Pētnieki paveikuši milzīgu darbu, analizējot lielu okeāna ūdens paraugu skaitu. Ekspedīcijas "Tara Ocean" laikā no 2009. līdz 2013. gadam paņemti gandrīz 35 tūkstoši paraugu. Viens no pētījuma autoriem, Francijas Nacionālā zinātnes centra pētnieks Toms Delmonts to salīdzinājis kā dārgumu meklēšanu ar metāla detektoru milzīgā smilšu laukā, un piebildis – neatlaidīgais darbs sekmējies, "evolūcijas dārgumi" tiešām atrasti.
"Šī ir ļoti neparasta vīrusu grupa. Mēs uzskatām, ka tie ir himeras – divu citu vīrusu grupu kombinācija," bilst Delmonts. Mirusvīrusos ir gēni, kas raksturīgi Duplodnaviria valstībai (realm – vīrusu klasifikācijas taksonomijā viena no augstākajām vienībām) un milzu vīrusu valstībai Varidnaviria. Būtiski, ka Duplodnaviria valstībā ietilpst arī herpesvīrusi, kas inficē gan dzīvniekus, gan cilvēkus.
Šie mirusvīrusi inficē ūdens virsmai tuvu dzīvojošo planktonu faktiski visos Zemes okeānos – no mērenās joslas un tropu ūdeņiem līdz pat polāro apgabalu ūdeņiem. Delmonts atgādina, ka vīrusi ir dabiska šīs ekosistēmas sastāvdaļa un palīdz regulēt planktona aktivitāti un arī barības vielu apmaiņu okeānos.
Taču visinteresantākais ir mirusvīrusu radniecība (kaut tomēr visai attālā) ar herpesvīrusiem. "Tas nozīmē, ka herpesvīrusi, kas inficē tikai dzīvniekus, un mirusvīrusi, kas atrodami jebkur okeānā, dala kopīgu evolucionāru vēsturi. Tas norāda uz herpesvīrusu iespējamo izcelsmi – no planktona," spriež zinātnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
