"Es paskatos pa logu un neredzu nevienu pudeli," tā kāds bijušais ministrs reiz pamatoja lēmumu, ka Latvijā nevajag ieviest pudeļu depozītsistēmu. Iedomājies, ja mediķi, zinātnieki un atbildīgo struktūru darbinieki šobrīd, pandēmijas laikā, izdarītu lēmumus, balstoties tikai uz to, ko redz? Lēmumu pieņemšana par slimības ierobežošanu, balstoties uz šādiem ankedotiskiem pierādījumiem un pārsteidzīgiem vispārinājumiem, mūsu sabiedrībai būtu ļoti bīstama. Ja valsts par vīrusu būtu sākusi domāt tikai tad, kad saslimuši būtu pašu ierēdņu un politiķu radinieki, situācija tagad būtu simtiem reižu sliktāka.

Ar ko pandēmija ir citāda no pārējiem politiķu lēmumiem? Galu galā – vai mēs negribam dzīvot Latvijā, kur nozīmīgi lēmumi vienmēr tiek pieņemti, balstoties uz pierādījumiem, nevis uz slikti argumentētām loģikas kļūdām un viena cilvēka ikdienišķiem novērojumiem?

Neskaidrība un lēmumu pieņemšana nepilnīgas informācijas apstākļos ir īpaši raksturīga pašreizējai pandēmijai, taču mūsdienās tā ir ikdiena teju jebkurā jomā, no uzņēmējdarbības līdz izglītībai. Tāpēc kritiskās domāšanas prasme ir svarīgāka nekā jebkad, lai mēs spētu izdarīt drošticamus, kvalitatīvus lēmumus. Sākot no rīcībpolitikas veidošanas, lai uzvarētu Covid-19 izplatību Latvijā, līdz sabiedrības izpratnei par distancēšanās un higiēnas līdzekļiem. Arī izpratnei par to, ka alternatīvā medicīna pret šo vīrusu nepalīdz. Kad, iespējams, pēc pusotra gada, būs radīta un saražota vakcīna pret Covid-19 ierosinātāju – vīrusu SARS-CoV-2 –, tad būs kritiska Latvijas sabiedrības izpratne par vakcīnu drošību.

Koronavīruss Covid-19

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit