamus slimību izraisošus faktorus.

Iespējamā šizofrēnijas ārstēšana

  • Hospitalizācija

Cilvēkiem ar akūtiem šizofrēnijas simptomiem var būt nepieciešama terapija stingrā ārstu uzraudzībā.

  •  Medikamenti

Šizofrēnijas ārstēšanai izmantojamie medikamenti tiek saukti par antipsihotiskiem medikamentiem un tie noregulē ķīmiskos procesus smadzenēs.

  • Psihosociālā rehabilitācija

Rehabilitācijas programmās tiek īstenota sociālā un profesionālā izglītošana, lai palīdzētu esošajiem un bijušajiem pacientiem risināt problēmas, labi justies sabiedrībā.

  • Individuālā psihoterapija

Ietver regulāras, plānotas sarunas starp pacientu un garīgās veselības speciālistu.

  • Ģimenes izglītošana

Ģimenes locekļiem svarīgi izprast šizofrēniju - grūtības un problēmas, kas ar šo saslimšanu saistās. Ģimenei ir svarīgi izzināt iespējas, kā mazināt recidīvu iespējamību.

Partnera, ģimenes un draugu loma šizofrēnijas pacienta dzīvē

Pirms šizofrēnija tiek diagnosticēta, ļoti svarīgs ir pacienta ģimenes, draugu un partnera atbalsts. Atbalsts bieži veicina profesionālas palīdzības meklēšanu. Cilvēkiem jācenšas labvēlīgi palīdzēt pacientam organizēt savu dzīvi. Lai slimnieks justos labi, nepieciešamas fiziskas un radošas aktivitātes, saskarsme ar draugiem.

"Kopš man tika diagnosticēta šizofrēnija, es jūtu, ka mans tēvs vēlas kontrolēt manu dzīvi. Viņš man neuzticas, un tas man nepatīk, bet es zinu, ka viņš tā dara, jo mīl mani."

"Mēs centāmies atbalstīt manu māsu, bet viņa attiecās apmeklēt ārstu un viņas stāvoklis kļuva sliktāks."

Dažreiz ilgstoša saskarsme ar šizofrēnijas pacientu ir grūts un uztraukumiem pilns process pacienta draugu, radu un ģimenes locekļu vidū. Ģimenei var būt grūti pieņemt radinieka slimību, tās specifiku un viņi reaģē saasināti. Svarīgi, lai slimnieks runātu par savām izjūtām ar tuvajiem cilvēkiem. Lai saslimušajam ar šizofrēniju nerastos vientulības izjūta, nepieciešams atbalsts, nevis kritika un vienaldzīga attieksme no līdzcilvēku puses.

Bieži slimnieku „vada" halucinācijas un nosaka viņa uzskatus, vada rīcību, tāpēc nevajag strīdēties ar viņu par lietām, kuras izmainīt nav paša slimnieka spēkos - tā jāuztver kā normāla parādība, ar iejūtību uzklausot slimnieku.

Arī šizofrēnijas slimnieka ģimenei, draugiem un partnerim nepieciešams atbalsts. Cilvēkam jāzina un jājūt, ka viņš nav atstāts viens ar savu problēmu un izjūtām, jāveicina viņa izpratni, ka viņi pie notikušā nav vainojami un līdzcilvēku spēkos ir atbalstīt, uzklausīt un palīdzēt. Līdzcilvēkiem būtiski komunicēt ar cilvēkiem, kuri bijuši kontaktā ar šizofrēnijas slimniekiem, veidojot un apmeklējot atbalsta grupas, kur iespējams dalīties izjūtās un pieredzē.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Pirmkārt palīdzību meklē pie sava ģimenes ārsta! Palīdzību iespējams saņemt, zvanot pa Uzticības tālruņiem, kurus var noskaidrot SVA mājas lapā, sadaļā „Garīgā veselība".

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form