Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot, kā augstas pacientu plūsmas apstākļos agrīni un efektīvi izvērtēt iespējamību, ka bērns saslimis ar smagu bakteriālo infekciju. Tika pētīta dažādu bērna saslimšanas simptomu un pazīmju, ārsta intuitīvā novērtējuma par iespējamu smagu bērna saslimšanu, kā arī vecāku bažu diagnostiskā vērtība smagu bakteriālo infekciju atpazīšanā laikā, kad vēl nav pieejami klīnisko izmeklējumu rezultāti. Aptaujas un interviju veidā tika pētīti arī vecāku satraukuma iemesli tajos gadījumos, kad bērns saslimis ar drudzi.
Promocijas darbā tika izveidots ar drudzi slimu bērnu izvērtēšanas instruments jeb klīniskais paredzēšanas modelis izmantošanai Neatliekamās palīdzības nodaļā, kas palīdz noteikt smagu bakteriālo infekciju iespējamību. Tika pierādīts, ka, papildinot modeli, kur bērna izvērtēšana balstīta uz atlasīto nozīmīgāko klīnisko pazīmju kopumu, ar ārsta intuitīvo novērtējumu, būtiski uzlabota tā efektivitāte smagu infekciju diagnostikā.
Pētot vecāku satraukuma iemeslus, tika noskaidrots: lai gan daudzus vecākus satrauc bērna saslimšanas pazīmes, kas saistītas ar augstu smagu infekciju risku arī dažādos klīniskajos pētījumos, būtisks vecāku bažu iemesls bija arī pati paaugstinātā temperatūra bērnam. Plaši izplatīts bija uzskats, ka paaugstināta temperatūra pati par sevi norāda uz smagu saslimšanu, kā arī drudzim tika piedēvēti dažādi nevēlami blakusefekti, ietverot krampjus, smadzeņu, plaušu, nieru un citu orgānu bojājumus, pat nāvi.
Vecāku satraukumu ietekmēja nepilnības komunikācijā ar medicīnas personālu, piemēram, saņemot nepilnīgu skaidrojumu par paaugstinātās temperatūras iemesliem. Lai iegūtu uzticamus rezultātus par vecāku bažu nozīmīgumu smagu infekciju diagnostikā bērniem ar drudzi, nepieciešams veikt izglītojošo darbu tā dēvētās drudža fobijas mazināšanai.
Urzula Nora Urbāne savu promocijas darbu aizstāvēs 2. septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
