Tas jāizdara četru stundu laikā: kā atpazīt insultu un kā rīkoties
Foto: Shutterstock

Oktobrī kampaņas "Mīli savu sirdi. Atpazīsti un rīkojies!" laikā tika veikta aptauja, kurā noskaidrojās, ka vairāk nekā puse aptaujāto neatpazītu miokarda infarkta vai insulta simptomus, ja ar to saskartos paši vai viņu tuvinieki. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un palielinātu cilvēku iespējas insultu pārciest ar pēc iespējas vieglākām sekām, speciālisti ir sagatavojuši informāciju par tā atpazīšanu un rīcības plānu insulta gadījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā ik gadu ir aptuveni 10 000 jaunu insulta gadījumu, un 2 000 no tiem kļūst par nāves iemeslu (vidēji katru dienu tie ir 27 insulta gadījumi). Slimību un profilakses centra apkopotā informācija liecina, ka viens no 10 insulta gadījumiem bijis personai vecumā līdz 59 gadiem.

Insults – smadzeņu bojājums, kas ietekmē dzīves kvalitāti

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas ietekmē arī bojātās smadzeņu daļas nodrošināto funkciju – runasspēju, koordināciju, kustības. Biežāk sastopamais ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmisks insults, retāk notiek asinsvadu plīsums jeb hemorāģisks insults.

Par insultu var liecināt nespēks vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, nespēja runāt vai saprast teikto, asimetriska vai šķība seja. Var būt arī reibonis, redzes dubultošanās un līdzsvara traucējumi, pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes bez neviena cita simptoma.

Kardiologs Vilnis Dzērve uzsver: “Pašam pacientam ir neizpratne par to, kas notiek insulta gadījumā. Piemēram, kad paliek nejūtīga viena roka, cilvēks to var noturēt par mirkļa notirpumu, cerot, ka tas var pāriet”.

Insultu svarīgi atpazīt ātri – kā to izdarīt

Insulta ārstēšanā svarīgas ir pirmās četras stundas pēc simptomu parādīšanās, kuru laikā var mazināt insulta atstātās sekas, kā arī novērst nāvi. Tādēļ ir svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, un pēc iespējas ātri izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, profesore Evija Miglāne uzsver, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi vienkārši, jo insulta gadījumā notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija. Tie ir simptomi, kurus var un vajag atpazīt, veicot testu ĀTRI, A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).

“Apmēram 50 procenti pacientu pēc tam, kad saņēmuši ārstēšanu, var patstāvīgi atstāt slimnīcas telpas, bez izteikta dzīves kvalitātes zaudējuma”, saka Miglāne. Taču atlabšana pēc insulta ir atkarīga no tā, cik smaga bijusi slimība, cik plaši bojājumi smadzenēs notikuši. Tādēļ ir tik svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai iespējami ātri uzsāktu ārstēšanu un samazinātu iespējamās sekas veselībai.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form