Londonas Universitātes koledžas psiholoģijas profesors Roberts Vests dalās ar savām atziņām par briesmām, ko rada pārmērīga vienkāršošana, un uzvedības zinātnes nākotni: "Es gribētu būt optimists un ticēt, ka mēs piedzīvosim uzvedības zinātnes zelta laikmetu." Viņš min vairākus piemērus tam, kur tiek izmantota uzvedības zinātne un kādas ir karjeras iespējas, kad iegūts diploms veselības komunikācijā.

Roberts Vests ir atkarību un uzvedības izmaiņu pētnieks, kurš galvenokārt pievēršas smēķēšanas jautājumiem. Viņš ir padomnieks dažādās organizācijās, kas saistītas ar tabakas politiku un smēķēšanas aizliegumu

Veselības komunikācija ir ļoti cieši saistīta ar uzvedības zinātni, jo tā ir pamats efektīvai komunikācijai par uzvedības izmaiņām. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Veselības komunikācija pārstāvji sadarbojas ar Londonas Universitātes koledžas Uzvedības izmaiņu centru (Centre for Behaviour Change) gan studiju, gan pētniecības jomā.

Kādas ir karjeras iespējas pēc uzvedības zinātnes studijām?

Protams, uzvedības zinātnes jomas pētnieki var darboties akadēmiskajā jomā, taču, manuprāt, ir arī daudz citu iespēju – tas ir atkarīgs no valsts, kurā strādājat. Daudzās valsts iestādēs un arī uzņēmumos tiek veidotas uzvedības zinātnes struktūrvienības. Ja šādas struktūrvienības nepastāv, bieži ir nepieciešamas konsultācijas šajā jomā. Uzvedības zinātne tiek ieviesta visās nozarēs, tostarp nevalstiskajās organizācijās. Pat, ja neesat uzvedības zinātnieks, bet, piemēram, uzņēmuma direktors vai mārketinga projektu vadītājs, zināma izpratne par uzvedības zinātni palīdz ikdienas darbā.

Lūdzu, pastāstiet par šo profesiju!

Uzvedības zinātnes izmantošana zināmā mērā līdzinās inženiera darbam. Inženieris ir praktiķis, kurš parasti neatklāj neko jaunu. Tāpat arī speciālists uzvedības zinātnes jomā īsteno to, kas atklāts jau iepriekš, un meklē inovatīvus veidus tehnoloģijas uzlabošanai. Savukārt fundamentālā zinātne ir fiziķu, ķīmiķu un citu speciālistu pārziņā.

Kā tas mijiedarbojas ar sabiedrības veselību?

Uzvedības zinātņu praktiķa darbs plašā mērogā nozīmē tādas sociālās un fiziskās vides radīšanu, kas veicina atteikšanos no atkarībām vai citām problēmām, piemēram, narkotikām, alkohola, smēķēšanas, vai risina tādas uzvedības problēmas kā pārēšanās, riskanta braukšana ar automašīnu, nepietiekama fiziskā aktivitāte utt. Tas ietver arī mēģinājumus novērst šo uzvedības modeļu veidošanos.

Kā tas notiek praksē?

Tas nozīmē, ka valdības politikas līmenī ir jāizstrādā daudzkomponentu stratēģija. Tā ir liela mācība, ko guvām Apvienotajā Karalistē gadsimtu mijā saistībā ar smēķēšanu. Viens neliels pasākums nevarēs daudz ietekmēt. Savukārt, īstenojot pasākumu kopumu daudzkomponentu stratēģijas ietvaros, pārmaiņas notiks.
Komunikācijas kampaņas ir ļoti svarīgas. Politikas īstenošana nav iespējama bez efektīvas komunikācijas kampaņas, jo tādā veidā tiek informēta sabiedrība. Komunikācijas kampaņa ir kā līme, kas visu satur kopā.
Savulaik domāju, ka nepiedzīvosim smēķēšanas aizliegumu vai vidi, kas brīva no tabakas dūmiem. Šķita, ka tas nav iespējams, tomēr tagad tā ir realitāte. Īrija uzsāka šo procesu, un, manuprāt, daudzi cilvēki to uztvēra kā labu piemēru tam, kas ir iespējams. Tas izdevās tikai tāpēc, ka līdztekus tika organizēta veiksmīga komunikācijas kampaņa.

Apkopojot iepriekš minēto, labas fiziskās un sociālās vides veidošana iet roku rokā ar atbalsta sniegšanu cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams personīgā līmenī. Ja cilvēki ir motivēti mēģināt mainīt savu uzvedību un jūs panākat, ka tas izdodas tiem, kuriem tas nesagādā grūtības, tad tam nav jēgas. Jo cilvēki, kuriem tas sagādā grūtības, to nemaz nedara. Tas saasina nevienlīdzību veselības jomā.

Tie ir pavisam tieši vēstījumi sabiedrības veselības jomā. Kāpēc tie joprojām ir jāatkārto?

Ir jārisina šo sabiedrības veselības problēmu cēloņi – komerciālie virzītājspēki, alkohola industrija, tabakas ražošana utt. Tabakas un alkohola ražošana joprojām ir ārkārtīgi aktīvas nozares visā pasaulē. Tās cenšas graut sabiedrības veselības politiku, pārdodot savus produktus. Tas ir viņu darbs. Jāatzīst, šie uzņēmumi cenšas vērsties pret mūsu centieniem apturēt smēķēšanu un pārmērīgu alkohola lietošanu.

Kā panākat, lai jūsu vēstījums nonāktu politikas veidotāju redzeslokā?

Ir ļoti svarīgi, lai politikas veidotāji apzinās, ka jūsu ierosinājumi ir balstīti uz pārliecinošiem pierādījumiem. Bet ar to vien nepietiek. Tam ir jāatbilst viņu vērtībām un personiskajām vēlmēm un vajadzībām. Tā ir sarežģītākā daļa, jo daudzās valstīs politiķi dod priekšroku komerciālām interesēm, nevis sabiedrības veselībai un dzīvildzes palielināšanai. Turklāt sabiedrība nav pietiekami labi informēta, lai izdarītu spiedienu uz politiķiem, lai tādējādi savas bezrūpīgās attieksmes dēļ viņi zaudētu vēlētāju balsis.

Ir arī politiķi, kuriem rūp, un mums jābūt gataviem viņus atbalstīt, sniedzot pierādījumus un ļoti skaidru plānu. Tā tas notika Apvienotajā Karalistē 1998. gadā, kad tika ieviesta visaptveroša tabakas kontroles stratēģija, un Īrijā, kad tika ieviests smēķēšanas aizliegums. Un pavisam nesen Jaunzēlandē, kas, manuprāt, ir vienīgā valsts, kura pašlaik nopietni pievēršas tabakas lietošanas izskaušanai.

Kāds ir jūsu viedoklis par jauno tabakas politiku Jaunzēlandē?

Es ļoti labi pārzinu šo politiku un pazīstu cilvēkus, kas stāv aiz šīs politikas. Vienīgais, ko visi zina par šo politiku, ir tas, ka ar katru gadu tiek paaugstināts pārdošanas vecums, lai galu galā cigaretes varētu iegādāties tikai 80 gadu veci cilvēki, bet tā ir tikai daļa no šīs politikas. Jaunzēlandē ir visaptveroša politika, kurā ne tikai tiek pakāpeniski paaugstināts pārdošanas vecums, bet arī uzlabota ārstēšana, kas palīdz smēķētājiem atmest smēķēšanu. Tur arī tiek atbalstīta mazāk kaitīgu nikotīna formu lietošana, piemēram, plāksteri, košļājamās gumijas vai pat e-cigaretes. Zinu, ka dažās valstīs, izņemot Jaunzēlandi un Lielbritāniju, tas tiek uztverts pretrunīgi.
Daudzās valstīs politiķi dod priekšroku komerciālām interesēm, nevis sabiedrības veselībai un dzīvildzes palielināšanai.
Uzskatu, ka tas būs efektīvs līdzeklis, lai sasniegtu viņu mērķi – tuvāko desmit gadu laikā panākt, ka smēķēšanas izplatība būs zemāka par pieciem procentiem. Iespējams, es kļūdos, bet paredzu, ka šīs politikas rezultāts būs tāds pats kā Īrijas gadījumā saistībā ar smēķēšanas aizliegumu. Es domāju, iepazīstoties ar Jaunzēlandes piemēru, citas valstis apsvērs līdzīgas prakses ieviešanu. Uzskatu, ka tas diezgan ievērojami samazinās smēķēšanas izplatību.

Miniet kādu ar šo jomu saistītu nepareizu priekšstatu.

Covid-19 pandēmijas dēļ uzvedības zinātne ir kļuvusi populāra. Uz šī fona ļoti neliels, bet skaļš cilvēku bars mūs sauc par marionešu meistariem, kas tur rokās valdības auklas, lai manipulētu ar sabiedrību.

Tas ir acīmredzami nepatiess apgalvojums. Uzvedības zinātnieku rekomendācijas Vestminsteras valdībai ir izklāstītas internetā pieejamajos ziņojumos. Tajos uzskatāmi redzams, ka uzvedības zinātnieki uzstāja, lai valdība neietu autoritāru ceļu un tā vietā nodrošinātu to, lai sabiedrībai būtu precīzs priekšstats par Covid-19 riskiem un ieguvumiem no tādiem pasākumiem kā karantīna un vakcinācija. Turklāt zinātnieki uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaņem pienācīgs atbalsts, lai viņi varētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai pasargātu sevi un citus. Diemžēl Vestminsteras valdība šo ieteikumu neņēma vērā.

Kāda, jūsuprāt, ir uzvedības zinātnes nākotne?

Es gribētu būt optimists un ticēt, ka mēs piedzīvosim uzvedības zinātnes zelta laikmetu, kad sabiedrība būs labāk informēta un spēs aizstāvēt savas intereses.

Pašlaik komerciālie un politiskie aspekti nosaka sabiedrības rīcību – cilvēki rīkojas pretēji pašu interesēm.
Būtu labi, ja uzvedības zinātne spētu palīdzēt cilvēkiem stāties pretī šīm manipulācijām.

Vai pastāv riski, kas saistīti ar uzvedības zinātnes plašāku izmantošanu?

Jā! Uzvedības zinātne nav "deterministiska" zinātne kā mehānika. Tā ir "varbūtības" zinātne, kas vairāk līdzinās meteoroloģijai. Tas ir tāpēc, ka eksistē ļoti daudzi faktori, līdz ar to mēs parasti nevaram būt pilnīgi droši par to, kas notiks, taču varam prognozēt rezultātu ar dažādu ticamības pakāpi.

Diemžēl visi grib noteiktību un vienkāršību. Sabiedrībai šķiet vilinoši uzklausīt tā sauktos uzvedības zinātniekus, kuri iesaka vienkāršus risinājumus un sniedz vieglas atbildes, piedāvā savu unikālo risinājumu dažādām problēmām, piem., svara zaudēšanai vai smēķēšanas atmešanai.

Cilvēkus piesaista vienkāršas atbildes, tāpēc, ar to saskaroties, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Ja kāds apgalvo, ka ir uzvedības zinātnieks un piedāvā garantētu problēmas risinājumu, tad, manuprāt, šī saruna ir jābeidz un jāmeklē cits speciālists. Savukārt, ja dzirdat sakām: "Es uzskatu, ka X ir taisnība ar Y ticamības pakāpi, pamatojoties uz Z pierādījumiem", tad ir vērts turpināt šo sarunu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !