Agri vai vēlu tas notiks, bet no tā nevajag baidīties. Katram vecumam ir savs skaistums – gan jaunībai, gan briedumam. Tieši tādēļ menopauze jeb klimakss jāuztver kā normāls dzīves posms, kas nekādā gadījumā nepadara sievieti nevērtīgāku. Un par ko gan satraukties?
Laikā, kad mēnešreizes ir, lielākā daļa sieviešu nav sevišķi priecīgas par šo faktu – paketes, tamponi, nepatīkamas sajūtas... Lūk, tagad tas viss ir beidzies un sākusies jauna dzīve! Un lielākais prieks ir tas, ka vari mīlēties bez bažām par grūtniecības iestāšanos.

Nedrīkst aizmirst, ka menopauze ir absolūti dabisks process, kas skar jebkuru sievieti. Tomēr tam vēlams sagatavoties, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. No menopauzes nav jābaidās – ar to jādraudzējas.

Īstā menopauze ir tad, kad mēnešreižu nav ilgāk par divpadsmit mēnešiem. Parasti tas notiek no 49 līdz 55 gadu vecumam. Tomēr šis laiks ir ļoti individuāls un var būt atkarīgs no daudziem faktoriem, arī no iedzimtības.

Pastāv arī jēdziens perimenopauze – tas ir laiks, kad notiek sievietes organisma pāreja no reproduktīvā uz pēcreproduktīvo periodu. Tas ir laiks pirms īstās menopauzes iestāšanās un var ilgt pat desmit līdz piecpadsmit gadu pirms mēnešreižu pilnīgas izzušanas. Pirmās pazīmes var parādīties jau 35 gadu vecumā, kad viss norit normāli, taču reizēm gadās cikla traucējumi, jo olnīcās lēnām samazinās estrogēns. Ir sievietes, kurām cikls kļūst garāks, jo ovulācija vairs nenotiek tik bieži. Asiņošana šai laikā var būt izteiktāka nekā ierasts, var būt arī karstuma viļņi, svīšana, sirdsklauves un citas subjektīvas sajūtas. Viss ir ļoti individuāli, taču visbiežāk tas notiek ap 45 gadu vecumu.

Šā perioda simptomi un sūdzības:

  • mainās mēnešreižu biežums, ilgums, asiņošanas stiprums. Mēnešreižu garums no 28 līdz 60 vai 90 dienām;
  • karstuma viļņi izpaužas kā pēkšņs karstuma pieplūdums sejai un krūtīm, tad visam ķermenim, bieži arī vispārēja svīšana. 80% sieviešu tie mēdz būt ilgāk nekā gadu;
  • bezmiegs, pamošanās naktī;
  • trauksme, garastāvokļa svārstības, depresija;
  • atmiņas un koncentrēšanās problēmas;
  • galvassāpes;
  • sirdsklauves;
  • maksts sausums;
  • samazināts libido;
  • pastiprināti izdalījumi no maksts, biežāk iespējami iekaisumi makstī;
  • svara pieaugums.

    • Perimenopauzes laikā nevajadzētu baidīties mīlēties un būt seksuāli aktīvai. Kopā ar ginekologu atradīsit vispiemērotāko kontracepcijas veidu šim laikam. Ja moka maksts sausums vai sāpes mīlēšanās laikā, maksts lubrikantus var nopirkt aptiekās.

    Menopauze nekādā gadījumā nav slimība, tomēr tai mēdz būt nopietnāki simptomi, par kuriem tomēr vajadzētu zināt.

    Iespējamās problēmas jārisina kopā ar ginekologu vai ģimenes ārstu:

  • kaulu masas samazināšanās un iespējami sekojoša osteoporoze;
  • holesterīna līmeņa pārmaiņas un paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks.

    • Menopauzes perioda sajūtas īpaši atvieglot nepieciešams vien tad, ja tās sagādā smagākas problēmas, piemēram, kāda no sūdzībām ir īpaši izteikta. Tad, protams, jādodas pie ārsta un situācija jārisina. Nav neatrisināmu problēmu, ir tikai nepareiza attieksme. Mīli sevi un nedari sev pāri!

    Par sevi jārūpējas ne tikai perimenopauzes laikā, tas jādara vienmēr. Tomēr ir paņēmieni, kā perimenopauzi, ja tā ir apgrūtinoša, padarīt vieglāku.

    Dari tā:

  • nēsā vieglu un ērtu apģērbu,
  • samazini alkohola un kofeīna saturošu produktu patēriņu,
  • lieto mazāk asus ēdienus,
  • karstuma viļņu laikā elpo dziļi un lēni (aptuveni sešas reizes minūtē),
  • karstuma viļņus, bezmiegu un neregulāras mēnešreizes var mazināt ar akupunktūru,
  • relaksējies ar jogas un meditācijas palīdzību,
  • lieto uzturā sojas produktus, kas satur fitoesterogēnus un kompensē estrogēna zudumu,
  • izpildi vingrojumus starpenes un iegurņa muskulatūras stiprināšanai,
  • regulāra vingrošana mazina karstuma viļņus,
  • vispārēja ķermeņa masāža uzlabos asinscirkulāciju,
  • neizvairies no mīlēšanās! Sekss palīdz uzturēt maksts muskulatūru vingru,
  • regulāra vēdera izeja ir svarīga labsajūtai ne tikai menopauzes laikā,
  • mūzikas terapija, meditācija, vēsas kompreses uz sejas un kakla,
  • izvēlies pārtikas piedevas, kas satur magniju, kalciju, D vitamīnu, mangānu un fosforu. Tie pasargā no osteoporozes.

    • Rūpējoties par savu labsajūtu, īpaši šai laikā, simptomus var padarīt nejūtamus. Tomēr pie ginekologa jāiet vismaz reizi gadā arī tad, ja nekādu sūdzību nav. Tikai tā varam izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.

    Svara pieaugums

    Menopauzes laikā var būt vērojams svara pieaugums. Tas skaidrojams ar hormonālajām pārmaiņām, tomēr cēloņi nav pilnībā izpētīti un izskaidroti. Zināms ir tas, ka estrogēni, kuru daudzums menopauzes laikā samazinās, ietekmē ķermeņa tauku izvietojumu. Reproduktīvajā dzīves posmā, kad ir mēnešreizes, mēs aptaukojamies pēc bumbiera tipa – tauki vairāk uzkrājas uz dibena un gurniem. Turpretī menopauzes laikā aptaukojamies pēc ābola tipa – tauki vairāk uzkrājas vēdera daļā. Pētījumi rāda, ka estrogēna trūkums veicina svara pieaugumu, tomēr tas nav pilnībā pierādīts un izpētīts.

    Svara pieaugumam ir vairāki iemesli:

  • vielmaiņa kļūst slinkāka un lēnāka,
  • samazinās muskuļu masa,
  • samazinās fiziskās aktivitātes,
  • mainās ēšanas paradumi.

    • Novērst smagu un agrīnu menopauzi un arī samazināt sirds un asinsvadu slimību risku vari:

  • nesmēķējot. Smēķēšana izsauc agrīnu menopauzi;
  • regulāri kustoties. Fiziskās aktivitātes nostiprina kaulu un muskuļu sistēmu;
  • lietojot kalciju un D vitamīnu;
  • ievērojot maztauku diētu;
  • regulāri kontrolējot asinsspiedienu, holesterīna līmeni un citus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus. Par to, kā arī par agrīnām osteoporozes pazīmēm konsultējies ar savu ginekologu.

    • Gadījumos, kad menopauze traucē normāli dzīvot un ir nepatīkama, ar ārstu var izlemt izmantot hormonterapiju. Tā samazina simptomu smagumu un aizsargā no osteoporozes.

    Tomēr to vajag pielietot tikai tad, ja:

  • ir nepieciešama osteoporozes profilakse;
  • ir izoperētas abas olnīcas (to sauc par ķirurģisku menopauzi);
  • ir smagi menopauzes simptomi;
  • ir nepieciešama īslaicīga simptomu kontrole.

    • Nekādā gadījumā nevajadzētu nodarboties ar hormonālo pašārstēšanos! Kas vajadzīgs konkrētu simptomu novēršanai, zina tikai ārsts.

    Atceries arī, ka reizi gadā pie ginekologa vajadzētu veikt visas analīzes un pārliecināties, ka viss ir kārtībā.

    Viss ģeniālais parasti izrādās vienkāršs: vispirms vizīte pie ārsta, kurš zinās, kādu ārstēšanu izvēlēties. Pēc tam – smaids sejā un atkal laba pašsajūta!

    Ka perimenopauzei ir dažādi ne visai patīkami simptomi, nav noliedzams. Tie var būt smagāki un ne tik smagi, un prasīt korekciju – ar dzīvesveida un uztura maiņu vai ar hormonterapiju, tomēr tā nav slimība. Nekādā ziņā nevajadzētu to uztvert kā lielu nelaimi, jo katram notikumam dzīvē ir savs laiks un pievilcība, arī menopauzei. Un pats skaistākais, kas var būt – mīlēties, nedomājot par izsargāšanos.

    Konsultēja "Veselības centrs 4" un "Wellslim centrs" ginekoloģe un dzemdību speciāliste Inta Dinsberga.

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit