Foto: Shutterstock
Kaķus (parasti salīdzinājumā ar suņiem) mēdz uztvert kā atturīgus vientuļniekus, taču reizēm viss, kas vajadzīgs, lai uzlabotu attiecības ar savu minci vai iedrošinātu iepriekš nesatiktu, ir uzsmaidīt. Ne jau tā, kā esam raduši – mutes kaktiņi uz augšu un atsegti zobi, bet "pa kaķiskam". Kā to pareizi izdarīt un vai tas tiešām strādā – to eksperimentā izpētījuši Saseksas universitātes zinātnieki.

Jā, kā tad kaķi "smaida"? Jau iepriekš, atstāstot anekdotiskus piemērus dažādos padomu rakstos par kaķu komunikācijas paņēmieniem un smalkumiem, minēts, ka kaķu versija "smaidam" ir šāda – turēt acu plakstiņus puspievērtus, reizēm tos ļoti lēnām aizverot un daļēji atverot. Gan jau katrs ir redzējis šādu kaķa uzvedību, un jāatzīst, ka šādi minči tiešām izskatās visnotaļ apmierināti. Nu tam, ka šāda mirkšķināšana var palīdzēt ne tikai uzlabot saikni ar jau pazīstamu kaķi, bet arī iedrošināt uz komunikāciju iepriekš nesatiktu kaķi, apstiprinājums gūts arī ar eksperimentālām metodēm, bet pētījuma rezultāti un secinājumi publiskoti izdevumā "Scientific Reports".

Lai noskaidrotu, vai cilvēki, imitējot šādu kaķa mīmiku, var nodibināt labāku kontaktu ar dzīvnieku un vai dzīvnieka uzvedība izmainās, reaģējot uz šādu žestu, pētnieki veica divus atsevišķus eksperimentus.

Pirmajā eksperimentā tika iesaistīts 21 kaķis no 14 dažādām mājsaimniecībām un viņu īpašnieki. Kolīdz kaķis bija iekārtojies paša izvēlētā vietā pazīstamā vidē – mājās, kurās dzīvo –, īpašniekiem bija jāapsēžas aptuveni metra attālumā no kaķa un lēnām jāaizver un atkal jāatver plakstiņi, uzturot acu kontaktu ar kaķi. Visu notiekošo un gan cilvēka, gan kaķa mīmikas un uzvedības izmaiņas fiksēja videokameras. Šis materiāls tika salīdzināts ar video, kurā fiksēts, kā šie kaķi mirkšķina acis bez cilvēka klātbūtnes. Rezultāti parādīja, ka kaķi biežāk atbild ar šādu pašu žestu tad, kad viņiem "uzsmaida" cilvēks, nekā tad, ja nekādas interakcijas no cilvēka puses nav.

Otrajā eksperimentā tika iesaistīti 24 kaķi no astoņām dažādām mājsaimniecībām, bet šoreiz kaķi ar cilvēkiem nebija iepriekš tikušies. Kaķu reakcija tika fiksēta, cilvēkam vienkārši sēžot un skatoties uz kaķi, bet acis nemirkšķinot. Pēc tam kaķu reakcija tika fiksēta, kad cilvēks acis lēnām aizvēra un atkal atvēra, pēc šīs darbības pastiepjot pret kaķi roku. Secinājumi – otrajā gadījumā kaķi biežāk atbildēja ar līdzīgu acu piemiegšanu un arī biežāk tuvojās cilvēkam nekā pirmajā gadījumā.

"Šis pētījums ir pirmais, kas eksperimentāli lūko noskaidrot lēnas mirkšķināšanas lomu kaķu-cilvēku komunikācijā," izdevums "Science Alert" citē vienu no pētījuma līdzautorēm Kārenu Makomu.

Pētniece aicināja: "Tas ir kas tāds, ko varat izmēģināt gan ar jūsu kaķi mājās, gan ar kaķiem, kurus satiekat citviet. Tas ir labs veids kā uzlabot saikni ar kaķi. Pamēģiniet nedaudz piemiegt acis tā, kā to darāt viegla, relaksēta smaida brīdī, pēc tam acis aizverat pavisam uz dažām sekundēm. Redzēsiet, ka kaķi atbildēs līdzīgā veidā, un nu jūs savā ziņā varat "sarunāties"!"
Pēdējos gados veiktie pētījumi liecina, ka kaķi arī citās izpausmēs nebūt nav tik "salti" pret saviem divkājainajiem līdzgaitniekiem, kā parasti mudina domāt stereotipi. Piemēram, bieži vien kaķi, līdzīgi kā suņi, visnotaļ labi atspoguļo sava saimnieka noskaņojumu un attiecīgi reaģē, ja saimnieks ir noskumis vai priecīgs.

Attiecībā uz to, kāpēc tieši lēnu acu piemiegšanu kaķi uztver kā pozitīvu signālu, varianti ir vairāki. Iespējams, tas signalizē par labiem nodomiem, proti, "man nav bail tavā priekšā aizvērt acis, es uzticos", turpretī "blenšanas sacensības", nelaužot acu kontaktu un nemirkšķinot, var signalizēt par paaugstinātu gatavību un draudiem. Tāpat iespējama arī versija, ka kaķi paši šādu mīmiku laika gaitā adaptējuši tāpēc, ka cilvēki uz to reaģē pozitīvi – kam gan nepatīk redzēt apmierināta paskata minci.

Pētījumi šajā jomā noteikti tiks turpināti, bet šis darbs ļauj bagātināt mūsu "vārdnīcu" komunikācijā ar saviem mājdzīvniekiem, kas, iespējams, lieti noderēs, lai mazinātu stresu arī dažādās situācijās, piemēram, vetārsta apmeklējuma laikā.

Visu pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

Foto: DELFI

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!