Dabā ir atrodams daudz vielu, kuru loma līdz galam nav noskaidrota. Ķīmiķi mēģina saprast, kādēļ šādi savienojumi augos vispār eksistē un ko labu no tām varam iegūt mēs. To dara arī ķīmiķe Dace Rasiņa – viena no 12 personībām, kuru stāsti iekļauti izstādē "Zinātne Latvijai 2022".

Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece Dace Rasiņa jau pirms vairākiem gadiem Latvijā ar savu zinātnisko darbu izpelnījās atzinību – izstrādājot doktora disertāciju, viņa iesaistījās projektā, kur meklētas jaunas zāļvielas pret malāriju. "Iegādājāmies ķīmisku savienojumu bibliotēku, kur savienojumi bija ļoti atšķirīgi. Tos testējām uz enzīmu. Mans uzdevums šajā projektā bija sintezēt šīs vielas, uzlabot, sintētiski kaut ko pamainīt, lai iegūtu aktīvāku vielu," stāsta pētniece.

Šis Daces pētījums 2016. gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvu zinātnē. Šobrīd Dace strādā pie pēcdoktorantūras pētījuma "Augstākas pievienotās vērtības produkta iegūšana no β-kariofilēna jeb bēta kariofilēna".

Viela ar piņķerīgo nosaukumu atrodama dažādos augos. Tā bieži sastopama kaņepēs, raudenēs, arī melnajos piparos. "Mūs uzrunāja tas, ka šī viela strukturāli satur ļoti daudz informācijas. Ar ķīmiķu acīm uz to paskatoties, redzējām, ka to varētu pārvērst par kaut ko vērtīgu," pārliecināta ir Dace.
Viens no darbības virzieniem ir pārgrupēt šo savienojumu. "Sagriežam ķīmiskās saites, uztaisām par citām vielām un šīs vielas apkopojām katalogos, ko nākotnē varēs izmantot jebkurš cits ķīmiķis, meklējot jaunas zāļvielas."

Otrs virziens – panākt, ka no bēta kariofilēna tiek iegūtas citas dabā daudz retāk sastopamas vielas, taču kuras var dabīgā ceļā bioloģiskos procesos no kariofilēna veidoties. "Laboratorijā to varam izdarīt ērti un lielākos daudzumos," norāda Rasiņa.

Izstādi "Zinātne Latvijai 2022" līdz 29. janvārim var aplūkot Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva 1. izstāžu zālē. Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā izstāde vēsta par divpadsmit Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kas pārstāv dažādas paaudzes, dažādas zinātnes nozares un dažādas zinātniskās institūcijas, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Noskenējot QR kodu, izstādes apmeklētājs savā viedtālrunī var noskatīties trīs minūšu garu video stāstu par katru no zinātniekiem un tādējādi tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari. Visi video stāsti tiks publicēti arī "Delfi Campus".

Klikšķinot šeit, vienkopus atradīsi visus "Zinātne Latvijai" stāstus – gan šī gada, gan pagājušā gada.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit