FFP2 respiratori – vai jēdzīgi lietot atkārtoti un kā tos dezinficēt  (13)

Uzreiz jautājums – kāpēc līdz šim auduma maskas bija pieņemams variants, bet nu vairs nē? Ja atceramies, sākumā pat cilvēkiem ieteica nesteigties un nemēģināt dabūt N95 respiratorus. Galvenokārt tāpēc, lai šie krietni labāku aizsardzību nodrošinošie respiratori pietiktu mediķiem Covid-19 "frontes līnijā". Protams, dzinulis pieņemt lēmumu aizliegt auduma masku lietošanu sabiedriskās vietās bija straujā omikrona paveida izplatība, taču fundamentāli šis ir jautājums par to, kādas zināšanas mums par vīrusu bija pandēmijas sākumā un kādas ir tagad. Cilvēkiem tika rekomendēts auduma maskas aizstāt ar medicīniskajām vai N95/FFP2 respiratoriem jau tad, kad līdz omikrona paveida identificēšanai bija pāris mēneši. Argumenti izklāstīti, piemēram, šajā žurnāla "Scientific American" rakstā, tostarp fakts, ka nu ar N95 vai FFP/2/FFP3 masku pieejamību vairs tik lielu problēmu attīstītajās valstīs nav.

Vīrusa straujas izplatības sākumposmā – 2020. gada pavasarī – vairums ekspertu sprieda, ka tas izplatās pilienu ceļā. Pirmkārt, tie ir salīdzinoši smagi un ātri piezemējas uz virsmām, proti, "nekarājas" gaisā. Otrkārt, tie ir arī izmērā lielāki, tādējādi vīrusa izplatību pilienu ceļā var efektīvāk kontrolēt arī zemāku standartu sejas aizsegi. Jāatgādina, ka šajā gadījumā runa bija nevis par sevis pasargāšanu no citiem, bet gan maskas nēsātājs pasargāja citus no sevis, ja nu ir saslimis asimptomātiski vai ir presimptomātiskā slimības fāzē. Jau visai drīz tika modelēti arī scenāriji ar SARS-CoV-2 izplatību aerosola veidā, piemēram, šajā 2020. gada aprīlī tapušajā Ālto Universitātes zinātnieku pētījumā. Nu ir skaidrs, ka vīruss izplatās arī aerosola veidā. Cilvēkiem esot slēgtā un nevēdinātā telpā, piemēram, birojā vai sabiedriskajā transportā, vīrusa daļiņas laika gaitā uzkrājas un kādu brīdi paliek "karājoties" gaisā, radot paaugstinātus inficēšanās riskus. Šādā scenārijā auduma maskas nodrošina būtiski sliktāku aizsardzību nekā N95 vai FFP2 respiratori, kuri ne pilnībā, bet tomēr zināmā mērā pasargā ne tikai citus no valkātāja izelpotajām daļiņām, bet arī pašu valkātāju (ja tiek lietotas pareizi un cieši pieguļ sejai).

Ar ko atšķiras FFP1, FFP2 (principā būtiskākajos aspektos pielīdzināmi N95) un FFP3 respiratori? Šīs kategorijas raksturo respiratoru materiāla filtrācijas efektivitāti. Sertifikācijā to pārbauda ar sīkām nātrija hlorīda (sāls) daļiņām ar vidējo diametru 0,6 mikrometri un eļļas daļiņām ar vidējo diametru 0,4 mikrometri. Lai būtu aptuvens priekšstats, par cik sīkām daļiņām ir runa, atkal varam izmantot bieži lietoto salīdzinājumu ar cilvēka matu, kura diametrs vidēji ir 75-100 mikrometri. Lai respirators kvalificētos kā FFP1, tam jāaiztur 80% daļiņu, FFP2 jāaiztur 94% daļiņu, bet FFP3 – 99% daļiņu. Turklāt materiāla blīvums nav vienīgais faktors – sīkākas daļiņas palīdz notvert arī materiāla elektrostatiskās īpašības. Standarta ķirurģiskās maskas pārsvarā nespēj efektīvi aizturēt par trim mikrometriem mazākas daļiņas un arī vairāk domātas apkārtējo, ne sevis pasargāšanai.

Pēc idejas FFP2 respiratori, gluži kā medicīniskās maskas, ir vienreiz lietojami un pēc lietošanas izmetami. Taču reālo situāciju nevar ignorēt – cilvēki atkārtoti lieto gan medicīniskās maskas, kuras šim nolūkam noteikti nav paredzētas, gan atkārtoti lieto un lietos arī FFP2 respiratorus. Vairums nepirks lērumu masku – jaunu katrai lietošanas reizei –, un bieži tas ir finansiāls apsvērums. Cilvēki to vienkārši nevar atļauties. Taču ir veidi, kā FFP2 maskas var ierobežotu reižu skaitu izmantot atkārtoti, saglabājot augstu materiāla veiktspēju. Apzinoties reālo situāciju, arī ASV Slimību profilakses un kontroles centra (CDC) vietnē ir norādīts, ka krīzes situācijās atkārtota N95 respiratoru izmantošana ir pieļaujama, ja starp lietošanas reizēm tiek veikti sterilizācijas pasākumi, bet CDC ieskatā to nevajadzētu darīt vairāk par piecām reizēm.

Pērn oktobrī publicēts sistemātisks pārskats par iepriekš veiktiem pētījumiem, kuros izvērtētas dažādas respiratoru dezinfekcijas un sterilizācijas metodes. Analīzē iekļauti 35 pētījumi, kuros aplūkotas 17 atsevišķas respiratoru dezinfekcijas vai sterilizācijas metodes – mazgāšana ar dažādiem šķidrumiem (etanolu, mazgājamo līdzekli vai citiem), apstrāde ar gāzēm (ūdeņraža pārskābe, ozons, etilēnoksīds u.c.), apstrāde ar karstumu (vai nu sausu, vai arī tvaicēšana paaugstinātā spiedienā vai normālā spiedienā), apstarošana (ultravioletais starojums), kā arī šo metožu dažādas kombinācijas.

Dažas no šīm metodēm ir praktiski pielietojamas tikai slimnīcās ar īpašu aprīkojumu, taču arī tur iespēja atkārtoti izmantot aizsarglīdzekļus var būt noderīga. Nesen zinātniskajā izdevumā "American Journal of Infection Control" tika izklāstīts viens efektīvs šāds paņēmiens – masku dezinfekcija ar ūdeņraža pārskābes tvaikiem. Šādā veidā pētnieki spēja N95 respiratorus efektīvi dezinficēt 25 reižu, saglabājot maskas funkcionalitāti – gan materiāla filtrācijas spēju, gan maskas fizisko īpašību ziņā. Sistemātiskajā pārskatā kā perspektīvi tika iezīmēti arī paņēmieni ar etilēnoksīdu un tvaiku.

Taču mājas apstākļos kā viens no izskanējušajiem variantiem ir FPP2 respiratora dezinfekcija, izmantojot stundu ilgu karsēšanu cepeškrāsnī 80 grādu temperatūrā, masku pirms tam ievietojot papīra maisiņā. Saprotams, ka vienu masku šādi apstrādāt diez ko izdevīgi nebūtu nedz elektroenerģijas patēriņa, nedz laika patēriņa ziņā, taču, vispirms jāaplūko, vai šis vispār ir jēgpilns variants kā tāds. Janvāra sākumā atvērtās piekļuves žurnālā "PLOS One" Stonibrukas Universitātes pētnieku grupa publicējusi darbu "Dry heat sterilization as a method to recycle N95 respirator masks: The importance of fit", kur pievērsās tieši šī jautājuma pētīšanai. Neieslīgstot pārāk smalkās detaļās, pētnieki secināja, ka karsēšana 80 grādu temperatūrā 60 minūtes (bez tvaika) samazina SARS-CoV-2 titru par 100 reizēm, bet karsēšana 100 grādu temperatūrā 30 minūtes jau faktiski vīrusu iznīcināja pilnībā. Respiratori vienlaikus vismaz četrus šādus ciklus saglabāja arī vēlamo fizisko struktūru, proti, netika fiziski bojāts filtra materiāls, skava virs deguna un gumijas. CDC, runājot par respiratoru atkārtotu izmantošanu, uzsvēra – jēgpilni mēģināt tos dezinficēt vai sterilizēt ir tikai tad, ja tas ir tīrs, skava ir labā stāvoklī, nav nekādu bojājumu. Ja tā slikti pieguļ sejai, tad efektivitāte strauji krīt.

Rezumējot – pēc dizaina šie respiratori paredzēti vienreizējai lietošanai, un vairums pētījumos līdz šim aplūkoto metožu ir ar dažādiem ierobežojumiem, tostarp nereti dezinfekcija/sterilizācija izmaksā vairāk nekā jauna maska. Atkārtotu izmantošanu ideālā gadījumā vajadzētu pieļaut vien tad, ja piegādes ķēdēs ir pārrāvums un jaunu respiratoru vienkārši nav. Tomēr, ņemot vērā situāciju Latvijā, ir sagaidāms, ka vairums cilvēku respiratorus lietos vairākkārt dažādu apsvērumu dēļ – ekonomisku, ērtības labad, vai tāpēc, ka maskas velk "ķeksīša pēc". Par pēdējo ne tajā labākajā gaismā liecina aizsarglīdzekļu lietošanas paradumi Latvijā. Kā raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, bildes no sabiedriskā transporta, kur cilvēki sēž "ar deguniem ārā" vai teju katrs ir redzējis, piemēram, pārdevēju, kas uzliek masku tikai tad, kad tuvojas pircējs. "Būsim reāli, tas ir vienkārši bezjēdzīgi," piebilda Vanadziņš.