Foto: DELFI

Tomāti, gurķi, jaunie kartupeļi, ogas un augļi – vasara pašā pilnbriedā, veikalu plaukti un tirgus letes vai plīst no visiem mātes dabas klēpī izlolotajiem labumiem... Vai arī ne gluži mātes dabas izlolotajiem? Protams, runa ir par biedējošo trīs burtu salikumu ĢMO jeb ģenētiski modificētiem organismiem. "Nekas no iepriekš minētā ģenētiski modificēts mums veikalā nav, uzreiz varu nomierināt," podkāsta "Zinātne vai muļķības" sestajā epizodē skaidro Latvijas Universitātes asociētais profesors, bioloģijas doktors Nils Rostoks, kurš ir arī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes ĢMO paneļa eksperts. Taču daudzviet citur pasaulē ĢMO audzēšana rit pilnā sparā, un to pavada lērums baiļu un neziņas radītu mītu. Profesors Rostoks palīdz viest skaidrību – vai tiešām ĢMO var izraisīt vēzi? Vai tiešām visi pētījumi par ĢMO ir lielo korporāciju uzpirkti un secinājumi, kas liecina par ĢMO nekaitīgumu, sagrozīti?

Selekcija arī ietekmē gēnus

Vienkārši un īsi paskaidrojot – ĢMO ir organisms, kurā ir ielikts gēns no kāda cita organisma. Nu, piemēram, tas var būt baktērijas gēns, kas ielikts kukurūzā.

"To izdara gēnu inženierijas laboratorijā, tātad gēnu laboratorijā izdala mēģenītē un pēc tam ar visādām sarežģītām metodēm ievada citā augā. Process ir diezgan sarežģīts, un varbūt arī tas cilvēkus baida, jo viņi neredz, kā tas top, un tas arī nav tik vienkārši izstāstāms," skaidro profesors Rostoks, piebilstot: "Man vienmēr licies pilnīgi iracionāli, ka cilvēkiem ir bail no ĢMO."

Vienlaikus mazāk dzirdam bažas saistībā ar tiem augiem, kuru šķirnes radušās selekcijas procesā. Turklāt, pat ja runājam par neapzināto selekciju, arī tā atstāj iespaidu uz gēniem.

"Neapzinātās selekcijas rezultātā cilvēki izvēlējās to vienu augu, kurš bija saldāks vai kuram bija labāka krāsa, vai kaķītim bija maigāks raksturs. Tā visa ir izlase, kas turklāt iedarbojas arī uz gēniem. Tika izlasīti tie indivīdi, kuri pēc tam izveidoja šķirnes, kuras bija mums kaut kādu iemeslu dēļ tīkamākas – vai nu garšīgākas, vai draudzīgākas, vai skaistākas. Veicot šo organismu izlasi, esam iedarbojušies arī uz šo organismu gēniem," klāsta Rostoks.

Atšķirībā no ĢMO, protams, šis process prasa daudz, daudz ilgāku laiku.

Var droši lietot

Kas tad reāli notiek, ja lietojam uzturā ĢMO vai produktus, kuru sastāvā ir ĢMO? "Pilnīgi nekas nenotiek! Bet tā nav bioloģija, tā ir psiholoģija," bilst Rostoks.

ĢMO audzēšana lielākoties izdevīga ir tieši zemniekiem, un profesors pieļauj, ka patērētāju pretestība varētu būt skaidrojama ar to, ka patērētājs īsti neredzēja šo pievienoto vērtību.

"Galvenās īpašības bija herbicīdu tolerance un insektu izturība pat pret jebkādiem augu aizsardzības līdzekļiem. Mūsu platuma grādos šo kaitēkļu nav, tāpēc pie mums varbūt pat nav objektīva iemesla audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, bet Spānijā, Portugālē, ASV tas ir ļoti aktuāls jautājums. Taču tas nekad nenonāk līdz patērētājam. Beigās tas, ko viņš nopērk veikalā, maksā tikpat, ir tikpat kvalitatīvs un drošs. Viņš neredz labumu, toties redz iedomātos riskus," skaidro Rostoks.

Bet kā tad ar bažām par vēzi?

"Ir bijušas dažas publikācijas, un daļa no tām jau ir atsauktas, kurās it kā parādīti ilgtermiņa negatīvi efekti," pauž eksperts. Viens no zināmākajiem un ĢMO pretinieku nometnē kā arguments bieži izmantotais ir pētījums par žurkām, kurām konstatēta paaugstināta audzēju veidošanās. "Sātans slēpjas detaļās," uzsver Rostoks (attēlā apakšā) un paskaidro: "Šīs šķirnes žurkām visām, neatkarīgi no tā, vai tās tiek barotas ar ĢMO vai nē, pēc diviem gadiem būs kaut kādi audzēji. Tam nav nekāda sakara ar ĢMO. Zinātnieks, kurš to pētīja, to ļoti labi zināja. Tas ir viens pētījums, kurš ir tik slikti uztaisīts un tik tendenciozs, ka par secinājumiem nevajadzētu uztraukties, jo no tā pētījuma neko secināt nevar."

Foto: LU fotoarhīvs

Pēc tam šie pētījumi atkārtoti jau ar labāk izstrādātu metodoloģiju, un iegūti pavisam citi rezultāti, proti, hroniska ĢMO lietošana grauzējiem divus gadus ilgā laika posmā sliktus efektus uz veselību nerada.

Reizēm kā pretarguments tiek piesaukts tas, ka visi šādi pētījumi, kas apliecina ĢMO drošumu, noteikti esot lielo lauksaimniecības un biotehnoloģiju korporāciju finansēti.

"Ir arī otra puse. Daļa pētījumu, vismaz tas pētījums par žurkām, bija finansēti no dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas tostarp bija saistītas ar bioloģisko lauksaimniecību. Nekādā gadījumā negribu kaut ko sliktu teikt par bioloģisko lauksaimniecību, bet mēģināt savu pārākumu vai labumu parādīt uz kaut kā cita rēķina, tā, manuprāt, ir negodīga konkurence, tas nav smuki," norāda eksperts.

Uzticamu, labi izstrādātu pētījumu, kuros būtu pierādīta ĢMO negatīvā ietekme uz veselību, nav.

Vai ĢMO veicina herbicīdu lietošanu?

Ik pa laikam izskan arī bažas, ka ĢMO, kas noturīgi pret herbicīdiem un insekticīdiem, veicinās intensīvāku šo līdzekļu izmantošanu.

Vai ĢMO audzēšana ir novedusi pie palielināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas? "Ir pētījumi, kas parāda, ka gluži otrādi – lietošana ir samazinājusies," bilst Rostoks, un samazinājies gan apjoma ziņā, gan vides ietekmes ziņā.

"Man gan vārds "pesticīdi" nepatīk, jo tas nozīmē sabāzt vienā maisā pilnīgi visu – dažādas aktīvās vielas ar pilnīgi atšķirīgu iedarbību un kaitīgumu. Mēs runājam par "maisu, kurā iekšā ir neonikotinoīdi, un ir pierādījumi, ka tie tiešām ir kaitīgi bitēm."

Tiesa, ar raundapu nevajag pārspīlēt, un arī nav vajadzības to izmantot tieši pirms ražas novākšanas, lai panāktu, ka augi izžūst un tos ir vieglāk izkult.

"Protams, ka zemniekam sanāk lētāk nomiglot, nekā pēc tam graudus kaltēt. Taču tas nenozīmē, ka tas herbicīds ir slikts. Šis vienkārši nav pareizais pielietojums. Cilvēkiem raundaps nav kaitīgs, jo nav pat īsti mehānisma, saskaņā ar kuru tas varētu kaitēt. Tam ir ļoti specifiska mijiedarbība ar noteiktu enzīmu, kura cilvēka organismā nemaz nav. Tas nav briesmīgākais herbicīds, kas iespējams. Ir citi, kas ir daudz kaitīgāki," bilst Rostoks, bet atzīst, ka pētījumus šajā jomā, protams, vēl var turpināt.

Foto: DELFI

Kopumā herbicīdu tolerantie ĢMO tiešām var nozīmēt, ka kaut kāds konkrēts herbicīdu lietojums palielināsies, taču būtiski, ka citu lietojums paralēli samazināsies, jo var lietot mazāku daudzumu dažādu herbicīdu – var pietikt ar vienu konkrētu.

Vai gēni, lietojot uzturā ĢMO, var nonākt arī tavā organismā? Vai ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana grauj ekosistēmu un, galu galā, vai ir veltīgi cerēt, ka ĢMO nākotnē atrisinās vismaz daļu no pārtikas krīzes? Par to vairāk vari uzzināt, klausoties podkāstu "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" vai "Google Podcasts".

Savukārt visus "Zinātne vai muļķības" rakstus un podkāstus atradīsi, klikšķinot te.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!