Zobakmens var salabāt ģenētisko informāciju tūkstošgadēm ilgi. DNS analīze tādējādi pētniekiem var atklāt daudz jauna par mūsu priekšteču mikrobiomu, un šajā gadījumā pat ir potenciāls, ka senču mutes dobumā mītošās baktērijas var palīdzēt izstrādāt jauna veida antibiotikas, vēsta zinātniskajā žurnālā "Science" publicēts pētījums.
Vien no pāris miligramiem zobakmens Varineras komanda spēja izolēt miljardiem īsu DNS fragmentu un pēc tam tos savietot kopā, lai noteiktu zināmas baktēriju sugas. Un ne tikai – daļa DNS fragmentu ir no mikroorganismu sugām, kas savulaik dzīvojušas mūsu senču organismā, bet tagad ir izmirušas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
