Mazie grēciņi ar ilgtermiņa sekām
Foto: Shutterstock

Tu mēģini dzīvot un ēst veselīgi, regulāri vingrot, bet tomēr nākas atzīt, ka dienu aizvadi, būdama nogurusi, miegaina un izsmelta. Pazīstama sajūta? Izrādās, pašām to nemanot, pieļaujam šķietami nelielas, tomēr ilgtermiņā veselībai kaitīgas kļūdas, īpaši, ja mērķis ir atbrīvoties no kāda lieka kilograma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par maz ūdens


Dehidratācija var izraisīt sausuma sajūtu mutē, nogurumu, garastāvokļa svārstības un pat aizcietējumus. Turpretī organisma mitrināšana pietiekamā apjomā nāk par labu ne tikai veselībai un labsajūtai, bet arī palīdz ierobežot apetīti un tieksmi našķoties, jo reizēm jaucam izsalkumu ar slāpēm.

"Esmu dzirdējusi apgalvojumus, ka ir grūti izdzert dienā nepieciešamo ūdens daudzumu – astoņas glāzes. Piekrītu, ka reizēm tas tiešām sagādā grūtības, tomēr šo kļūdu ir iespējams labot, atrodot dažādus veidus, kā padarīt ūdeni garšīgāku un pieejamāku visas dienas garumā," teikts Diānas Vaitas rakstā portālam "Womanitely.com". Viena no iespējām ir pievienot ūdenim iecienītās ogas un citrusaugļus, kādu zaļumu, piemēram, piparmētru lapas, gurķi. Vēl der piedomāt, lai pa rokai allaž būtu tādi pārtikas produkti, kas satur daudz ūdens. Labā ziņa – daudzi augļi un dārzeņi ir ļoti bagāti ar ūdeni, kā arī satur fermentus, vitamīnus un minerālvielas. Rekordistu vidū ir gurķi, selerijas, bumbieri, greipfrūti, tomāti, arbūzi un melones.

Izlaistas maltītes


Maltīšu izlaišana palēnina vielmaiņu, noved pie pārēšanās, svara pieauguma un vairākām nopietnām slimībām. Turklāt, ja pa dienu netiek uzņemts pilnvērtīgs uzturs, nav brīnums, ka kādā brīdī organisms par to signalizē ar miegainību un noguruma sajūtu. Veseli pārtikas produkti, piemēram, graudi, pupas, rieksti, sēklas, augļi un dārzeņi paātrina vielmaiņu, uzlabo gremošanas procesus, paaugstina enerģijas līmeni un uzlabo vispārējo veselību.

Atteikšanās no svarīgām uzturvielām


Olbaltumvielas veic dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas un ir vienas no pamata uzturvielām, kas vajadzīgas visiem cilvēkiem. Tās nepieciešamas organismā notiekošajiem procesiem, kas saistīti ar augšanu, attīstību, šūnu un audu atjaunošanos, izpilda aizsargfunkcijas, ir fermentu un hormonu struktūrkomponenti. Protams, kā ar daudzām labām lietām, nav gluži tā, ka var ēst, cik grib. Ierasts, ka pieaugušam vidusmēra cilvēkam vidēji rēķina vienu gramu olbaltumvielu uz kilogramu svara. Lai pārliecinātos, ka saņem pietiekami daudz olbaltumvielu, ikdienas uzturā rekomendējams iekļaut griķus, kvinoju, čia sēklas, kaņepes, liesu gaļu vai soju, olas un vēl citus proteīniem bagātus ēdienus.

Nepietiekams ogļhidrātu patēriņš var izraisīt galvassāpes, nogurumu, garastāvokļa maiņas, aizcietējumus un nelabumu. Galvenais ogļhidrātu uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju, tāpat tie ir viena no komponentēm veselā bioķīmisko procesu kopumā, kas palīdz optimālai iekšējo orgānu funkcionēšanai. Vidēji cilvēkam, kurš ikdienā veic sēdošu darbu un sporto savam priekam vieglā vai mērenā slodzē, nepieciešami trīs četri grami ogļhidrātu uz katru ķermeņa kilogramu dienā. Ikdienas uzturā rekomendējams iekļaut graudaugus, pilngraudu produktus, pākšaugus, dārzeņus, ogas. Jāuzmanās ar rafinēto miltu izstrādājumiem un saldumiem, saldinātajiem dzērieniem un sulām, ar to uzņemšanu nevajadzētu pārspīlēt.

Nav arī pamata no uztura par katru cenu izslēgt taukus, te svarīgs ir uzņemtais daudzums. Lai izvairītos no neveselīga svara pieauguma un citām veselības problēmām, kopējam uzņemtajam tauku daudzumam nevajadzētu pārsniegt 30 procentus no cilvēka dienas uztura devas. "Labo" tauku avoti ir tādi produkti kā avokado, sēklas, rieksti, olīveļļa u.c..

Mazie grēciņi ar ilgtermiņa sekām
Foto: Shutterstock

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā parūpēties par pilnvērtīgu un sabalansētu maltīti, ir ievērot tā dēvēto šķīvja principu. Pusi no šķīvja aizņem dārzeņi – svaigi, sutināti vai grilēti – un nedaudz augļu, ceturtdaļa atvēlēta olbaltumvielām – gaļa, zivs, pākšaugi, biezpiens, savukārt atlikušo ceturtdaļu aizpilda ogļhidrāti, piemēram, griķi, rīsi, kartupeļi vai pasta.

Pārāk daudz vai maz fizisko aktivitāšu


Atslēgas vārds te ir mērenība. Vingrojumi ir noderīgi, taču pārāk liela fiziskā slodze var daudz apgrūtināt pienācīgu organisma, tostarp, muskuļu atjaunošanos un palielināt risku gūt traumas. Lai kontrolētu svaru un parūpētos par veselību, pietiek ar 30–60 minūtēm fiziskas slodzes dienā, protams, kombinācijā ar sabalansētu uzturu.

Otrs klupšanas akmens ir neregulāra slodze un treniņu atlikšana uz citu dienu. Tādi attaisnojumi kā, piemēram, "daudz darba, nav nevienas brīvas minūtes vingrinājumiem", "man šodien dzimšanas diena, esmu pelnījusi atpūtu", "apnikusi tā skriešana, šodien izlaidīšu" neiztur kritiku. Mazkustīgums var izraisīt daudzas veselības problēmas, tostarp, aptaukošanos, traucējumus gremošanas procesos, veicināt paaugstinātu stresa līmeni un depresiju.

Hroniska neizgulēšanās


Nepietiekams miega daudzums ir kļūda, ko attiecībā uz veselību mūsdienās pieļauj lielākā daļa cilvēku. Ja cilvēks neguļ pietiekami daudz un miegs nav kvalitatīvs, paaugstinās dažādu sirds slimību, diabēta, kā arī depresijas risks. Īpašas problēmas hroniska neizgulēšanās rada sievietes veselībai, kuras organismā būtiska nozīme ir cikliskām hormonālām svārstībām. Jā, vismaz septiņu stundu nakts miegu neviens nav atcēlis!

Varbūt tieši tagad ir īstais laiks vēlreiz pavētīt dzīvesveidu un novērst kļūdas, ja tādas ir?

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Olbaltumvielas Ogļhidrāti Fiziskās aktivitātes Miegs Sievietes tauku uzkrāšanās ūdens Veselīgs uzturs
0
Sievietes veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form