Foto: Shutterstock
Konspirāciju teorijas ir bijušas klātesošas teju visos laikos, tomēr šķiet, ka pašlaik tās aug kā sēnes pēc lietus. Turklāt pieaug ne vien teoriju, bet arī to atbalstītāju skaits. Kāpēc? Atbilde slēpjas cilvēku smadzenēs un hormonos, nevis izglītībā un slinkumā kā, iespējams, daļai labpatīk domāt.

"IFLScience" raksta, ka jau iepriekš pastāvējusī anti-vakcinācijas kustība, parādoties Covid-19 un pret to izstrādātajām vakcīnām, aktivizējusies ar jaunu sparu un redzamību. Vakcīnas ir sasteigtas, tās izmaina cilvēka ģenētisko kodu un satur bīstamas vielas – tā ir tikai daļa no "briesmām", par ko brīdina vakcīnu pretinieki. Neskatoties uz zinātniskiem pierādījumiem un mītu atspēkošanu, kustība joprojām ir dzīva. Tāpat laiku pa laikam manāmi apgalvojumi, ka jaunais koronavīruss, kas izraisa Covid-19, ir radies 5G tehnoloģiju dēļ. Turklāt pandēmijas izraisīšana nav vienīgā blakne, kas tiek piedēvēta 5G tehnoloģijām. Arī šajā gadījumā apgalvojumiem par tehnoloģijas radīto postu veselībai nav nekāda zinātniska pamatojuma. Turklāt šīs nebūt nav pašas neticamākās teorijas, kas sasniegušas dzirdīgas ausis.

Kāpēc pasaulē, kurā jau tā valda pamatīgs haoss, netrūkst cilvēku, kas ar lielu entuziasmu metas vēl lielākā nekārtības radīšanā?

"Cilvēka smadzenēs ir veidotas tā, lai saskatītu modeļus, kas palīdz mums izdzīvot," skaidro neirozinātniece Šanona Odela. Noteiktu modeļu un sistēmu atpazīšana ir būtiska, lai cilvēks izdzīvotu. Attīstoties smadzeņu garozai, smadzenes spēj apstrādāt un atpazīt arvien sarežģītākus modeļus, tomēr šis izdzīvošanas mehānisms var kļūt pārāk aktīvs. Šajā procesā nozīmīgi ir tieši tā smadzeņu garozas daļa, kas atbild par attēlu apstrādi smadzenēs. "Mums attīstoties, smadzenes ir kļuvušas tik spējīgas saskatīt modeļus, ka tās spēj saskatīt sistēmu datos, kas savā starpā nemaz nav saistīti," skaidro zinātniece.

Biežāk konspirāciju teorijām notic un tās sāk aizstāvēt cilvēki, kuru smadzenes ir vairāk pakļautas vizuālo modeļu uztverei. Viņu prāti ātrāk saskata sakarības un sistemātiskumu lietās, kur to nemaz nav. Odela norāda, ka vēl viens vaininieks varētu būt arī dopamīns. "Cilvēkiem, kam ģenētiski ir paaugstināts brīvā dopamīna līmenis, ir lielāks risks ticēt vienai vai vairākām konspirāciju teorijām." Kad ticība teorijai ir iesakņojusies, sāk darboties apstiprināšanas mehānismi, kas to spēcina.

Laiks, kurā valda neziņa un bailes, ir lieliska augsne konspirāciju teoriju uzplaukumam. Tas skaidrojams ar cilvēka nepieciešamību ieviest kārtību un sistemātiskumu. Cilvēks cenšas izveidot modeli haosā, un nepieciešamība to izdarīt ir tik spēcīga, ka viņš sāk saskatīt sakarības un sistēmas tur, kur to patiesībā nav. Tomēr apkārt valdošais haoss un neziņa nebūt nenozīmē, ka konspirāciju teoriju uzplaukumam nevar sekot noriets. Odela iesaka iedrošināt līdzcilvēkus veikt konkrētus soļus, kas palīdz mazināt bezpalīdzības sajūtu ikdienā un pašreizējā situācijā. Ja cilvēks jutīsies drošāks par savu dzīvi un ikdienu, samazināsies viņa paļaušanās uz konspirāciju teorijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!