Stenforda Universitātes vides resursu ekonomists Māršals Burke pat aplēsis, ka piesārņojuma samazinājums industrializētākajos Ķīnas apgabalos ik dienu glābj vairāk dzīvību nekā paņem "Covid-19".
8. martā, kad Latvijā vēl nebija noteikts ārkārtas stāvoklis, Burke veica aptuvenas ātrās aplēses par to, kādu pozitīvo efektu uz sabiedrības veselību atstājis piesārņojuma samazinājums Ķīnā.
Situācija strauji attīstās, un arī dati līdz ar to mainās teju ik dienu, bet Burke uzskata, ka pat "piesardzīgākās aplēses liecina – ir ļoti ticams, ka piesārņojuma samazinājums glābj vairāk dzīvību nekā prasījis "Covid-19".
"Ņemot vērā milzīgo gūzmu pierādījumu, ka piesārņota gaisa elpošana ir ļoti būtisks faktors priekšlaicīgai mirstībai, man radās dabisks, kaut šķietami dīvains jautājums – vai varētu būt tā, ka ekonomiskās aktivitātes krasa ierobežošana "Covid-19" pandēmijas dēļ varētu gābt vairāk dzīvību nekā prasījusi pati slimība," zinātnieku moderētā blogā "G-Feed", kas veltīts globāliem vides ekonomikas jautājumiem, raksta Burke.
Gaisa piesārņojums patiešām nogalina. Marta sākumā akadēmiskajā izdevumā "Cardiovascular Research" publicētā pētījumā aplēsts, ka gaisa piesārņojums ir mūsdienu "klusā pandēmija", kas pamazām, bet neatlaidīgi fonā veic savu posta darbu un vidēji no mūsu mūža ilguma "nogriež" teju trīs gadus.
"Gaisa piesārņojuma izraisītais nāves gadījumu skaits un prognozētais mūža ilguma sarukums konkurē ar smēķēšanas izraisīto. Gaisa piesārņojums ir 19 reizes izplatītāks priekšlaicīgas nāves cēlonis par malāriju, 16 reizes izplatītāks par vardarbību kā nāves cēloni, deviņas reizes izplatītāks par HIV/AIDS un 45 reizes izplatītāks par alkoholismu," skaidro pētījuma autori.
Ekonomikas eksperts lēš, ka divu mēnešu laikā piesārņojuma samazinājums varētu būt no priekšlaicīgas nāves pasargājis ap 4000 par pieciem gadiem jaunākus bērnus un ap 73 tūkstošus par 70 gadiem vecāku senioru. Aplēsēm viņš izmantojis ASV valdības pārraudzībā esošo sensoru datus no četrām Ķīnas pilsētām par gaisā suspendētajām cietajām ultrasmalkajām daļiņām (PM2,5 jeb par 2,5 mikrometriem mazākas daļiņas).
Arī NASA satelītu uzņēmumi liecina, ka pēc "Covid-19" krīzes sākuma un pamatīgā pārrāvuma ekonomiskajā aktivitātē virs Uhaņas provinces Ķīnā būtiski samazinājies slāpekļa dioksīda daudzums.
Kaut aplēses piesardzīgas, zinātnieks uzsver, ka tās ir tikai prognozes par piesārņojuma samazinājuma potenciālo ietekmi uz cilvēku mūža ilgumu, nevis mērījums. Tāpat nav ņemti vērā citi negatīvie faktori, kas nāk komplektā ar aktivitātes apturēšanu – bezdarbs jau tagad un periods, kas būs nepieciešams ekonomikas atlabšanai ilgtermiņā.
Ar Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu "Copernicus Sentinel-5P" iegūtie dati liecina, ka arī virs Itālijas pamatīgi samazinājies slāpekļa dioksīda daudzums gaisā, ja salīdzina 11. marta datus pret 1. janvāra datiem.
Būtiski uzsvērt, ka šobrīd nav recenzētu pētījumu par to, kādu iespaidu uz sabiedrības veselību atstās emisiju samazinājums šajā konkrētajā gadījumā, taču līdzšinējās zināšanas par gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi ļauj lēst, ka šis sarukums palīdzēs glābt dzīvības.
Tomēr, kā uzsvērts vietnē "ScienceAlert", šī "mākoņa zelta maliņa" nepalīdzēs līdzsvarot to postu, ko kopumā globāli nodara "Covid-19" pandēmija, taču sniedz iespēju politikas veidotājiem izvērtēt, kuri modernās dzīves aspekti ir kritiski nepieciešami sabiedrības funkcionēšanai, bet kurās jomās paradumus iespējams mainīt uz videi draudzīgākiem.
Tikmēr mudinām ievērot visus noteiktos ierobežojumus – pašizolāciju mājas karantīnā, gan atgriežoties no ārvalstīm, gan tad, ja ir aizdomas par iespējamu saskarsmi ar vīrusu, gan parādoties simptomiem. Tāpat jāievēro sociālā distancēšanās un bez izteiktas vajadzības jāizvairās apmeklēt publiskas vietas. Aktuālais Veselības ministrijas veidotais apkopojums par "Covid-19" un slimības ierobežošanas pasākumiem skatāms, klikšķinot šeit (17. marta dati).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
