Foto: CDC / cc

Profesore Sallija Deivisa, kādreizējā Apvienotās Karalistes galvenā padomniece veselības jautājumos, brīdina – mirs daudzi miljoni cilvēku, ja netiks atrisināta antimikrobiālās rezistences problēma. Salīdzinājumā ar to, ko pavisam tuvā nākotnē var nodarīt pret antibiotikām rezistenti mikroorganismi, Covid-19 pandēmija šķitīs salīdzinoši maza problēma, vēsta britu izdevums "The Guardian".

Cienījamā profesore, kas 2009. gadā par savu ieguldījumu medicīnā apbalvota ar Britu Impērijas ordeni, šobrīd ir Apvienotās Karalistes īpašā sūtne jautājumos, kas saistīti ar antimikrobiālo rezistenci (AMR). Viņas darbu pamudinājusi arī ģimenes traģēdija – no multirezistentu mikroorganismu izraisītas infekcijas 38 gadu vecumā mira viņas mazmeita.

Antibiotikas bija īsta revolūcija 20. gadsimta medicīnā un ir glābušas miljoniem cilvēku no infekcijām, kas vēl iepriekšējā gadsimtā būtu nozīmējušas drošu nāvi. Taču antibiotiku plaša (un visai bieži arī nepamatota) lietošana veicinājusi multirezistentu jeb pret vairākām antibiotikām nejutīgu mikroorganismu attīstību. Dažām baktērijām gan ir dabīga rezistence pret noteiktām antibiotikām, bet Deivijas minētā problēma vairāk saistās ar iegūto rezistenci, kur pret antibiotikām parasti jutīgas baktērijas ģenētisku pārmaiņu rezultātā iegūst rezistenci. Rezultātā smagas komplikācijas un sarežģītu ārstēšanas gaitu var izraisīt pat tādas infekcijas, ko savulaik varēja viegli izārstēt ar antibiotikām. Multirezistentu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai bieži nepieciešamas citas un daudz dārgākas antibiotikas, kā arī arvien biežāk ir gadījumi, kad konkrētā infekcija ārstējama tikai ar vienu noteiktu antibiotiku tipu.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Profesore bija arī eksperte, kas konsultēja valdību un sniedza komentārus plaši izskanējušajā Skripaļu indēšanas lietā ar nervu indi "Novičok".

Deivisas ieskatā AMR ir šobrīd pat vēl akūtāka problēma par klimata pārmaiņām, kaut arī tās šo krīzi var veicināt. "Klimata krīze izpaudīsies daudzos veidos, taču padomājiet par plūdiem, netīru dzeramo ūdeni vai ilgstošu sausumu, neattīrītiem notekūdeņiem, dabas katastrofu veicinātu cilvēku migrāciju – infekciju izplatība šajos apstākļos uzņem apgriezienus," izdevums "The Guardian" citē speciālisti. Viņa ieskicē potenciāli skaudru ainu, kur daudzi cilvēki ar neārstējamām infekcijām būtu jāizolē, lai tie neinficētu savus tuviniekus. Līdzīgi kā tas jau bija Covid-19 laikā, taču Deivisas ieskatā multirezistentu mikroorganismu izraisītu infekciju radīta veselības krīze ilgtermiņā Covid-19 pandēmijai var likt "nobālēt". "Ja tuvāko 10 gadu laikā nebūsim spēruši lielus soļus šīs situācijas risināšanā, šī situācija mani pamatīgi biedēs," rezumē speciāliste.

Tiesa, viņa pauž arī cerību, ka izrāvieni ģenētikā un arī mākslīgā intelekta sniegtās iespējas ļaus ātrāk un sekmīgāk izstrādāt jauna tipa antibiotikas. Ideālā scenārijā šādu jaunās paaudzes antibiotiku lietošana būtu jāierobežo un jārezervē vien gadījumiem, kad nekas cits pacientam nepalīdz, lai pēc iespējas bremzētu mikroorganismu spēju izstrādāt rezistenci arī pret jaunajām zālēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!