Depresija ir komplicēta psihiskā slimība, kas ietekmē gan psihi, gan ķermeni, tajā skaitā – uztveri, uzvedību, imūnsistēmu un perifēro nervu sistēmu, tādējādi izjaucot ikdienas ritmu un apgrūtinot funkcionēšanu darbā, mācībās un attiecībās. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2030. gadā depresija būs viens no galvenajiem darba nespējas cēloņiem visā populācijā. Smagas depresijas gadījumā cilvēks nonāk savas dzīves zemākajā punktā, kad nepanesamo ciešanu rezultātā parādās pašnāvnieciskas tieksmes. Diemžēl arī Latvijā statistika ir satraucoša – uz vienu pašnāvības gadījumu ir vidēji 20 pašnāvības mēģinājumu.
Depresija mēdz būt "viltīga" slimība, jo nereti sirgstošie izliekas smaidīgi, priecīgi un visādi citādi pozitīvi noskaņoti, līdz ar to apkārtējie bieži vien pat nenojauš, ar kādiem izaicinājumiem un ciešanām nākas saskarties tuvam cilvēkam. Depresijas gadījumā ir ļoti svarīgi spēt reaģēt operatīvi, jo paša spēkiem nebūs iespējams pilnībā atveseļoties.
Psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas ārsts Tarass Ivaščenko stāsta: "Svarīgi ir atcerēties, ka depresijas simptomi nepāriet dažu dienu laikā. Tā ir tikai ilūzija, ja cilvēkam šķiet, ka viņš pats ar to varēs tikt galā. Diemžēl arī mūsu sabiedrībā valda stigma par šo slimību. Cilvēki izjūt kaunu, vainas apziņu, nevēlas justies vāji, tāpēc netiek meklēta savlaicīga palīdzība. Slimības ietekmē sarūk arī darba un produktivitātes kapacitāte, kas ļoti ietekmē visu dzīvi – gan veidojot karjeru, gan arī ģimeni. Turklāt jāatceras, ka ilgstoši ignorēta un neārstēta šī slimība var rezultēties letālā iznākumā. Pašlaik depresija ir galvenais pašnāvību iemesls pasaulē."
Depresijas rašanās iemesli
Depresija nerodas tāpat vien, tās pamatā ir kādas ilgstoši apslēptās emocijas, visbiežāk – dusmas. Depresija trīs reizes biežāk skar sievietes, nekā vīriešus, pie tam vidējais vecums, kad attīstās slimība ir 27 gadi. Daudzos gadījumos šī slimība izpaužas kā sekas, piemēram, psiholoģiskām traumām, hroniskam stresam, dažādām problēmām sadzīvē. Nozīmīgs faktors, kas var veicināt depresijas attīstīšanos, ir ilgstoši piedzīvota vardarbība ģimenē. Latvijā ik gadu policijas rīcībā nonāk ap 8000 ziņojumu par vardarbības izpausmēm. Taču pavisam iespējams, ka skaitlis ievērojami lielāks, ņemot vērā, ka daudzi cilvēki turpina ciest vardarbību, nevienam par to neziņojot un nestāstot.
Runāt par savām izjūtām un emocijām ir ļoti svarīgi
Laikam ejot, mūsu sabiedrība ir kļuvusi aizvien noslēgtāka. Mēs nelabprāt dalāmies ar savām emocijām, izjūtām un iekšējo pasauli. Mēs nelabprāt runājam par dažādām sensitīvām vai neērtām tēmām, tajā skaitā – pašnāvību. Taču psihoterapeits Ivaščenko uzskata, ka par šo tēmu noteikti būtu jārunā ar cilvēkiem dažādos vecuma posmos, jo tikai tā mēs varam radīt izpratni, izglītot par sekām, un nosodījuma vietā sniegt adekvātu palīdzību.
"Varētu teikt, ka šajā laikmetā mums nekā netrūkst – no mantiskā viedokļa esam materiāli nodrošināti, taču nereti cilvēks baidās tieši no iekšējā tukšuma. Mūsu sabiedrība ļoti nelabprāt ielūkojas savā iekšējā pasaulē un runā par savām jūtām. Taču izjūtu un emociju apspiešana rada ļoti lielu trauksmi un iekšējo konfliktu, kas var veicināt dažādu psihisko slimību, tostarp arī depresijas, attīstību. Lai arī tas ne vienmēr ir viegli, tomēr pēc iespējas jācenšas saprast un godīgi sev atzīt, ko es vēlos, kādi ir mani dzīves mērķi, nevis domāt par to, ko vēlas mani vecāki, radi, draugi vai sabiedrība kopumā," skaidro Ivaščenko.
Mūsdienās depresija ir pilnībā izārstējama slimība. Lai arī ceļš uz atlabšanu var ilgt pat vairākus gadus, pavisam noteikti ieguldītais laiks un darbs ar sevi ir tā vērti. Depresijas ārstēšana paredz multidisciplināru darbu, vienlaikus sadarbojoties dažādu jomu speciālistiem.
Nereti medikamentozā terapija (antidepresantu lietošana) tiek kombinēta ar nemedikamentozās terapijas iespējām. Depresijas gadījumā ļoti palīdzoša ir psihoterapija, gaismas terapija, fizioterapija, kā arī vēl citi terapijas veidi, kas tiek piemēroti atkarībā no slimības paveida un smaguma pakāpes.
Pašreiz Latvijā ir pieejama arī psiho-farmakoloģiskā testēšana. Tas nozīmē, ka cilvēks var nodot ģenētisko analīzi, lai noskaidrotu, kādu medikamentu lietošana tieši viņam vai viņai būtu vispiemērotākā un efektīvākā psihiskās saslimšanas ārstēšanā.
Nereti tieši līdzcilvēkiem ir ļoti svarīga loma visā atveseļošanas procesā, jo viņiem nākas būt blakus savam tuviniekam šajās ciešanās. Reizēm tas var būt grūtāk, nekā pašam piedzīvot tādas izjūtas. Līdzās esošajiem ir jāspēj pieņemt realitāte, jo ne vienmēr mēs varam tiešā veidā palīdzēt. Priekšstata un izpratnes gūšanai par to, kas ir depresija un kā šī slimība maina cilvēku, izkropļojot realitāti, ir ieteicams lasīt speciālizētus forumus, apmeklēt atbalsta grupas, lasīt grāmatas, skatīties izglītojošas filmas vai izmantot citus informācijas gūšanas avotus.
Atceries – jo savlaicīgāk tiek uzsākts ārstēšanās process, jo vieglāka ir terapijas norise un ātrāks atlabšanas periods. Pieteikšanās vizītei pie speciālista ir būtisks solis pretī atlabšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
