Bažas rada bioloģiski audzētu produktu jaukšana ar dažādiem citiem produktiem. Visbiežāk tiek likta vienādības zīme starp "kvalitatīvs produkts", "ražots Latvijā" un "ekoloģisks vai bioloģiski audzēts". Daudziem nav vēl īsti skaidrs, ka tas, ka zināms, kur produkts audzis un kā nonācis līdz galdam vai arī, ka tas audzēts Latvijā vēl nenozīmē, ka tas noteikti ir ekoloģisks produkts. Tā varētu domāt, ja lauksaimniecībā, racionāli saimniekojot, netiktu izmantotas ķīmiskas vielas; lauki būtu tīri, bez nezālēm, augi netiktu smidzināti un apstrādāti ar dažādām vielām, kas palīdz iznīdēt dažādus dzīvos organismus, kas traucē ražas izaugšanai, ja mājlopiem netiktu dotas augšanu un ražību stimulējošas sintētiskas vielas! Bet mēs labi zinām, ka tā tas nav.
Lai iegūtu lielāku ražu, strādājot konvencionāli, ķīmiskās vielas tiek lietotas vairāk vai mazāk, un Latvija nav izņēmums. Tāpēc nav pamata domāt, ka "audzēts Latvijā" noteikti nozīmē ekoloģiski tīrs. Ne pa velti tautā iecienītie, reizēm peltie, sertificētie ekoprodukti bieži vien vērtēti, ka tie ir par dārgu. Protams, tie vienmēr būs dārgāki, jo raža, ko iegūst saimniekojot bioloģiski, vienmēr būs mazāka kā konvencionāli saimniekojot, turklāt ne viss, kas izaug dobēs, ir veikalu plauktiem atbilstošā izskatā un kvalitātē.
Kaitēkļus, slimības gan zemnieki ierobežo dabiskām metodēm, un bieži vien tas ir darbietilpīgi un ne tik finansiāli izdevīgi. Izaudzis produkts satur iespējami vērtīgas uzturvielas, vitamīnus, minerālvielas, kas organismam vajadzīgas. Arī zemnieka ieguldītās pūles ikgadējā sertificēšanās procesā, saimniekošana laukos ar mīlestību un atbildību, dzīvojot saskaņā ar apkārtējo vidi, saudzējot to, vienmēr prasa lielāku ieguldījumu, kas arī nosaka šo produktu atšķirību.
Ieejot veikalā var šķist, ka labs ir viss, kas tur atrodas... Arī, piemēram, čipsu un zefīra iepakojuma marķējums dažkārt cilvēkiem liek domāt, ka šie produkti ir ekoloģiski. Mūs maldina tik daudzie preču marķējumi, kas bieži vien ir iestrādāti produkta noformējuma dizainā, bieži vien tie vēsta par konservantu neesamību, taču jālasa arī mazāk izceltas norādes, kur nereti atklājas neatbilstība ar produkta patieso būtību.
Kāds smejas par to, kāda jēga izmest lielu naudu par savā ziņā "parastiem" produktiem - ekoloģiskiem āboliem, burkāniem, bioloģisko pienu... Jā, tiesa, pagaidām ir vēl kādas omes, kas savā dārziņā saimnieko bez ķīmijas, ir vēl iespēja aizbraukt uz laukiem, kur senči saimnieko videi draudzīgi, kur var padzert tīru pienu, bet vai tādu ir daudz? Vairumam cilvēku nav šādu iespēju.
Daudzviet, arī mazdārziņos, tiek pielietoti sintētiskie mēslojumi, kaitēkļu atbaidītāji, ķīmiskas vielas, kas palīdz dārzenim izaugt glītam, bez iegrauzumiem, perfektam. Tad arī šeit nevaram runāt par lielu ekoloģiju. Vairums mazdārziņu īpašnieku, mainoties paaudzēm, dobju vietā iekopj mauriņus. Arī tādēļ pieprasījums pēc ekoloģiskās produkcijas pieaug. Pārspīlēts ir arī uzskats, ka bioloģiskos produktus cilvēki pērk modes dēļ, pārsvarā tie ir cilvēki, kas izvērtē savu uzturu, to, ko ēd. Liela daļa ekoproduktu cienītāju ir māmiņas, kas vēlas saviem bērniem dot dabiskāko, rūpējoties par mazuļu augšanu, līdzīgi, ko baudījušas bērnībā pašas.
Vēlam turpmāk ļaudīm būt modriem; rūpīgi iepazīties ar pārtikas preču marķējumu. Gadās, ka tas neatbilst iepriekš iedomātajam priekšstatam par šo produktu! Bioloģiskās lauksaimniecības mērķis ir ražot pilnvērtīgu un kvalitatīvu pārtiku, rūpīgi strādājot un lietojot atbilstošas tehnoloģijas. Sertificētu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošana, pārstrāde, iepakošana, transportēšana un tirdzniecība tiek stingri kontrolēta. Bioloģiskie produkti tiek marķēti, izmantojot Latvijas zīmolu "Latvijas ekoprodukts" un Eiropas "Bioloģiskā lauksaimniecība".
Papildu informācija mājaslapā www.ekoprodukti.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
