"Apkārt viss bija liesmās. Zāle dega, ceļš burtiski kusa. Māte skaitīja lūgšanu, viņa domāja, ka pasaules gals ir klāt," žurnālā "National Geographic" publicētā materiālā atminas Billijs Rīvss. Bija 1961. gada janvāra nakts, un Billijs grasījās doties pie miera. "Te pēkšņi – kas, pie velna...?" Izskrējis ārā uz lieveņa, viņš redzēja miežu laukā pārsimt metrus tālāk nogāžamies liesmu apņemtu bumbvedēju. Taču tobrīd neviens no notikuma lieciniekiem nenojauta, ka bumbvedēja avārija ir tīrais nieks salīdzinājumā ar to, kas varēja notikt, – avārijas brīdī tika izmestas arī divas ūdeņraža bumbas, no kurām viena bija ļoti tuvu tam, lai eksplodētu ar jaudu, kas 250 reizes pārsniedz uz Hirosimas nomestās atombumbas jaudu.

Šajā rakstā vari izlasīt par:

  • Kas ir "salauztās bultas" incidenti;
  • Kā viens prasts slēdzis paglāba Ziemeļkarolīnu no kodolkatastrofas;
  • Kāpēc ASV lauka vidū aizvien aprakta puse no kodolbumbas.

“Kā katrs sevi cienošs pusaudzis, Rīvss skriešus metās tieši uz notikuma vietu. Līdz nograndēja eksplozija,” atstāsta “National Geographic”. “Tad es skrēju uz otru pusi,” šis lakoniskais atstāsts nu izklausās pat nedaudz komiski no kunga nu jau cienījamā vecumā.

Tas, ko Billijs un citi iedzīvotāji Goldsboro, Ziemeļkarolīnas štatā, pieredzēja 1961. gadā naktī uz 24. janvāri, bija greizi nogājusi ASV stratēģiskās aizsardzības plāna “Chrome Dome” misija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!