Procesu atkarība ir uzvedības problēma, ko izraisa pārmērīga aizraušanās ar kādu darbību vai procesu, piemēram, pārmērīga viedierīču lietošana, videospēļu vai datorspēļu spēlēšana, televīzijas skatīšanās, pārmērīga interneta vai sociālo tīklu izmantošana, kā arī azartspēļu spēlēšana. Šīs atkarības attīstības rezultātā ir pacilāts garastāvoklis, lietojot modernās tehnoloģijas, pieaug lietošanas vai spēlēšanas biežums un ilgums un beigās veidojas nepieciešamība minēto darbību veikt atkal un atkal.

Procesu atkarību mēdz saukt arī par "slēpto slimību", jo to nevar noteikt klīniskās vai ķīmiski toksikoloģiskās analīzēs, tomēr to attīstības process un centrālās nervu sistēmas bioķīmiskie procesi norisinās līdzīgi kā vielu atkarībām. Pētījumi liecina, ka atkarību izraisoša uzvedība daļēji rodas neirotransmisijas procesa rezultātā un tā rada izmaiņas smadzeņu ķīmijā un atmiņas procesos neatkarīgi no tā, kas izraisa atkarību – uzvedība vai viela. Procesu atkarību pavadošā atkārtotā uzvedība rada līdzīgas ķīmiskās izmaiņas smadzenēs tām, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Un, tāpat kā narkotisko vielu lietošana, arī procesu atkarības uzvedība var kļūt nekontrolējama un mēģinājumi to pārtraukt var izraisīt abstinences simptomus, tostarp trauksmi, satraukumu, norāda Veselības inspekcijas speciālisti izveidotajā materiālā "Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem".

Procesu atkarība ir jauns atkarību veids un joprojām nav pilnīgi iekļauta Starptautiskajā slimību un psihisko traucējumu klasifikācijā. Saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju par procesu atkarībām uzskatāmas azartspēļu atkarība un spēļu atkarība, kas sevī ietver videospēļu jeb datorspēļu spēlēšanu gan internetā, gan bez interneta tiešsaistes, izmantojot dažādas ierīces – mobilo telefonu, planšeti, portatīvo vai stacionāro datoru, spēļu konsoles utt. Tomēr ir procesu atkarības fenomeni, kuri aprakstīti retāk un par kuriem joprojām pieejams nepietiekams pierādījumu apjoms, lai tos klasificētu kā psihiskus traucējumus, piemēram sociālo tīklu atkarība jeb sociālo
mediju atkarība (kā arī mobilā telefona lietošanas atkarība).

Vienlaikus eksperti atzīst, ka pastāv atšķirība starp vispārēju moderno tehnoloģiju izmantošanu un pārmērīgu aizraušanos, kas saistīta ar sociālām, fiziskām un psiholoģiskām problēmām. Ikdienā
lietojot modernās tehnoloģijas tā ir mērķtiecīga darbība, proti, ierīces tiek izmantotas, lai mācītos, lai iegūtu informāciju, sazinātos ar sev tuvajiem utml. Savukārt, ja modernās tehnoloģijas tiek lietotas, lai gūtu emocijas, lai risinātu savas sociālas, fiziskas vai psiholoģiskas problēmas, tad tas varētu liecināt par pārmērīgu aizraušanos, kas var izraisīt procesu atkarību.

Procesu atkarībai ir ietekme ne tikai uz bērna fizisko veselību, bet arī uz bērna psihisko veselību un labsajūtu. Ir pierādīts, ka atkarība no viedtālruņiem ir viens no riska faktoriem paaugstinātam asinsspiedienam jeb hipertensijai. Pārmērīga procesu praktizēšana palielina arī gremošanas sistēmas slimību risku, rada muguras sāpes un stājas problēmas, iespējamas galvassāpes vai migrēnas, rada redzes traucējumus, miega traucējumus, ietekmē ēšanas paradumus – biežāk vērojams svara pieaugums, tomēr reizēm svars arī var krasi samazināties, kā arī pasliktinās imūnsistēmas darbība un imunitāte.
Foto: Instagram/stephaniejadephotography

Procesu atkarība samazina arī emocionālo labsajūtu – pieaug depresijas (arī pašnāvības) un trauksmes simptomu biežums. Bērniem gan pirms pubertātes vecumā, gan pubertātes vecumā procesu atkarības dēļ samazinās sasniegumi skolā, mācību, koncentrēšanās spēju un komunikācijas grūtību dēļ nereti tiek pamestas mācības. Rezultātā bērnam rodas intensīvs emocionāls pārdzīvojums, kuru bērns risina ierastajā veidā – ar atkarību izraisošu procesu praktizēšanu.

Vienlaikus moderno tehnoloģiju lietošana var radīt nesaskaņas starp vecākiem un bērniem. Jauniešiem ļoti svarīga ir neatkarības sajūta. Socializēšanās notiek internetā, ar telefona palīdzību, videospēlēm u.c. Mudinot bērnus nolikt mobilās ierīces un ierasties vakariņās, iesaistīties citās aktivitātēs, doties ārā vai pildīt mājas darbus, var rasties nesaskaņas vecāku un bērnu vidū.

Brīdinošās pazīmes

Pazīmes, kurām jāpievērš vecāku uzmanība un kas var norādīt uz pārmērīgu aizraušanos ar viedierīču un moderno tehnoloģiju lietošanu vai jau iespējamu procesu atkarību:

  • Viedierīces vai citas modernās tehnoloģijas lietošana ar mērķi, lai aizdzītu sliktu noskaņojumu vai atbrīvotos no stresa;
  • Ja nav iespējas lietot viedierīces vai citas modernās tehnoloģijas, pārņem nemiers, parādās nekontrolējama uzvedība, depresijas iezīmes;
  • Pieaug laiks, kas tiek pavadīts pie viedierīces vai modernās tehnoloģijas, pastāvīga vēlme meklēt jaunus video, datorspēles, spēles telefonā;
  • Tiek tērētas lielākas naudas summas internetam, dažādām spēlēm (telefonā, datorā) vai programmām, citai viedierīču uzlabošanas atribūtikai. Uzmācīga vēlme lejupielādēt dažādas lietotnes, saņemt papildus bonusus;
  • Izmisīga nepieciešamība uzturēt sakarus ar draugiem, izmantojot modernās tehnoloģijas, sociālos tīklus;
  • Pārmērīga aizraušanās ar pašportretu uzņemšanu un ievietošanu sociālajos tīklos, kā arī nepieciešamība pēc citu personu atzinības sociālajos tīklos augšupielādētiem failiem;
  • Tiek traucēta pienākumu izpilde skolā un arī ģimenē, zaudēta interese par
  • ģimeni un draugiem, kā arī citām aktivitātēm, piemēram, vaļaspriekiem, kas iepriekš izraisīja interesi;
  • Laika sajūtas zudums. Vēlme palielināt laiku, ko pavadīt pie modernajām tehnoloģijām (nereti radot agresīvas izpausmes, ja šī vajadzība netiek apmierināta). Melošana par ilgumu un nespēja kontrolēt laiku, kas tiek pavadīts pie viedierīces;
  • Fizisks nespēks, ēdienreižu izlaišana, miegainība, nomāktība vai satraukums pēc pavadītās nakts, lietojot viedierīces vai citas modernās tehnoloģijas;
  • Nevērība personīgās higiēnas ievērošanā;
  • Veselības traucējumi, kas radušies pārmērīgas viedierīču vai moderno tehnoloģiju lietošanas dēļ – redzes traucējumi, neiroloģiski traucējumi, migrēna, bezmiegs un citi miega traucējumi, nespēja koncentrēties uz veicamajiem uzdevumiem, nepamatotas agresijas lēkmes u.c.
Pētījumi rāda, ka atkarību veidošanos ietekmē dažādi faktori, piemēram, hiperaktivitātes simptomi, problemātiskas attiecības ar vecākiem, jau esošas psihiskās veselības problēmas, pārliecība, ka darbošanās interneta vidē var atrisināt dažādas dzīves problēmas.
Foto: Shutterstock

Pašnovērtējuma jautājumi par moderno tehnoloģiju lietošanas atkarības pazīmēm

Zemāk ir minēti jautājumi, kas var palīdzēt saprast, vai bērnam ir radušās kādas atkarības pazīmes no moderno tehnoloģiju lietošanas.

Šie jautājumi ir paredzēti bērniem. Jautājumus var uzdot vecāki saviem bērniem, lai vecāki varētu novērtēt sava bērna potenciālos procesu atkarības riskus vai lai pats bērns nonāktu pie secinājumiem un izvērtētu, vai viņu skar pārmērīga moderno tehnoloģiju lietošana. Šāda pieeja interesantā veidā veicinās bērna izpratni un veidos produktīvāku dialogu ar vecākiem.

(Atbildēt ar "Jā", "Nē", "Dažreiz")

  • Vai ir grūtības pārtraukt datora vai mobilo ierīču lietošanu?
  • Vai turpini lietot datoru vai mobilo ierīci, kad lūgts to pārtraukt lietot?
  • Vai tu, labprātāk, lieto datoru vai mobilo ierīci nekā pavadi laiku ar citiem cilvēkiem (piemēram, draugiem, māsām vai brāļiem, vecākiem)?
  • Vai jūties neizgulējies datora vai mobilo ierīču izmantošanas dēļ?
  • Vai bieži domā par datora vai mobilo ierīču izmantošanu, kad tās netiek lietotas?
  • Vai esi ievērojis brīžus, kad šķiet, ka laiks paskrējis nemanot, lietojot datoru vai mobilo ierīci?
  • Vai ar nepacietību gaidi savu nākamo iespēju lietot datoru vai mobilo ierīci?
  • Vai steidzies izpildīt skolas uzdotos mājas darbus, lai pēc iespējas ātrāk varētu tikt pie datora vai mobilo ierīču lietošanas?
  • Vai bieži netiek izpildīti ikdienas pienākumi (skolas, mājas), jo tiek dota priekšroka datora vai mobilo ierīču lietošanai?
  • Vai izmanto datoru vai mobilo ierīci, kad esi skumjš vai bēdīgs?
  • Vai jūties nemierīgs un īgns, kad netiec pie datora vai mobilo ierīču lietošanas?

Ja uz lielāko daļu uzdotajiem jautājumiem ir apstiprinošas atbildes, tad jāpievērš lielāka uzmanība vai modernās tehnoloģijas nerada nopietnu apdraudējumu veselībai. Ja papildus apstiprinošām atbildēm, bērna un jaunieša uzvedībā tiek novērotas arī vairākas no brīdinošām pazīmēm, kas minētas iepriekš, nepieciešams, vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai pie bērnu psihiatra, ārsta- psihoterapeita. Jaunietis vai tā vecāki var vērsties arī pie narkologa, kas ir tiešās pieejamības speciālists. Tāpat pēc palīdzības var vērsties pie izglītības un skolu psihologa vai veselības un klīniskā psihologa.

Informāciju par valsts apmaksātu narkoloģisko palīdzību var iegūt Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Vienlaikus labs resurss gan konsultācijām, gan palīdzības saņemšanai pašam bērnam, kā arī ģimenei kopumā ir Pusaudžu resursu centrs, kas sniedz uz pierādījumiem balstītu, mūsdienīgu un multi-disciplināru atbalstu pusaudžiem, kuri saskaras ne tikai ar psihiskās veselības riskiem un grūtībām, bet arī atkarību problēmām. Konsultācijas ir iespējams saņemt klātienē, gan attālināti vairākās Latvijas pilsētās – Rīga, Ventspils, Daugavpils, Valmiera, Liepāja, Rēzekne un
Jelgava.

Svarīgi, kas jāņem vērā vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un arī pedagogiem gadījumā, ja tiek pamanīti par atkarību no moderno tehnoloģiju lietošanas vēstoši signāli un pazīmes, ir ētiskie, tiesiskie un konfidencialitātes aspekti, kad nepieciešams nodot informāciju trešajām personām. Būtiski, lai netiktu pārkāptas bērna intereses un privātums, kā arī, lai netiktu provocēta pretestība no bērna puses.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!